Valsts līmenī jādomā par vienotu krīzes vadības centru. Secinājums, kas radies diskusijā par valsts civilās aizsardzības plānu un līdz šim izdarīto un neizdarīto ārkārtas situācijas laikā. Diskusijas iesākumā kā pamatproblēmu iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens no "KPV LV" uzsvēra – liela problēma ir nepietiekami koordinēts starpinstitūciju darbs.
"Ārkārtas situācijā, ar ko saskāros sākuma posmā – katrs domā par sevi. Sākot ar nodrošinājumu, elementāru saszvanīšanos starp dienestiem, iepirkumu plānošanu, apskatīties laicīgi, vai mums ir visas materiālās rezerves. Vai ir pietiekošā daudzumā respiratori, aizsardzības maskas, cimdi, individuālās aizsardzības līdzekļi. Attiecīgi – mēs saskārāmies ar ļoti lielu problemātiku," saka iekšlietu ministrs Ģirģens.
Ģirģens pauda bažas, ka tas nozīmē - valstij iztrūcis ilgtermiņa politikas
gan iekšējās drošības, gan epidemioloģsikās drošības stiprināšanai, kā arī civilās aizsardzības stiprināšanai. Tādēļ Ģirģens norādīja – viņš atbalstītu operatīvā krīzes vadības centra izveidi.
"Kas varētu turpināt jau šobrīd izveidoto darba grupu, kuru izveidojis premjers, un tad mēs runājam gan par patstāvīgu infrastruktūru, kur ikdienā strādā profesionāļi gan no medicīnas, gan aizsardzības sfēras, gan no tiesībsargājošām iestādēm, varbūt no pašvaldībām. Tālāk jau ir šī saucamā vertikāle – valdība, operatīvais krīzes vadības centrs, pašvaldību aizsardzības komisijas. Katrs zina savu lomu, katrs zina savu darbu, pastāvīgi notiek mācības, pastāvīgi tiek monitorētas materiālās reserves, un mēs būtu gatavi ne tikai Covid, bet arī potenciāliem nākotnes izaicinājumiem," norāda Ģirģens.
Lai sekmīgi plānotu veicamos uzdevumus nākotnē, diskusijas dalībnieki dalījās pieredzē par jau iegūtajām pirmajām mācībām ārkārtējās situācijas laikā. Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis norādīja, ka svarīgi skaidri definēt, cik tālu civilās aizsardzības rīcības piemēro pašvaldība un kur sākas valsts atbildība.
"Taja brīdī, kad sākās krīze, daudzas pašvaldības savus lēmumus bija pieņēmušas operatīvāk un ātrāk, nekā to izdarīja valstī, un tad vienai daļai vakjadzēja mainīt un labot, otrai daļai noteikumi bija stingrāki, bet būtībā šeit ir jautājums, cik tālu noregulē valsts, un tālāk, redzot situāciju uz vietas teritorijā, tas ir pašvaldību jautājums," saka Kaminskis.
Kaminskis norādīja, ka problēmas saistītas arī ar datu apmaiņu.
Tāpat jāprecizē vadlīnijas, pēc kurām vadās, piešķirot pašvaldībām līdzekļus neparedzētiem gadījumiem. Tikmēr, atskatoties uz jau iepriekš pieredzētām civilās aizsardzības krīzēm, piemēram, plūdiem, Rundāles novada priekšsēdētājs, kā arī Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis norādīja - šāda veida krīze ir kas jauns un no tās varēs mācīties. Civilās aizsardzības jomā esot svarīgi piestrādāt pie rīcības ķīmisko avāriju gadījumā, jo šī, pēc Okmaņa domām, šobrīd esot visnesakārtotākā joma.
