NVO atšķirīgi vērtē valdības lēmumu svītrot no likuma normu, kas ierobežo invalīdu atlaišanu

Ministru kabinets otrdien, 26. maijā, atbalstīja izmaiņas, kas ietekmēs cilvēkus ar invaliditāti, izslēdzot no likuma aizliegumu atsevišķās situācijās atlaist darbinieku ar invaliditāti. Darbadevēji un cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās organizācijas šo ieceri vērtē atšķirīgi.

 ĪSUMĀ:

  • Valdība atbalsta ieceri svītrot no likuma ierobežojumu atlaist invalīdus.
  • Šobrīd to neļauj, ja ir štatu samazināšana vai ilgstošās darba nespējas dēļ.
  • Tāpat nedrīkst atlaist, ja tiesa atjauno darbā iepriekšējo darbinieku.
  • Tagad šos trīs apstākļus, ko nosaka Darba likuma 109. pants, ieteikts svītrot.
  • LM: Ir vienošanās ar visām cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošajām organizācijām.
  • Latvijas Radio noskaidroja - pret šādu lēmumu ir organizācija “Sustento”.  
  • “Sustento”: Bija citi veidi, kā atlaist; tagad nebūs aizsardzības darba tirgū.
  • “Sustento”: Izmaiņas neliks darbā pieņemt vairāk cilvēku ar invaliditāti.
  • Tikmēr atbalstoši uz šādām izmaiņām raugās “Apeirons”.
  • “Apeirons” gan norāda, ka vienlaikus jādomā, kā nodrošināt aizsardzību darba tirgū.
  • LDDK: Izmaiņas veicinātu darba devēju gatavību ņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti.
  • LDDK: Turklāt pašreiz negodīgā pozīcijā ir iedzīvotāji, kuriem nav invaliditātes.
  • Ministru kabinets Darba likuma grozījumus tālākai izskatīšanai nodeva Saeimai.  

Grozijumi darba likumāKristaps Feldmanis
    Ministru kabinetā otrdien nolēma izskatīšanai Saeimā nodot grozījumus Darba likumā. Tos iesniegusi Labklājības ministrija. Pavisam neliela diskusijas daļa tika veltīta izmaiņām, kas gadījumā, ja likums tiks grozīts, skars cilvēkus ar invaliditāti.

    “Šobrīd darba devējs nevar uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti trīs gadījumos: ja tiek paredzēta darbinieku skaita samazināšana, ja ar tiesas spriedumu darbā tiek atjaunots darbinieks, kurš iepriekš veicis attiecīgo darbu, kā arī ilgstošas darba nespējas dēļ. Tādā situācijā vienīgā iespēja izbeigt darba attiecības bija tiesiskā ceļā. Un, lai izvairītos no tādas situācijas, darba devēji nereti nevēlējās darbā pieņemt cilvēkus ar invaliditāti,” par iespējamām izmaiņām stāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča no “KPV LV”.

    Tagad ministres minētos trīs apstākļus, ko nosaka likuma 109. pants, ieteikts svītrot.

    Petraviča valdībā skaidroja, ka panākta vienošanās ar visām cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošajām organizācijām, tomēr Latvijas Radio noskaidroja, ka pret šādu lēmumu ir Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijs ''Sustento''.

    ''Mūsu organizācija visu laiku stāvēja pret un, protams, arī tagad mūsu viedoklis nav mainījies,” sacīja “Sustento” vadītāja Gunta Anča.

    “Uzskatām, ka šī punkta izņemšana ir absolūti bezjēdzīga, jo, ja darba devējs gribēja atlaist cilvēku ar invaliditāti, viņš varēja to izdarīt, bija 100 dažādi veidi, kā to izdarīt. Savukārt tā [darba likuma attiecīgā panta] izņemšana tikai norāda uz to, ka cilvēkiem ar invaliditāti nav absolūti nekādas aizsardzības darba tirgū šajā situācijā,” sacīja Anča.

    Anča arī pauda pārliecību, ka šādas izmaiņas ne mazākajā mērā darba devējiem neliks darbā pieņemt vairāk cilvēku ar invaliditāti.

    Tikmēr atbalstoši uz šādām izmaiņām raugās invalīdu un viņu draugu apvienībā “Apeirons”. Tās vadītājs Ivars Balodis gan uzsvēra, ka, svītrojot šo likuma daļu, jādomā, kā turpināt nodrošināt aizsardzību darba tirgū cilvēkiem ar invaliditāti.

    “Vairākas organizācijas teica, ka to nevajag svītrot ārā. Ka tā ir vienīgā aizsardzība. Bet mēs tā kā sakām, ka katram likumam ir savs ceļš un katrai normai. Un šajā gadījumā cilvēki ierauga invalīdu un domā “nē, nē, 109. pants. Neņemšu viņu darbā”.

    Pants ir jāmaina. Bet nevis vienkārši jāizņem ārā, bet jāmaina uz kaut ko, kas palīdz cilvēkam iekļauties darbā un vēl labāk viņu aizsargā,” skaidroja Balodis.

    Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš uzsvēra, ka plānotās izmaiņas veicinātu darba devēju gatavību ņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, turklāt līdzšinējais regulējums darba tirgū negodīgā pozīcijā nostādījis tos iedzīvotājus, kuriem nav invaliditātes.

    “Esošais darba likuma tvērums un tiesību normas ierobežo personu ar invaliditāti nodarbinātības iespējas, jo darba devēji apzinās, ka darba līgumu nav iespējams izbeigt, piemēram, darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, tādēļ darba līgumu neslēdz. Vēl, protams, visiem darbiniekiem būtu jānodrošina vienota atlaišanas kārtība. Tajā skaitā arī personām ar invaliditāti. Šajā gadījumā darba devēja ieskatā izšķirošajiem jābūt tikai objektīviem, izmērāmiem kritērijiem,” pauda Pumpiņš.

    Ministru kabinets darba likuma grozījumus tālākai izskatīšanai nodeva Saeimai. Tai tagad būs jālemj – vai Darba likums tiks grozīts vai ne.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti