Neārstējami slimiem pacientiem palīdzība dzīves beigās bieži vien ir nesasniedzama, un rūpes par šiem pacientiem gulstas uz līdzcilvēku pleciem. Pēc sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci!" un LTV projekta "Diagnoze – vēzis" pērnā gada nogalē bija cerības, ka politiķi izprot problēmas nopietnību un paliatīvā aprūpe kļūs sabiedrībai pieejamāka, bet cik drīz?
Autora ziņas
Veselības ministrija (VM) nav ieviesusi nevienu no ieteikumiem, ko jau 2017. gadā ierosinājusi mainīt Valsts kontrole (VK), lai uzlabotu ģimenes ārstu komandas darbu un veselības aprūpes teritoriālo pieejamību, starpziņojumā par rezultātiem pēc 2017. gadā veiktās revīzijas par ambulatorās sistēmas stāvokli Latvijā secinājusi Valsts kontrole. Tikmēr ministrijā norāda, ka šādam apgalvojumam piekrist nevar un neesot izprotams, kādus rezultātus VK sagaida.
Saeimas sociālo un darba lietu komisijā asas un skaļas diskusijas izraisīja jautājums par dūmu detektoriem cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. No šī gada dūmu detektori mājokļos ir obligāti, bet nedzirdīgajiem ir nepieciešamas īpašas iekārtas, kuras ir ļoti dārgās un, pērkot tās atsevišķi, var izmaksāt pat līdz 300 eiro. Izrādās, trīs gadu pārejas posmā Labklājības ministrija (LM) nebija atradusi risinājumu šai problēmai.
Iesniedzot valdībā starpziņojumu par slimnīcu pakalpojumu atbilstību tām noteiktajam līmenim, secināms, ka atsevišķās veselības aprūpes iestādēs nenodrošina solītos pakalpojumus. Tā Latvijas Radio atklāja veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”). Līdz ar to gada laikā slimnīcās sagaidāma pakalpojumu klāsta maiņa.
Šobrīd Ķīnā un arī ārpus tās aizvien izplatās jaunais koronavīruss. Dažas Latvijas tūrisma kompānijas ļoti negribīgi komentē notiekošā ietekmi uz savu darbību, bet citas apliecina, ka nogaida notikumu attīstību un atsevišķus ceļojumus ir gatavas arī atcelt. Tikmēr Ārlietu ministrija neiesaka apmeklēt vīrusa izcelsmes reģionu - Hubejas provinci Ķīnā.
Latvijas tiesībsargājošās iestādes izmeklē lietu par 50 miljonu eiro atmazgāšanu, saistībā ar to otrdien likvidējamajā “ABLV bankā” notika izmeklēšanas darbības. Ģenerālprokuratūra Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka lietā sešām personām ir tiesības uz aizstāvību un kratīšanas veiktas arī Baltkrievijā.
Pērn, valsts asinsdonoru centrā, asinis nodotas teju 54 000 reižu. Pārbaudot, vai asinīs nav antivielas pret kādu no četrām biežākajām infekcijām – b vai c hepatītu, HIV vai sifilisu, 227 gadījumos analīzes šīs antivielas ir uzrādījušas. Tie ir 0,42% no kopējā donāciju skaita. Šādas asinis vienmēr tiek utilizētas atbilstoši medicīnisko atkritumu iznīcināšanas kārtībai.
Latvijas Radio paliatīvās aprūpes sistēmas sakārtošanai veltītais projekts "Izmisuma zonā" un arī aizvadītā gada nogalē šim mērķim veltītais sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!” ir nesis augļus. Par šo problēmu vairs nevar nerunāt politikas veidotāji, tāpat jau jūtams praktisks pienesums – Veselības ministrija un Labklājības ministrija kopā ar Nacionālo veselības dienestu ir izstrādājušas paliatīvās aprūpes pakalpojumu ceļvedi pieaugušajiem. Bet nedēļas sākumā kļuva zināms – no gada vidus paliatīvās aprūpes pacientiem tiks apmaksāta šķidrā pārtika. "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta gan skaidro – ziedotie līdzekļi arī pēc tam, kad šķidro pārtiku apmaksās valsts, paliatīvās aprūpes pacientiem būs ļoti noderīgi.
Pērn audzis darba nespējas lapu izsniegšanas gadījumu skaits - tās izsniegtas vairāk personām, un arī izmaksas ir bijušas par 21% lielākas nekā 2018. gadā. Pieaugošās izmaksas gan nenozīmē vien to, ka slimojam vairāk. Tas saistīts arī ar algu kāpumu valstī un citiem faktoriem. Vēl aizvien arī ģimenes ārsti reizēm ir negodprātīgi un slimības lapas izsniedz bez pamata.
No šā gada otras puses neārstējami slimu pacientu šķidro ēdināšanu apmaksās valsts. Tas nozīmē, ka sabiedrisko mediju labdarības maratonam “Dod pieci” ir ne vien izdevies savākt līdzekļus nedziedināmi slimu pacientu ēdināšanai šogad, bet arī, aktualizējot paliatīvās aprūpes pieejamības jautājumus, mainīt valstī ierasto kārtību.
Aizvadītajā gadā veselības aprūpi uzraugošajās iestādēs bijusi viena disciplinārlieta. Veselības ministrijā skaidro, ka tas nav daudz. Citos gados to parasti ir vairāk. Pērn vienīgā disciplinārlieta tika rosināta pret tā brīža Nacionālā veselības dienesta vadītāju Ingu Milaševiču. Pēc disciplinārlietas izbeigšanas Milaševiča ieņēma zemāku amatu dienestā, tāpat viņa saņēma disciplinārsodu – mēnešalgas samazinājumu.
Svētdien, 19. janvārī, īsi pirms pusnakts noslēdzās netālu no Ventspils aizvadītā gada 30. decembrī avarējušās baržas „Trias” glābšanas darbi. Un pirmdien barža ir ceļā uz Rīgu.
Rīgā šobrīd ir trīs universitātes slimnīcas, no tām divas ir pieaugušajiem – Rīgas Austrumu un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas. Universitātes slimnīca ir augstākā līmeņa veselības aprūpes ekselences centrs, kurā būtu jāizmeklē un jāārstē paši sarežģītākie un retākie gadījumi. Tomēr šobrīd Rīgā nav zemāku līmeņu slimnīcu, tādēļ universitātes slimnīcām jāuzņemas visu rīdzinieku aprūpe. Veselības ministrija kopā ar Rīgas Domi turpina sarunas par aprūpes slimnīcu izveidi, tomēr absolūtas vienprātības šajā jautājumā abām pusēm pagaidām vēl nav.
Apritējuši pieci gadi, kopš neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu var sazvanīt, ne tikai zvanot uz 113. To iespējams izdarīt arī caur lietotni „E-veselības punkts”. Zvanot caur šo lietotni, dispečeram būs redzama precīza zvanītāja atrašanās vieta. Tāpat lietotnē redzama medpunktu karte un iespējams sazvanīt ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni un pievienot ģimenes ārsta kontaktus.
No š.g. 20. janvāra visiem pacientiem ar metastātisku ādas melanomu - iepriekš neārstētiem pacientiem ar BRAF gēna pozitīvu un negatīvu mutāciju, kā arī pacientiem ar BRAF pozitīvu mutāciju, kuri progresējuši pēc iepriekš saņemtas mērķterapijas, tiks nodrošināta valsts apmaksāta ārstēšana ar imūnterapiju, informēja Nacionālais veselības dienests (NVD).
Rīgas domē nav kārtīgas pozīcijas un opozīcijas, pašvaldībā pēdējos desmit gadus bijis autoratīvs vadības stils, bet deputāti strādā tā, it kā jau būtu atlaisti, uzskata Latvijas Radio aptaujātie Rīgas mēri. Kopumā bijušie Rīgas domes priekšsēdētāji atzīst, ka notiekošais neliecina par labu pārvaldību.