"To var panākt, gan pārplānojot darba vietu izkārtojumu, ja nepieciešams, apsverot darba vietas zonējumu, marķējumu, kādas izkārtnes.
Protams, jāsadala šie darbinieki, lai samazinātu cilvēku skaitu vienā telpā. Jāņem vērā arī darba pauzes, lai nenotiek drūzmēšanās, piemēram, virtuvē vai pie kafijas automāta," klāstīja Melbārde-Kelmere.
Svarīgi īpašu uzmanību pievērst darba vietas higiēnai, piemēram, bieži tīrīt kafijas automāta pogas vai durvju rokturus. "Svarīga ir ikdienas telpu uzkopšana, un ļoti svarīga ir biežāko kontaktvirsmu uzkopšana. Darba vietas tiek tīrītas reizi dienā. Ar to pietiek. Pietiek, ka tās tīra ar mazgāšanas līdzekli un ūdeni," sacīja RSU docente.
Tomēr, ja ir vēlēšanās virsmas dezinficēt, tās pirms tam jānotīra, citādi dezinfekcija var nebūt efektīva. Tāpat dezinfekcijas līdzekļa uzpūšana uz virmas nedos vēlamo efektu – virsma arī jāapstrādā ar salveti.
Melbārde-Kelmere uzsvēra arī – domājot pasargāt cilvēkus, bieži tiek nodrošināti vienreiz lietojamie cimdi. Taču tie jālieto ļoti šaura spektra darbu veicējiem. Citiem tie nodara lielāku kaitējumu, jo rada viltus drošības sajūtu. Ar cimdiem pieskaramies visam, jo jūtamies aizsargāti, bet tad pieļaujam kļūdu un baktērijas no cimdiem nonāk organismā. Tāpat cimdu lietošana var veicināt sēnītes rašanos.
Melbārde-Kelmere aicināja arī sapulces organizēt tā, lai tās nebūtu ļoti garas. Tikmēr Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa ieteica no klātienes sapulcēm izvairīties vispār, tās organizējot attālināti, pat ja visi ir vienā ēkā. Svarīgi pievērst uzmanību arī citiem riskiem.
"Jāizskata darba vietās, kuras ir tās vietas, kur darbinieki visvairāk pulcējas. Visbiežāk tās ir virtuves, atpūtas telpas un smēķētavas. Ja vien ir iespējams, šīs telpas vajadzētu likvidēt vai ierobežot cilvēku piekļuvi.
Būtu aizliedzami dažādi svētki darba vietās. Ja jums ir telpas vai vestibilā ir daudz krēslu, to skaits būtu jāsamazina, lai nerastos vēlme cilvēkiem apsēsties. Tad jādomā par pagarinātiem galdiem, par to, kā pārvietosies pa gaiteni – viens aiz otra.
Jāskatās arī kāpnes un lifti – ja iespējams, tad liftu var noslēgt vai ierobežot cilvēku skaitu, kas pārvietojas liftā. Ja ir iespēja, tad varbūt var uzstādīt, ka lifts apstājas tikai pirmajā un pēdējā stāvā. Un pārējie pārvietojas pa kāpnēm. Ja ir divas kāpnes iestādē, tad pa vienām pārvietojas augšup, pa otrām – lejup," stāstīja Zariņa.
RSU Māszinību un dzemdību aprūpes katedras docente pauda cerību, ka turpmāk mainīsies darbinieku un darba devēju uzskati par strādāšanu slimiem. Viņa cer, ka turpmāk slimi cilvēki strādās mazāk.
VDI Darba aizsardzības nodaļas vadītāja norādīja – darbinieki un darba devēji atbildes uz jautājumiem, kas attiecas uz darba drošību, tostarp arī Covid-19 kontekstā, var rast gan darba inspekcijas mājaslapā, gan arī vietnē "www.stradavesels.lv".
