Viena uzņemšanas nodaļas pacienta izmaksas slimnīcām atšķiras pat trīskārtīgi

Jo mazāka slimnīca, jo dārgāk tai izmaksā viens pacients uzņemšanas nodaļā. Tā secināms no Latvijas Radio rīcībā esošā Veselības inspekcijas slimnīcu līmeņu atbilstības izvērtējuma, kas otrdien tiks prezentēts valdības sēdē. Izmaksas par vienu pacientu uzņemšanas nodaļā var atšķirties pat gandrīz trīs reizes.

ĪSUMĀ:

  • Valdībā izvērtē slimnīcu līmeņu atbilstību.
  • Ziņojumā secināts, ka viena uzņemšanas nodaļas pacienta izmaksas atšķiras pat trīskārtīgi.
  • Arī ārstējamo pacientu skaits zemāka līmeņa slimnīcās ir mazāks.
  • Apkopoti arī secinājumi, kas liecina par nekvalitatīviem pakalpojumiem un pārāk mazu ārstu skaitu.

Inspekcija pārbaudēs secināja, ka ceturtā līmeņa jeb otra augstākā līmeņa slimnīcās izmaksas sasniedz 90 eiro, bet otra zemākā - otrā līmeņa slimnīcās - viens uzņemšanas nodaļas pacients izmaksā 266 eiro. Izvērtējuma apkopojumā gan nav pieejami dati par piektā jeb augstākā līmeņa slimnīcām.

Arī ārstu noslogojums slimnīcās ir dažāds. Ārstēto pacientu skaits uz vienu ārsta slodzi pērn ceturtā līmeņa slimnīcās bija 89 pacienti, trešā līmeņa slimnīcā – 71, bet otrā līmeņa slimnīcā vēl mazāk – 62 pacienti. 

Observācijas izmaksas par pacientu gan neatšķiras tik daudz, kā uzņemšanas nodaļas izmaksas. Atšķirības starp otrā, trešā un ceturtā līmeņa slimnīcām ir vien četru eiro robežās.

Dažādu līmeņu slimnīcām tiek piešķirts dažāds finansējums. Pērn par stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu Nacionālais veselības dienests ceturtā līmeņa slimnīcām vidēji izmaksājis virs 11,5 miljoniem eiro, bet trešā līmeņa ārstniecības iestādēm nedaudz virs 3,8 miljoniem eiro. Savukārt otrā līmeņa slimnīcās šīs summa vidēji bijusi virs 2,3 miljoniem eiro.

Summas ir lielas, tādēļ Veselības ministrija vēlas saprast, vai slimnīcas nodrošina pakalpojumus atbilstoši tam finansējuma apjomam, ko šobrīd tās saņem.

Veselības inspekcija secinājusi, ka slimnīcas ir aprīkotas tehnoloģiski, izremontētas vai renovētas, kā arī apguvušas prasmes pakārtot pacientu statistiku līgumam ar Nacionālo veselības dienestu. Tomēr slimnīcās nav personāla resursu, proti, pietiekami pamatdarbā strādājošu mediķu, pacientu, motivācijas attīstīt mazāk apmaksātus pakalpojumus, neskatoties uz pieprasījumu. Inspekcija vēl saskatījusi problēmas ar pacientu pārvešanu gan uz augstāka līmeņa, gan zemāka līmeņa slimnīcu. 

Veselības ministrijā informēja, ka pārbaudes kopumā norāda uz problēmām vairākos aspektos otrā un trešā līmeņa slimnīcās:

  • ārstiem, strādājot vairākās darbavietās - slimnīcu nodaļā, uzņemšanas nodaļā, ambulatorā daļā, diennakts dežūrās, privātpraksē, blakusdarbā vai citā ārstniecības iestādē, ir problemātiski nodrošināt kvalitatīvu un drošu veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanu, jo ir pārslodze;
  • otrā līmeņa slimnīcās ir zema noslodze un zema ķirurģiskā operativitāte (vidēji viena operācija dienā), kas ietekmē pakalpojuma kvalitāti;
  • nesertificēto ārstu un rezidentu uzraudzība ir formāla;
  • darba laika uzskaite netiek nodrošināta elektroniski, līdz ar to ir grūti pārskatāma;
  • neizpilda no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Ministrijā uzsvēra, ka turpmākais mērķis nav kādu slimnīcu slēgt, samazināt gultu skaitu vai mazināt speciālistu pieejamību. Mērķis ir paaugstināt veselības aprūpes kvalitāti (tostarp medicīnisko aprūpi mājās, paliatīvo aprūpi), efektīvi izmantot cilvēkresursus un valsts budžeta izlietojumu. Ministrijā norādīja, ka būtiski ir panākt to, lai, pacientu nogādājot konkrētā slimnīcā, pretī ir nepieciešamie pakalpojumi augstā kvalitātē. 

Veselības ministrijas darba grupa veiks datu apkopojumu par katru slimnīcu, izvērtēs katras slimnīcas atbilstību noteiktajam līmenim. Tāpat pēc pieejamo datu analīzes pārskatīs pakalpojumu izvietojumu. Kā paveicamais nākotnē arī norādīts, ka ķirurģiskā profila pakalpojumi tiks koncertēti slimnīcās, kurās ir atbilstošs personāls un tehniskais nodrošinājums, lai pacients varētu saņemt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu.

Līdz 2020. gada 1. oktobrim Veselības ministrija pieņems lēmumu par slimnīcu līmeņu maiņu un līdz gada beigām iesniegs priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos.

KONTEKSTS:

No pagājušā gada septembra līdz pat šī gada sākumam Veselības inspekcija klātienē pārbaudīja slimnīcas, kuru kapitāldaļu turētāja ir Veselības ministrija. Pārbaudot pakalpojumu apjomu un specializāciju, nodrošinājumu ar resursiem, kā arī personāla resursu pieejamību, uzņemšanas nodaļas darba nodrošinājumu un finansējuma apguvi, kā arī virkni citu kritēriju, inspekcija vērtēja, vai slimnīcām piešķirtie līmeņi, kas arī nosaka finansējuma apjomu, ko tās saņem no valsts, atbilst to reāli veiktajiem darbiem un iespējām. 

Latvijā ir 54 slimnīcas: 23 daudzprofilu slimnīcas, 23 specializētās, to skaitā sanatorijas, kā arī astoņas aprūpes slimnīcas. No tām 26 ir iedalītas piecos līmeņos.

Pirmā līmeņa slimnīcas - Līvānu, Aizkraukles, Bauskas, Limbažu slimnīca un Ludzas medicīnas centrs - nodrošina terapiju un aprūpi. Otrā līmeņa slimnīcas nodrošina terapiju un ķirurģiju, bet tajās ir arī papildu profili, piemēram, ginekoloģija, grūtniecības un dzemdību aprūpe. Otrā līmeņa slimnīcas ir Alūksnes, Preiļu, Tukuma un Krāslavas slimnīcas. 

Trešā līmeņa slimnīcās pieejama aprūpe piecās obligātās jomās un neatliekamā palīdzība. Tās ir: Cēsu klīnika, Madonas, Kuldīgas, Dobeles un apkārtnes, Jūrmalas un Ogres rajona slimnīcas, kā arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība.

Ceturtā līmeņa slimnīcas ir: Liepājas reģionālā, Daugavpils reģionālā, Ziemeļkurzemes reģionālā, Jelgavas pilsētas, Vidzemes, Jēkabpils reģionālā un Rēzeknes slimnīca. Tās nodrošina aprūpi 13 obligātajās jomās un neatliekamo palīdzību. Savukārt piektajā līmenī ir universitāšu klīnikas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti