Diskutē par iespējamām izmaiņām mīļdzīvnieku reģistrācijas kārtībā

Šobrīd Zemkopības ministrija (ZM) ar dzīvnieku aizstāvjiem un pašvaldībām, kurām jāmaksā par bezsaimnieku dzīvniekiem, diskutē par istabas dzīvnieku reģistrācijas kārtību un tās iespējamu uzlabošanu. Ministrijā stāsta – šobrīd vēl nekādu lēmumu nav, tomēr netiek izslēgts, ka diskusijas varētu vainagoties ar  dzīvnieku reģistrācijas likuma grozījumiem.

ĪSUMĀ:

  • ZM virzīja precizējumus likumā par dzīvnieku reģistrāciju, bet saņēma iebildes.
  • “Dzīvnieku policija” rosināja izdiskutēt iespējamās izmaiņas.
  • Šobrīd ZM rīko diskusiju ar dzīvnieku aizstāvjiem, vetārstiem un pašvaldībām.
  • ZM: Problēma ir, ka suņi ir čipoti, bet nav reģistrēti, viņi nonāk patversmēs.
  • Patversmes bieži vien ir pašvaldību uzturētas. 
  • Pašvaldību skatupunkts: galvenais, lai iedzīvotāji pret dzīvnieku izturētos atbildīgi.
  • “Dzīvnieku policija” nepiekrīt ZM, ka suņu reģistrācija norisinās labi.
  • “Dzīvnieku policijas” ieteikumu mērķis - panākt, ka reģistrācija ir neizbēgama.
  • “Dzīvnieku policija” piedāvā iesaistīt vetārstus dzīvnieku reģistrācijā.
  • ZM: Pašlaik tikai notiek diskusijas, bet izmaiņas kārtībā nevar izslēgt.  
  • Veterinārārstu biedrība: Jau pašlaik apritē drīkst būt tikai čipoti mājdzīvnieki.

Maija sākumā Zemkopības ministrija apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīja izmaiņas mājas dzīvnieku reģistrācijā. Sākotnēji tika paredzētas tikai juridiskas korekcijas, tomēr šajā saskaņošanas posmā ministrija saņēma iebildes no nodibinājuma “Dzīvnieku policija”, kura pārstāvji rosināja izdiskutēt iespējamās izmaiņas, tādēļ šobrīd sākušās ministrijas un daudzu iesaistīto diskusijas par dzīvnieku reģistrēšanas kārtību.

Diskutē par iespējamām izmaiņām mīļdzīvnieku reģistrācijas kārtībāKristaps Feldmanis

    Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone skaidroja, ka plašā diskusijā, kurā piedalās Latvijas Pašvaldību savienība, Veterinārārstu asociācija un citas organizācijas, paredzēts noskaidrot, vai un kas jāmaina dzīvnieku reģistrēšanas kārtībā.

    “Viena lieta, kas ir problemātiska, – patversmē joprojām nonāk suņi, kuri nav reģistrēti datu bāzē. Viņiem ir čips, bet nav veikta reģistrācija līdz galam,” norādīja Ansone.

    “Ja mēs skatāmies kopumā valstī, manuprāt, situācija ir ļoti laba – šobrīd datu bāzē ir reģistrēti tuvu pie 150 000 suņu, bet, protams, vienmēr ir lietas, ko var uzlabot. Mēs joprojām redzam, ka ir daudzi dzīvnieki, kas ir patversmēs. Tāpēc viņi arī nonāk patversmēs, jo nav iespējams identificēt īpašnieku. Pašvaldības policijai šobrīd uz izsaukumiem ir suņu čipu lasītājs, un pašvaldības policijai ir iespējas nolasīt čipa numuru, viņi var uzreiz sazināties ar dzīvnieka īpašnieku un to nogādāt īpašniekam, nevedot dzīvnieku uz patversmi,” skaidroja Ansone.

    Tomēr šobrīd, ja čipa nav vai tas ir, bet nav reģistrēts, dzīvnieks nonāk patversmē.

    Dzīvnieka uzturēšana prasa naudu, kuru nereti dod pašvaldības. Tādēļ, lai meklētu risinājumus, kā iespējami mazāk dzīvniekiem nonākt patversmēs, diskusijā iesaistīta arī Latvijas Pašvaldību savienība. Tās pārstāve diskusijās, savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, Latvijas Radio skaidroja – no pašvaldību skatupunkta galvenais, lai iedzīvotāji pret dzīvnieku pieņemšanu aprūpē izturētos atbildīgi.

    “Tā ir problēma, kas ir gadu no gada, ka ir dzīvnieku īpašnieku daļa, kuriem liekas, tā ir rotaļlieta un pret to tā izturas un uzvedas. Ir brīži, kad situācija ir sliktāka, un ir, kad labāka. Šobrīd, manuprāt, ir tāda vidēja tā situācija. Ja viņš [saimnieks] šo zvēru ir paņēmis mājās, vienalga kādā eiforijā viņš ir bijis, kad ir ņēmis, viņam ir jārūpējas par šo dzīvnieciņu līdz mūža baigām. Nevar tā – “šodien man gribas, rīt man negribas”,” klāstīja Sproģe.

    “Cita problēma ir arī tā – kurā brīdī cilvēkam šis dzīvnieks ir mīļdzīvnieks un kurā brīdī viņš izdomā “O, šis man būs bizness”. Tad mēs esam neizpratnē – kurā brīdī pašvaldība var iejaukties un teikt - vairāk neļaujam dzīvniekus jums turēt. To nevar nodefinēt, tas nav nodefinējams, tas ir atkarīgs no cilvēku godaprāta,” atzina Sproģe.

    Vairākus ieteikumus diskusijai virzījis nodibinājums “Dzīvnieku policija”. Tā vadītāja Ilze Džonsone nepiekrīt Zemkopības ministrijas sacītajam, ka suņu reģistrācija norisinās labi.

    Viņa Latvijas Radio skaidroja – ''Dzīvnieku policijas'' iesniegto ieteikumu mērķis ir panākt, ka suņu reģistrācija ir neizbēgama, tādējādi būtu vieglāk izkontrolēt pārkāpumus, kas saistīti ar suņu pavairošanu, labturības nodrošināšanu un nelegālo tirdzniecību.

    “Mūsu mērķis ir padarīt šo procesu neizbēgamu. Godprātīgiem  cilvēkiem vienkāršu un lētu,” sacīja Džonsone.  

    Pašlaik praksē ļoti vāji kontrolē reģistrācijas ievērošanu, tas ir dārgi un laikietilpīgi, uzskata nodibinājums. “Mums ir piedāvājums šo kontroli padarīt vienkāršāku, iesaistot veterinārārstus kā vienīgos pilna kompleksa pakalpojuma sniedzējus, un pēc tam atgriezeniskā saite caur uzraugiem – Pārtikas un veterināro dienestu un pašvaldības policiju, bet pa vidu mēs saredzam, ka šī informācija iziet caur lauksaimniecības datu centru. Un tas, mūsuprāt, ir daudz efektīvāk,  lētāk un neizbēgamāk.

    Un šādā veidā daudz vieglāk varēs kontrolēt gan pavairotājus, gan pavairotāju nelegālajās shēmās diemžēl iesaistītos negodprātīgos veterinārārstus,” sprieda Džonsone.

    Viņa norādīja, ka šobrīd pret “Dzīvnieku policijas” ieteikumiem nodibinājumam īsti nesaprotamu iemeslu dēļ iebildumi esot vien Veterinārārstu asociācijai.

    Tikmēr Zemkopības ministrijas pārstāve Ilze Ansone uzsvēra – šobrīd notiek vien diskusija un otrdien, 26. maijā, paredzēta trešā sarunas reize. Tādēļ šobrīd nevar pateikt, vai diskusija raisīs kādas izmaiņas dzīvnieku reģistrēšanas kārtībā, tomēr izslēgt to nevarot.

    Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita KonoporeJānis Ramāns

      Savukārt Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore skaidroja, ka nesen kopīgās diskusijās ar sociālajiem partneriem panāktas izmaiņas Veterinārmedicīnas likumā, kas stājās šī gada sākumā. Saskaņā ar izmaiņām mājdzīvniekiem, kas tiek pirkti, pārdoti vai dāvināti, ir jābūt čipotiem un iekļautiem reģistrā. “Jebkurā apritē jau šobrīd drīkst būt tikai čipoti,” sacīja Konopore.

      Tāpat viņa kritizēja Džonsoni, norādot uz tiesas spriedumu, saskaņā ar kuru dzīvnieku pansija “Ulubele” esot pieļāvusi virkni dzīvnieku prasību pārkāpumus. “Daļa no dzīvniekiem, kuriem ir mikročipi, bet kuri nav reģistrēti, diemžēl “ražoti” vienā no Latvijas lielākajām patversmēm,” piebilda Konopore.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti