Ēkas iedzīvotāja gan norāda, ka lielu daļu ēkas augšējo dzīvokļu, kas kādreiz bijuši mākslinieku darbnīcas, neviens neapdzīvo, bet daudzos citos dzīvokļos īpašnieki ir ārzemnieki, kas ikdienā dzīvokļos neuzturas, tādēļ parakstījuši šādu projektu, bet ar to, ka smalko kultūras pieminekli caurvīs perforēta metāla lifta šahta, būs jāsadzīvo ikdienā tur dzīvojošajiem.
Namu Alberta ielā 9, Rīgā, 1901. gadā cēlis slavenais arhitekts Konstantīns Pēkšēns, bet kāpņu telpas interjeru pagājušā gadsimta 30. gadu beigās radījis ne mazāk pazīstamais Eižens Laube.
Ēkas iedzīvotāja Brigita Siliņa pauž bažas par šīs ēkas, kas atzīta par kultūras pieminekli, apdraudējumu. Proti, Eižena Laubes pirms vairāk nekā 80 gadiem veidoto unikālo kāpņu telpas interjeru paredzēts caurvīt ar perforēta metāla lifta šahtu.
Siliņa stāsta: “Praktiski augšējos stāvos neviens arī nedzīvo, jo daudzi īpašnieki ir ārvalstnieki, un šobrīd viens itāļu pilsonis, kuram ir bēniņu īpašums, virza šo projektu ļoti agresīvi. Kopā mājā ir septiņas ieejas, un līdz ar to šiem cilvēkiem, kuri neizmanto šīs galvenās kāpnes, ir pilnīgi vienalga, ko viņi paraksta. Viņi tās [kāpnes] nemaz nav redzējuši.
Tāpat ārvalstu pilsoņiem droši vien nav nekādas saprašanas par to, kas ir Eižens Laube un kas ir Konstantīns Pēkšēns.”
Visi paredzētie darbi kultūras pieminekļos jāsaskaņo ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Arī šis projekts. Pārvaldei pret šādu projektu iebildumu nav bijis. Pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja Ināra Bula norāda – plānotais projekts kopumā neradīs pārlieku lielu apdraudējumu kultūras piemineklim.
Lifta izbūvei esot arī citas iespējas, piemēram, lifta šahtu veidot no stikla vai būvēt ārējo liftu, tomēr šis esot variants, kuru izvēlējušies ēkas iedzīvotāji.
“Šobrīd veikti tikai un vienīgi pagraba pārseguma un stiprināšanas darbi, jo iepriekš pagraba pārsegums tiešām bija atzīts par tehniski sliktā stāvoklī esošu. Saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku vēlmēm, viņi bija izvēlējušies šo [lifta] risinājumu, līdz ar to mēs skatījām īpašnieku izvēlēto [lifta] risinājumu. Un kopējā skatā piemineklis savas vērtības nezaudē,” skaidro Bula.
Ēkas iedzīvotāja gan norāda – ik detaļa, sākot no logiem, gaismas un ēnu saspēlēm un trepju margu rakstiem, ir kopaina, kuru lifta šahta tās centrā izjauks.
Turklāt esošā risinājuma definēšana kā iedzīvotāju izvēle esot nosacīta. Augšējo dzīvokļu, kādreiz mākslinieku darbnīcu īpašnieki, ēkā nedzīvojot, bet daļa citu dzīvokļu pieder ārzemniekiem, kuri nereti uz vietas nemaz neuzturas. Tādēļ, lai arī iedzīvotāji lēmuši par lētāko un ar interjeru nesaderīgāko variantu, ar to realitātē būs jāsadzīvo tiem, kuri šajā ēkā patiešām dzīvo ikdienā. Bet galvenās bažas radot iejaukšanās kultūras mantojumā.
Kultūras mantojuma pārvaldē skaidro, ka vēsturiskās vērtības cietīs nedaudz – tiks noņemtas 50 flīzes vietā, kur lifta šahta no pagraba ienāks pirmajā stāvā, kā arī kāpņu margu fragmenti vietās, kur katrā stāvā paredzētas lifta durvis. Visi materiāli tiks saglabāti turpat ēkā ar iespēju tos kādreiz atgriezt vietā.
Latvijas Radio sazinājās ar projekta autori, būvinženieri Jevgeniju Pakalniņu.
Arī viņa norāda, ka vēsturiskie elementi kāpņu telpā netiks iznīcināti, turklāt cita veida lifta šahtas risinājumi būtu dārgi.
“Vajadzības nojaukt margas nav. Ko tad iedzīvotāji, kas sūdzas, grib? Ar ko apšūt šahtu? Stikls tas varētu būt, bet stikls maksās divreiz dārgāk un jādomā arī par to svaru, kas balstās tajā šahtā!” uzsver Pakalniņa.
Ēkas iedzīvotājai Brigitai Siliņai atzinumu par lifta būvniecību sniedzis arī arhitektūras doktors, profesors Jānis Krastiņš. Vēstulē viņš norāda: “Kāpņu telpas atvēruma aizbūvēšana ar lifta šahtas konstrukcijām daļēji uzlabos augšējo stāvu iemītnieku fizisko komfortu, taču vizuāli pieblīvēs telpu, degradējot gan dabiskās gaismas, gan mākslīgā apgaismojuma klimatu, apgrūtinās arhitektoniskās apdares elementu vizuālo uztveri un līdz ar to deformēs visas telpas māksliniecisko kvalitāti.”
Latvijas Radio ar pieejamajiem materiāliem iepazīstināja arī arhitekti Zaigu Gaili. Viņa rakstiskā atbildē norāda, ka saprot iedzīvotājas sašutumu un pievienojas viņas izteiktajām bažām. Viņa kā risinājumu saskata iespēju iedzīvotājiem pieprasīt projektu izskatīt un saskaņot Rīgas Vēsturiskā centra padomē. Tur lemšanā varot piedalīties arī iedzīvotāji.
22. maijā Rīgas pilsētas būvvalde sociālajā tīklā "Facebook" paziņojusi, ka, ņemot vērā ēkas Alberta ielā 9 kultūrvēsturisko nozīmi un vērtību, saistībā ar saskaņoto lifta šahtas izbūvi vērsīsies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē ar lūgumu pārvērtēt pārvaldes izsniegto 2013. gada saskaņojumu izbūves darbu veikšanai.