Kalējs apstiprināja, ka kopumā reģionu slimnīcas ar visu tiekot galā, bet atzina, ka problēmas ir ar individuālajiem aizsarglīdzekļiem – ne visām slimnīcām tos apmaksājot valsts. Atsevišķu līmeņu slimnīcām tās jāsedz pašvaldībai.
Viņš arī skaidroja, ka individuālo aizsardzības līdzekļu rezerve reģionu slimnīcās, ja tos lieto paredzētajā apjomā, pašlaik pietiekot vienai līdz divām nedēļām.
Kalējs arī norādīja - slimnīcu biedrībai nav informācijas par nekvalitatīviem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule savukārt skaidroja, ka reģionos dienests saskaras ar kapacitātes trūkumu reģionālo slimnīcu uzņemšanas nodaļās, tomēr kopumā slimnīcu un dienestu sadarbība ritot normāli.
Cipule gan arī skaidroja, ka dienests apsver iespēju atvieglot Vidzemes slimnīcu, ņemot vērā tur novērotos saslimšanas gadījumus, uz laiku novirzot pacientus citur.
Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs skaidroja, ka slimnīca darbu turpina, tomēr nenoliedza, ka Covid-19 pacientu aprūpe šobrīd aizņem lielu slimnīcas darba daļu.
Muskovs apstiprināja, ka šobrīd lūdzis vismaz uz nedēļu atvieglot slimnīcu, lai tā varētu atjaunot personālresursus.
Šobrīd Vidzemes slimnīcā ir stacionēta liela daļa Covid-19 pacientu - 11, aptuveni trešā daļa stacionēto valstī ir tieši Vidzemes slimnīcā.
Muskovs skaidroja, ka lielā slodze nogurdinot mediķus, tādēļ varot tikt pieļautas kļūdas darbā ar aizsarglīdzekļiem un ievērojot distancēšanos.
“Cilvēki ir satikušies uz ielas, viens nāk uz darbu, otrs nāk no maiņas, abi divi parunājas. Protams, tas, kas nāk no manis, nezina, ka viņš ir saslimis. Un diemžēl mēs konstatējam saslimšanu,” inficēšanās piemērus minēja Muskovs.
“Vēl viens ļoti interesants gadījums. Mums tuvumā ir daudzdzīvokļu mājas, kas kādreiz tika būvētas mūsu personālam, tur dzīvo aptuveni 50 līdz 60 darbinieki. Bet Covid-19 apstākļos trīs saslimušie dzīvo kaimiņos. Vai nu gājuši ciemos, vai kā savādāk.. Un vēl trešais gadījums ir tāds ļoti interesants - darbinieku kopīga pārvietošanās. Cilvēks nāk no darba mājās, būs skaistas brīvdienas, paņem līdzi kolēģi un aizbrauc uz tirgu pēc stādiem. Diemžēl nezinot, ka ir saslimis, rezultātā atkal aplipina otru,” stāstīja Muskovs.
Problēmu iezīmēja arī Daugavpils slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs - vairākās darbavietās strādājošie ārsti, kuri atsakoties atkārtoti nodot analīzes, un neesot nekādu iespēju to kontrolēt.
Viņš stāstīja, ka nevar cilvēku piespiest nodot analīzes, var izteikt administratīvu rājienu, vienu, otro, trešo… “Ko darīt, kā viņus piespiest? Es taču nevaru fiziski viņus piespiest un stāvēt blakus pie katras maiņas nomaiņas un katram dot rīkojumu nodot analīzes,” sacīja Semjonovs.
Šobrīd arī notiek sarunas par aparatūras, kas nosaka analīžu rezultātu, piegādi atsevišķos reģionos, lai no visas Latvijas nebūtu jāpiegādā analīzes uz Rīgu.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.
