ĪSUMĀ:
- Vācijas valdība vienojas par stingrākiem ierobežojumiem mākslīgā mēslojuma izmantošanā.
- Kukaiņu aizsardzībai iecerēts līdz 2023.gadam aizliegt nezāļu iznīdēšanas ķimikāliju glifosātu.
- Lauksaimnieki nikni par ierobežojumiem; Vācijas kanclere norāda – zemniekiem ir arī pienākumi.
- Francijā zemnieki protestē pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanā un citām problēmām.
- Lauksaimnieki Francijā neapmierināti arī ar vegānu un vides aktīvistu kritiku.
- Zemnieki protestē arī Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā un Lietuvā.
Vācijā protesti pret ierobežojumiem
Tūkstošiem lauksaimnieku ar traktoriem pagājušajā otrdienā, 26.novembrī, ieradās pie Berlīnes slavenajiem Brandenburgas vārtiem. Ar plakātiem kā – „bez fermeriem nav pārtikas un nav nākotne”, viņi protestēja pret valdības plānotajiem vides aizsardzības noteikumiem, norādot, ka tas viņu saimniecībām nozīmē eksistenciālus draudus.
Berlīnē iebrauca vairāk nekā pieci tūkstoši traktoru, izveidojot pat 20 kilometrus garus konvojus un apturot satiksmi Vācijas galvaspilsētas centrā. Pēdējās nedēļās līdzīgi zemnieku masu protesti sarīkoti arī citās Vācijas pilsētās kā Bonnā un Hamburgā.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdība septembrī vienojās par ieceri stingrākus padarīti ierobežojumus mākslīgā mēslojuma izmantošanā, lai aizsargātu gruntsūdeņus. Tāpat iecerēts līdz 2023.gadam aizliegt nezāļu iznīdēšanas ķimikāliju glifosātu, lai aizsargātu kukaiņus.
Lauksaimnieki ir nikni, un uzskata, ka šie noteikumi aiziet par tālu. Daudziem arī apnicis, ka fermerus padara par grēciniekiem un ļaundariem diskusijās par cīņu pret klimata izmaiņām, Berlīnes protestā teica Vācijas Piena ražotāju asociācijas priekšsēdētājs Pēters Guls.
"Esam šeit, jo mūsu mērs ir pilns! Visi tie, kas grib vairāk aizsardzības klimatam, videi un ūdenim, viņi visu nastu uzkrauj uz lauksaimnieku pleciem. Mēs vieni paši to vairs nevaram iznest. Klimata un vides aizsardzība, ūdens aizsardzība, kukaiņu aizsardzība – tas viss maksā naudu. Mēs esam gatavi to darīt, bet par to ir jāmaksā," sacīja Guls.
Vācijas lauksaimniecības ministre Jūlija Kloknere aizstāvēja valdības plānus, kuru mērķis ir daļēji pielāgoties Eiropas Savienības noteikumiem, bet arī norādīja, ka saprot fermeru neapmierinātību. Viņa teica – "patērētāji sagaida, ka lauksaimnieki darīs vairāk, bet arvien mazāk ir gatavi par to maksāt".
Kanclere Merkele tikmēr teica, ka Vācijai ir nepieciešams spēcīgs lauksaimniecības sektors, bet uzsvēra, ka zemniekiem ir arī pienākumi.
Pirmdien, 2.decembrī, Merkele tikās ar aptuveni 40 lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, lai meklētu risinājumus.
"Pasaule mainās, un mums daudzās jomās ir jāatrod jaunas atbildes. Bet mēs to gribam darīt kopā ar jums, nevis pret jums. Jūs esat ļoti svarīga sabiedrības daļa. Lauksaimniecība ir mūsu kultūras, tradīciju un identitātes sastāvdaļa. Tai vajadzētu būt ekonomiski efektīvai, tai vajadzētu būt ekoloģiskai, tai vajadzētu būt reģionālai. Un šī tendence nozīmē arī to, ka mēs vēlamies, lai mums ir reģionālie produkti. Mēs gribam, lai pie mums ir lauksaimniecība," sacīja Merkele/.
Protestē arī pret lielveikalu ķēdēm
Pagājušajā trešdienā, 27.novembrī, arī simtiem Francijas zemnieku ar traktoriem bloķēja Parīzes apvedceļu līdzīgu iemeslu dēļ kā kaimiņos Vācijā – lai protestētu pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām. Dažiem uz traktoriem bija uzlikti Francijas prezidentam veltīti plakāti – "Makron, atbildi mums!". Arī Parīzes centrā aptuveni 200 fermeri bloķēja Elizejas laukus, izgāžot siena ķīpas pie "Fouquet's" restorāna, kuru iecienījuši bagātie un slavenie.
Francijas zemnieki gadiem sūdzējušies, ka tiem grūti savilkt galus. Pēdējos gados arī pieaudzis pašnāvību skaits lauksaimnieku vidū. Viņi nav apmierināti arī ar vegānu un vides aktīvistu kritiku, protestā teica viens no zemniekiem Kristofs Sežurns.
"Nav bijis daudz gadījumu, kad kāda profesija tikusi tik ļoti diskreditēta. Pēdējo gadu, divus – viss, ko mēs darām, ticis kritizēts. Galu galā mēs darām, ko spējam ar resursiem, ko mums iedod. Mums ir valdība, kas mums uzspiež milzīgu daudzumu noteikumu un regulāciju.
Un tad mēs redzam, ka cilvēki pērk importu, kas nav ražots saskaņā ar tiem pašiem standartiem. Ir jānodrošina, ka mums ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi," klāstīja Sežurns.
Vācija un Francija nav vienīgās, pēdējās nedēļās Eiropā piedzīvots lauksaimnieku protestu vilnis – arī Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā. Arī Lietuvā pagājušajā nedēļā tūkstošiem lauksaimnieku visā valstī ar traktoriem un citu lauksaimniecības tehniku izbrauca pilsētu ielās un uz rajonu ceļiem, lai pievērstu uzmanību situācijai Lietuvas laukos.
