Eiro fokusā

Audzis Latvijā tūrisma mītnēs uzņemto cilvēku skaits

Eiro fokusā

Kurzemes loks - ko tas dos uzņēmējiem

Granti 15000 eiro apmērā piešķirti pirmajā kontaktpunkts „EIT Food" konkursā

10 000 eiro pārtikas inovāciju grants tiek sensoram, kas nosaka – ēdiens ir ēdams vai izmetams

Rīgā šopavasar atvērts Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta kontaktpunkts "EIT Food". Tā mērķis ir atbalstīt inovācijas pārtikas, vides un veselības jomā. Jau noslēdzies pirmais jauno ideju un jaunuzņēmumu konkurss, kurā piešķirti granti 15 000 eiro apmērā. 1. vietu un 10 000 eiro piešķirti par ierīci, kas nosaka, vai pārtikas produkts ir lietojams uzturā vai ne.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta kontaktpunkta "EIT Food" Latvijā vadītāja Liene Briede stāstīja, ka šajā Eiropas projektā kopīgi sadarbojas trīs augstskolas – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kā arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un zinātniskais institūts "Bior".

"Mums ir iepriekšējā pieredze ar citām zināšanu kopienām. Tāpēc šis bija nākamais loģiskais solis, kā atbalstīt un veicināt inovācijas tieši pārtikas nozarē. Sākot gan no pārtikas produktiem – ēdieniem un dzērieniem, gan arī pārtikas ražošanas tehnoloģijām, loģistiku, noliktavas uzturēšanu, eksportu, importu, dažādām iekšējām sistēmām, kas nepieciešamas pārtikas nozarē strādājošiem uzņēmumiem," klāstīja Briede.

Grantiem pieteiktas 20 idejas

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta konkurss "Inovāciju balva" notiek 17 Eiropas valstīs, šogad pirmo reizi tas notika Latvijā. Briede norādīja, ka konkursam pieteiktas 20 idejas, atlasītas 10 labākās, notika arī mācības. 1. vietu un 10 000 eiro grantu saņēma uzņēmuma "Smart Packaging" ideja par viedo sensoru sistēmu ēdienu iepakojumā.

"Tā ir liela problēma, ko jaunuzņēmums mēģina risināt, –  lielais procents pārtikas produktu, ko mēs izmetam ārā.

Tāpēc viņi ir izstrādājuši iepakojumu kopā ar sensoru, kas ļauj cilvēkam pēc krāsas identificēt, vai produkts ir lietojams [uzturā] vai ne.

Bija arī dažādi ēdieni vegāniem, enerģijas batoniņu veidi, arī melnās tējas audzēšana Latvijā, kā arī slieku proteīna izmantošana pārtikā. Tāpat sistēma, kas optimizē produktu pārvešanu un temperatūras regulēšanu (..)," klāstīja Briede.

Palīdz ideju ielikt biznesa rāmī

2. vietu un 5000 eiro lielu grantu saņēma uzņēmums "Spirulina Nord”. Tā līdzīpašniece un RTU pētniece Agnese Stunda-Zujeva stāstīja, ka viņi uzsākuši Latvijā audzēt spirulīna mikroaļģes.

"Tas ir lokāli audzēts produkts ar maigu, mūsu zonai pieņemamu garšu un smaržu. Mēs audzējam jau vairāk nekā gadu. Šobrīd esam tai stadijā, kad ir jāizremontē telpas un ražošana jāsakārto tā, lai atbilst PVD prasībām," teica Stunda-Zujeva.

Jautāta, cik viegli vai grūti ir Latvijā inovatīvas idejas pārtikas nozarē attīstīt, uzņēmēja atzina:

"Mums ir paveicies. RTU var iziet pusgada ciklu ar ļoti lieliskiem mentoriem, kas to ideju palīdz ielikt kaut kādā biznesa rāmī.

Tad mēs tikām arī nākamajā līmenī, akseleratorā, tad dabūjām finansējumu, lai mēs varētu uzbūvēt bioreaktora prototipu. Līdz ar to es teiktu - ja iet un dara, meklē iespējas, tad nav nemaz tik slikti."

Būs vēl 5 miljoni eiro

Latvijā ceturto gadu darbojas Pārtikas kompetences centrs. Tā direktors Armands Lejas-Krūmiņš stāstīja, ka, pateicoties Eiropas atbalstam trīs miljonu apmērā un uzņēmumu līdzfinansējumam divu miljonu apmērā, Latvijā pārtikas nozarē atbalstīti 30 pētījumi, izstrādātas 23 jaunas tehnoloģijas un radīti 182 jauni produkti.

"Šajos projektos piedalās uzņēmumi, kuriem ir kāda konkrēta ideja par inovāciju vai par jaunu produktu, ko viņi grib pārdot vietējā vai eksporta tirgū. Pētnieki ir pamatā no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, bet ir arī no Latvijas Universitātes un citām zinātniskajām institūcijām, kas ir saistītas ar pārtikas ražošanu.

Piemēram, ir izstrādāta jauna augļu uzglabāšanas tehnoloģija, lai mūsu āboli ilgāk tiktu uzglabāti un spētu saglabāt savas labākās garšas īpašības.

Tāpat mums ir daudz pētījumu par zivju produktiem, par dažādām piena ražošanas līnijām un tehnoloģiskā procesa uzlabošanu. Ar IT tehnoloģiju palīdzību novērtē vistu turēšanas apstākļus un prognozē, kas jādara, lai šie apstākļi uzlabotos," klāstīja Lejas-Krūmiņš.

Latvijas Pārtikas kompetences centra direktors stāstīja, ka šobrīd ir apstiprināts jauns Eiropas projekts, un turpmāko trīs gadu laikā pārtikas ražotāji un pētnieki konkursa kārtībā varēs tikt pie vēl pieciem miljoniem eiro, lai attīstītu inovācijas pārtikas nozarē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti