Eiro fokusā

Akcijā informē par izvairīšanos no iesaistīšanās finanšu un ekonomiskajos noziegumos

Eiro fokusā

Pasaulē atkritumos nonāk arvien vairāk pārtikas

Mencu zvejas aizlieguma dēļ Latvijā jāsagriež desmit kuģu

Mencu zvejas aizlieguma dēļ Latvijā jāsagriež 10 kuģu

Aptuveni 10 Latvijas zvejas kuģu nāksies sagriezt metāllūžņos, bet ap pussimtam zvejnieku meklēt jaunu darbu – tādas sekas nozare un arī atbildīgā ministrija paredz pēc ilgās diskusijās tapušās regulas par zvejas iespējām Baltijas jūrā nākamajam gadam. Regula paredz to, kas jau bija zināms un sagaidāms – būtībā aizliegt Baltijas jūras austrumu daļas mencu zveju, kā arī samazināt daļas reņģu un brētliņu ieguves apjomus. Kā to kompensēt zvejniekiem, un ko par to saka dabas aizsargi?

Par Baltijas jūras austrumu daļas mencu populācijas kritisko stāvokli ir zināms jau gadiem, turklāt pēdējā laikā mencu krājumi saruka tik strauji, ka Eiropas Savienība (ES) pat aizliedza nozvejot visu šā gada apjomu. Jaunākais Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes lēmums paredz, ka mencu specializēta zveja nākamajā gadā vairs netiks atļauta. Lomā to varēs paturēt tikai tad, ja nejauši noķerta citu sugu, piemēram, reņģu, brētliņu, plekstu, tīklos kā neizbēgama piezveja. Latvijas zvejnieki drīkstēs paturēt 171 tonnu austrumu daļas mencu, bet iegūstamo brētliņu apjoms ir samazināts par piekto daļu līdz 30 000 tonnu.

"Pieņemtie lēmumi ir vieni no smagākajiem vispār, kas līdz šim bijuši attiecībā uz zvejas iespējām Baltijas jūrā. (..) Un tie saistīti vairs ne tik daudz ar zvejas ietekmi, bet ar to, kāds ir krājumu stāvoklis dažādu citu apstākļu dēļ, principā vides, klimata pārmaiņu dēļ. Vislielākā problēma ir ar mencu krājumiem, un mencu zvejnieki ir ļoti smagi skarti ar šo lēmumu. Kopumā varētu būt skarti kādi 10-12 kuģi, kas no vairāk nekā 40 kuģiem tomēr ir liels skaits," teica Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Pēc viņa teiktā, uz viena kuģa strādā apmēram četri cilvēki, līdz ar to apmēra pussimtam zvejnieku vajadzēs meklēt jaunu darbu. "Bet jāņem vērā arī krastā dzīvojošie, kas kaut ko dara ar šīm zivīm, arī ģimenes locekļi, kas varbūt it atkarīgi no tā visa," piebilda ZM pārstāvis.

Tāpēc Latvija esot uzstājusi uz nepieciešamību steidzami lemt par atbalsta pasākumiem zvejniekiem, kam ierobežojumu dēļ darbību nāksies pārtraukt.

Jūrlietu, zivsaimniecības un vides komisārs Karmenu Vella esot solījis grozījumus regulā.

"Mums ir jārod iespēja atvadīties no zvejniekiem godam. (..)," teica Riekstiņš, norādot, ka zvejniekiem jāparedz vienreizēja kompensācija – tā varētu būt padsmit tūkstoši eiro. Kopumā mencu zvejnieku atbalstam būtu vajadzīgi vairāki miljoni eiro.

Zivsaimnieku asociācijas iepriekšējais prezidents Inārijs Voits vērtēja, ka mencu zvejas aizliegums ir pareizs solis. "Mencu [zveju], protams, vajadzēja aizliegt, jo resursi ir ļoti, ļoti sliktā stāvoklī. Pirms diviem gadiem mūsu zvejnieki zvejoja pāri par 2000 tonnu, pagājušajā gadā 1300 tonnu un šogad vairs tikai 700 tonnu. (..) Redziet, [atļauto zvejas apjomu] kritums katru gadu bija straujš. Mencas nozvejot vairs nevarēja, tātad bija kaut kas jādara. (..) Protams, mēs bijām pārsteigti, ka jau rudenī aizliedza zvejot." 

Nozarē gan valdot neziņa arī par to, vai piezvejā atļauto mencu kvotas izpilde nevar nozīmēt būtiskus ierobežojumus arī citu sugu zivju zvejniekiem.

Piemēram, ja līdz ar brētliņu un reņģu lomiem tiks izpildīta visa 171 tonnas mencu kvota.

"Man šobrīd atbildes nav, pat nezinu, kā tiks atrisināts šis jautājums. Protams, būs ļoti labi, ja šīs tonnas beigsies kaut kad decembra beigās. Tad varēs zvejot gan brētliņas, gan reņģes, bet, ja tās beigsies jau septembrī vai oktobrī, tad visiem kuģiem Baltijas jūrā jāpārtrauc zvejot. Cita varianta nav," klāstīja Voits.

Tikmēr ierobežojumus par pārāk maigiem uzskata Pasaules dabas fonds. Tā eksperte Magda Jentgena uzsvēra, ka, nosakot zivju ieguves kvotas, nav pilnībā ņemts vērā zinātnieku viedoklis. "Domāju, ka tas ir neakceptējami, ka piecas no desmit kvotām nesakrīt ar zinātnieku ieteikumiem (..)."

Reņģu zveja būtiski varētu nemainīties, jo Baltijas jūrā tās drīkstēs nozvejot par desmito tiesu mazāk, bet Rīgas jūras līcī, kur saimnieko tikai Latvijas un Igaunijas zvejnieki, – par 11% vairāk. Neliels ierobežojums skars arī lašu tīkotājus – tos nākamajā gadā drīkstēs nozvejot par 5% mazāk – kopumā 11 411 lašus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti