Eiro fokusā

Interese par iepirkšanos internetā aug. Kā to darīt droši

Eiro fokusā

Iedzīvotāji Latgalē atbalsta pensiju mantošanas iespēju, bet neuzticas sistēmai

Ko Latvijas uzņēmēji ražo Latvijas aizsardzības industrijas vajadzībām?

Aizsardzības industrijas pārstāve: Dalībai lielos iepirkumos vajadzīga partnerība ar citām valstīm

Aizsardzības vajadzībām Latvijā top dažādas iekārtas un ekipējums. Tomēr dalībai lielajos iepirkumos, piemēram, NATO aģentūru vajadzībām, būtiska ir partnerība ar citu valstu valstu aizsardzības industrijām.

Aizsardzības ministrija ir vienīgā ministrija, kuras budžets ir piesaistīts iekšzemes kopproduktam (IKP). Tie ir 2% no IKP, kas šogad bija 636,65 miljoni eiro. Plānots, ka nākamgad aizsardzības izdevumi varētu pieaugt par 27,5 miljoniem.  

Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle stāsta, ka pērn industrijas kopējais apgrozījums audzis par 15%, sasniedzot 554,7 miljonus eiro. Par 12% augusi uzņēmēju peļņa.

Latvijā aizsardzības vajadzībām top gan droni, gan monitoringa iekārtas, gan degvielas kannas un individuālais ekipējums – jaunas ballistiskās bruņu vestes. Septembrī 30 Latvijas uzņēmumu pārstāvji, Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas pārstāvji ar Latvijas nacionālo paviljonu pirmo reizi piedalījās starptautiskā izstādē Lielbritānijā.

“Mēs bijām ļoti dažāda sektora uzņēmumus centušies apvienot, kas var nodrošināt gan praktiskas vajadzības dažādu valstu armijām, gan runāt par tām tēmām, kas arvien aktuālākas kļūst. Un tā ir elektroniskā karadarbība, kiberaizsradzības risinājumi. Darījumi bija gan ar ASV partneriem, gan Tuvo Austrumu partneriem.

Tā interese par sadarbību nākotnē ne tikai biznesa jomā, bet arī pētniecības partnerību veidošanas jomā bija ļoti liela,” pastāstīja Egle.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) uzsver, ka augstu vērtē Latvijas uzņēmēju paveikto aizsardzības spēju stiprināšanā, un pauž gatavību inovācijas šajā nozarē atbalstīt arī ar finansējumu. Starptautiskos iepirkumos viens no nosacījumiem ir, ka apakšuzņēmējiem jābūt Latvijas uzņēmumiem.

“Visos lielajos iepirkumos, kur mēs iepērkam preces vai kaut kādas lietas no ārzemēm, bez kurām mēs nevaram iztikt, mēs vienmēr prasām, lai Latvijas uzņēmēji būtu apakšuzņēmēji. Tas attiecas gan uz iepirkumu par bruņumašīnām, gan, piemēram, pašgājējhaubiču iepirkumu no austriešiem. Mēs skatāmies, lai būtu remonta iespējas, apkopes iespējas Latvijā. Tas dod darbavietas, tas ļauj attīstīties tehnoloģijām. Mēs esam gatavi ieguldīt sēklas naudu inovācijās, tas nozīmē – tehnoloģiju attīstībā. Mēs rūpējamies arī par to, lai Latvijas uzņēmēji varētu veiksmīgāk darboties Eiropas aizsardzības fondu naudas apguvei. Pašlaik testējam Latvijas ražotos bezpilota lidaparātus, kurus gribam iepirkt Latvijā. Tuvākajā laikā iesim uz valdību, lai apstiprinātu kā mūsu stratēģisko partneri vienu no Latvijas munīcijas ražotājiem,” pastāstīja Pabriks.

Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle stāsta, ka Eiropā izveidots Eiropas aizsardzības fonds, un nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā aizsardzības vajadzībām tiks atvēlēti 13 miljardi eiro. Lai gan 35 mazie un vidējie Latvijas uzņēmumi, kuru mērķis ir iekarot starptautiskos tirgus, darbojas klasterī,

turpmāk aizvien lielāku nozīmi aizsardzības industrijā ieņems dažādi valstu kopprojekti.

“Šogad mums ļoti daudz notikušas divpusējās tikšanās ar dažādu valstu militārām industrijām. Ja runājam par NATO lielo aģentūru iepirkumiem, tie visbiežāk ir 120-130 miljonu apmērā, kas nozīmē – mazam vai vidējam uzņēmumam pašam uzvarēt šādu tenderi ļoti grūti. Tāpēc atslēgas vārds ir “partnerība”, “konsorciju veidošana”. Nākotnē bez dalības konsorcijos būs ļoti grūti. Atbalstīti tiks tikai partnerību projekti,” norādīja Egle.

Latvijas armijā šobrīd dien 6000 profesionālā dienesta karavīri, savukārt Zemessardzē darbojas 8200 karavīri un 3000 rezerves karavīri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti