Pasaules trešā lielākā ekonomika Japāna ierindojas 36. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. Pagājušajā gadā kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Japānu bija 92 miljoni eiro.
Uz Japānu eksportējam vairāk, nekā no tās importējam.
2018. gadā preču un pakalpojumu eksports uz Japānu bija gandrīz 60 miljoni eiro, kas ir par 3% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt no Japānas importējām 35 miljonu eiro apmērā – tas ir gandrīz 30% pieaugums salīdzinot ar gadu iepriekš.
Puse no Latvijas eksporta uz Japānu ir koksne un tās izstrādājumi, būtiski arī optisko ierīču eksporta apjomi. Bet no Japānas visvairāk ievedam transportlīdzekļus, kā arī plastmasas un gumijas izstrādājumus.
Pēdējā laikā bijušas arī augstu amatpersonu vizītes. Oktobrī Latvijas prezidents Egils Levits devās darba vizītē uz Japānu, lai piedalītos jaunā Japānas imperatora Naruhito kronēšanas ceremonijā. Nedaudz vēlāk – oktobra nogalē – darba vizītē Japānā bija arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Bet pagājušā gada sākumā vizītē Latvijā, kā arī abās pārējās Baltijas valstīs ieradās Japānas premjers Sindzo Abe kopā ar uzņēmēju delegāciju. Viens no galvenajiem jautājumiem bija tieši ekonomiskā sadarbība.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārstāvniecības Japānā vadītāja Alīna Aščepkova uzskata, ka Abes vizīte bija grūdiens ekonomisko attiecību paplašināšanai: „Jau tagad jūtam, ka Japānas un Latvijas gan politiskais, gan ekonomiskais dialogs ir kļuvis daudz dinamiskās. Tieši pēc premjera Abes vizītēs Latvijā pērn septembrī Latviju apmeklēja ļoti liela Japānas biznesa delegācija. Nodibināja jaunus kontaktus ar Latvijas uzņēmumiem, un, cik man zināms, ar dažiem komunikācija turpinās, un ir jau tapuši konkrēti projekti. Šogad februārī stājās spēkā Eiropas Savienības un Japānas brīvās tirdzniecības līgums, kas paredz pakāpenisku tarifu atcelšanu gandrīz visām preču grupām. Jau pirmajā pusgadā redzam, ka, piemēram, kokmateriālu eksports no Latvijas uz Japānu ir pieaudzis. Arī ikdienas darbā es redzu, ka nāk vairāk pieprasījumu no Japānas puses.
Japāņu uzņēmēji interesējas gan par Latvijas preču importa iespējām, gan par investīciju vidi un investīciju iespējām Latvijā.”
Aščepkova pauž, ka Latvija Japānai ir vairāk interesanta kā nišas produktu un pakalpojumu piegādātājs: „Japāna ir milzīgs tirgus – 126 miljoni iedzīvotāju. Un mēs fiziski nevaram nodrošināt lielus produktu apjomus. Tajā pašā laikā mēs varam nodrošināt un piedāvāt ļoti inovatīvus un unikālus produktus un pakalpojumus. Piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, farmācijā, biotehnoloģijās, kā arī bioloģisko pārtiku. Mēs to principā veiksmīgi darām jau šobrīd.
Pateicoties augsta līmeņa vizīšu apmaiņām un regulārām tirdzniecības misijām starp mūsu valstīm, Latvijas ražotāju aktivitāte Japānā tikai palielināsies.
Tāpēc sagaidām, ka tirdzniecības apjoms starp mūsu valstīm tikai palielināsies.”
Tam piekrīt arī Japānas vēstnieks Latvijā Jasuhiro Kavaguči. Viņš arī norāda, ka mūsu valstu tirdzniecības attiecības tagad regulē Eiropas Savienības un Japānas brīvās tirdzniecības līgums. Tas aptver trešo daļu pasaules ekonomikas, stājās spēkā šogad un paredz pakāpenisku gandrīz visu muitas tarifu atcelšanu.
Līdzās tam, ka audzis Latvijas un Japānas tirdzniecības apgrozījums, vēstnieks Kavaguči atzīmē arī japāņu tūristu skaita pieaugumu: „2018. gadā Latviju apmeklēja 30 tūkstoši tūristu no Japānas. Tas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā gadā.”
Kavaguči ir Japānas vēstnieks kopš šī gada sākuma. Pēc viņa iniciatīvas Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ar Japānas Nacionālo patērētāju lietu centru septembrī parakstīja sadarbības memorandu par sūdzību izskatīšanu:
„Šis sadarbības memorands Latviju padarījis par Eiropas Savienībā visdraudzīgāko valsti Japānas patērētājam, ja neskaita Apvienoto Karalisti.
Tas palīdzēs Latvijas ekonomikai, biznesam un tūrisma industrijai. Protams, tas darbojas abos virzienos. Tas palīdzēs arī Latvijas uzņēmējiem, kuriem ir bizness ar Japānu, un cilvēkiem, kuri viesojas Japānā,” norādīja Kavaguči.
Līdz šim Japānas patērētāju aizsardzības centrs šādu vienošanos Eiropas Savienībā bija parakstījis tikai ar Lielbritāniju, tagad Latvija kļuvusi par otro valsti.
