Eiro fokusā

Dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstība šogad

Eiro fokusā

Lietuvā darbību sācis neatkarīgais bankomātu tīkls "Medus"

LU pētnieki veic migrācijas tematikas aptauju

LU otrajā aptaujā par migrāciju skaidros – kas šajā jomā mainījies 5 gados

Latvijas Universitātes (LU) migrācijas pētnieku grupa septembrī uzsākusi lielāko migrācijas tematikai veltīto aptauju, kurā tiek aicināti piedalīties gan tie tautieši, kas pastāvīgi vai daļēji dzīvo ārpus Latvijas, gan tie, kas pēc dzīves vai darba ārzemēs ir atgriezušies Latvijā. Šāda mēroga aptauja Latvijā tiek veikta otro reizi. 

Vēlas redzēt līdzšinējā darba augļus

LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa norādīja, ka iepriekšējo reizi aptauja notika 2014. gadā. Ārzemēs dzīvo gandrīz 370 000 Latvijas iedzīvotāju, tāpēc ir svarīgi saprast, kas notiek, uzsvēra pētniece. Pagājuši pieci gadi, un tagad mērķis ir noskaidrot, kas šajā laikā ir mainījies un kāda situācija ir šobrīd.

"Ir daudz kas noticis pa šiem gadiem. Ir izveidoti reģionālie reemigrācijas koordinatori, notiek attīstība ar valodas mācību materiāliem.

Vienmēr var darīt vairāk, bet mēs gribam redzēt, vai šīs valsts aktivitātes ir devušas rezultātu vai ne," teica Mieriņa.

Viņa uzsvēra, ka aptauja jau iepriekš parādīja, ka daudzi aizbraucēji, īpaši tie, kuri aizbrauca krīzes laikā, ir zaudējuši ticību valstij, ir neskaidrības par veselības aprūpes jautājumiem, viņus nomāc birokrātija un citas lietas, taču svarīgākais ir sabiedrības kopējais noskaņojums.

"Lielāko daļu no problēmām, kas ir cilvēkiem, tās nevar atrisināt valsts. Teiksim, sabiedrība nav pieņemoša un nav tik atvērta, tur neko nevar izdarīt.  Darba devēju attieksmi nevar mainīt ar vienu klikšķi. Tur jānotiek nopietnākām pārmaiņām visā sabiedrībā. Saglabājas darba tirgus un algu atšķirības. (..) Pētījums parādīja, ka viss nav tika rožaini. Latvijā ir grūti cilvēkiem savilkt galus kopā, jo viņi ir pieraduši dzīvot savādāk," teica LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore.

Raita Borga pieredze un ieteikumi

Sakas pagastā nesen no ASV  uz dzīvi Latvijā atgriezies Raitis Borgs. Viņš jau paspējis saskarties ar vairākiem nepatīkamiem pārsteigumiem, apzagts viņa lauku īpašums. Centienus sakārtot un padarīt skaistu vienu vietu Latvijā aizēno birokrātijas ēna.

"Ir drausmīga birokrātija, sarkanās lentas visur. Tu neko nedrīksti. Man apzaga māju, iznesa visu, pat tualetes papīra rullīša turētāju. Zvanīju uz policiju, man saka, ka īpašniekam jāraksta iesniegums. Īpašnieks ir ASV, kā es varu uzrakstīt?!" vaicāja Borgs.

Tajā pašā laikā Borgam, kurš strādājis pasaulē ar lieliem būvniecības projektiem, ir nopietna biznesa pieredze, līdz ar to viņam ir ieteikums Latvijas iedzīvotājiem, kuri nodarbojas ar reemigrācijas jautājumiem. Viņš uzskata, ka joprojām pietrūkst informācijas.

"Vajag saprast, kas ir mērķis, kā to sasniegt, sastrukturēt kā jebkurā biznesā, kas mums ir, kur gribam būt, kā mēs to panāksim, kā mēs to darīsim, kas mums tam ir vajadzīgs.

Varbūt tas viss ir, bet man liekas, ka ar to vajadzētu sākt. Es esmu strādājis gan attīstītās, gan mazāk attīstītās valstīs. Mēs saviem speciālistiem devām speciālas brošūriņas, kur ir elementāra informācija, ko darīt, kur griezties," klāstīja Borgs.

Grūtāk pielāgoties izglītības sistēmai

Nesen no Norvēģijas ar ģimeni atgriezās Jana. Mājvieta atrasta Priekulē, kur plānots attīstīt viesu māju. Paralēli viņa strādā attālināti Norvēģijas vajadzībām, ģimenei nav kredītu vai parādu. Atgriešanās ir notikusi pēc 10 gadiem. Jana stāstīja, ka aizbraukuši krīzes laikā, bet atgriezušies, jo tās bijušas vīra patriotiskās jūtas pret dzimteni.   

"Man nav saskarsmes ar nodokļu iestādēm vai kredītiestādēm. Konkrētu problēmu nav, drīzāk mums pašiem tas ir mentāli. Bērns runā latviski, skolotāji pat piemirst, ka viņš ir reemigrants," atklāja Jana.

Grūtāk pielāgoties Latvijas izglītības sistēmai, par ko arī atklāti runā Jana.

"Katru dienu un vakaru man ir jārod [bērnam] motivācija - kādēļ tev ir jāmācās šī dziesma, jāpieceļas klases priekšā, jānodzied, ja gribi dabūt 10 balles. Norvēģijā bērni aug integrētā vidē.

Neviens nepajautās, vai tiešām iesim ekskursijā laukā, bet kas ir, ja līst? Nav problēmu iziet laukā, skolotājai ir kombinezons, viņa sēž ar bērniem peļķē un taisa dubļu kūkas. Pie reizes pastāsta, kā mākoņi saskrēja, kur tie rodas, kur rodas lietas (..)," teica Jana.

LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Mieriņa norādīja, ka daudzus skar veselības aprūpes jautājumi un no Latvijas aizbraucot ne tikai ārsti, bet arī viņu pacienti. Tas ir vēl viens aspekts, kam tiks pievērsta uzmanība pēc pētījuma beigām. 

Pētījums turpināsies līdz 31. oktobrim. Pētījumā aicina piedalīties gan tos, kuri dzīvo ārzemēs, gan tos, kuri atgriezušies Latvijā. Anketa ir pieejama interneta vietnē "migracija.lv".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti