Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Olga Bogdānova stāstīja, ka Latvijā no kopējā azartspēļu organizētāju skaita 38% ir nelegālie interneta azartspēļu rīkotāji. To tirgus daļa novērtēta 33 miljonu eiro apmērā. Pieņemot grozījumus Elektronisko sakaru likumā, Azartspēļu un izložu likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, no nākamā gada 1. janvāra tiks stingrāk ierobežoti nelicencētie interneta azartspēļu rīkotāji.
"Mēs vērtējam šo jomu kā augsta riska nozari, līdz ar to mums ir vairāki ierobežojoši pasākumi. Tiks bloķētas interneta vietnes nelicencētiem operatoriem. Otrs – tiek bloķēti tie, kas maksā uz nelicencētu operatoru kontiem. Ja nenotiek maksājums, attiecīgi nenotiek arī spēle. Un trešais ir paša spēlētāja atbildība. Jo viņš neapdraud tikai sevi, viņš apdraud no pieciem līdz pat 10 līdzcilvēkiem. Cilvēki, kas ir ieslīguši azarta atkarībā, zaudē darbu, un tas negatīvi ietekmē ģimeni, draugus, viņš grib aizņemties naudu, un domino efekts ir ļoti liels," klāstīja Bogdānova.
Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars stāstīja, ka no 1. janvāra bankas bloķēs maksājumus par piedalīšanos nelicencētās interneta azartspēlēs. Testa režīmā bankas bloķēšanu uzsāks decembrī.
"Likums nosaka bankām pienākumu atteikt maksājumus, kas tiek veikti internetā ar bankas maksājumu karti.
Mēs nedomājam, ka būtiska banku klientu daļa šobrīd ir iesaistīti šādos darījumos, tāpēc tas skars ļoti nebūtiski klientu skaitu, tomēr arī viņiem var radīt nepatīkamas situācijas.
Pieeja kontam netiks bloķēta, bet tiks atteikts tikai konkrēts kartes darījums konkrētā brīdī. Katrā maksājumu sistēmā gan pakalpojumu sniedzējiem, gan pircējiem ir kodi, kā apzīmēta kāda darbība un šo darbību var atpazīt pēc noteiktiem starptautiski atpazīstamiem kodiem. (..) Ir arī elektroniskā nauda. Protams, mēs arī valsts institūcijām toreiz vērsām uzmanību, ka ir arī citu valstu finanšu pakalpojumu sniedzēji. Mēs saprotam, ka šis risinājums nav simtprocentīgs, bet tas tomēr ir diezgan būtisks. Ja valsts šo kā mērķi ir uzstādījusi, mēs, protams, respektējam valsts institūciju rīcību un pildām likumu," teica Pastars.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne stāstīja, ka nelegālo interneta azartspēļu bloķēšana tiek veikta jau no 2014. gada, bet slēgto vietņu vietā arvien uzrodas jaunas. Darbs gan nav palicis bez rezultāta – ja 2018. gadā legālie ieņēmumi no azartspēlēm, ko apliek ar nodokļiem, bija 41 miljons eiro, tad šogad ieņēmumi varētu sasniegt 54 miljonus. Vienlaikus Azartspēļu un izložu likumā ietvertas stingras prasības patērētāju aizsardzībai.
"Ir likmju ierobežojumi, identifikācijas prasības, nepilngadīgo ierobežojumi. Ir arī iespēja rakstīt iesniegumu ar lūgumu cilvēkam, kam ir problēmas, nepieļaut, lai viņš spēlē. Ir pietiekami daudzas dažādas lietas, kā aizsargāt cilvēku, bet, protams, šajās nelicencētajās vietnēs to mēs nevaram izdarīt. Tādēļ ir papildu pasākumu komplekss.
Gada beigās finanšu iestādes apkopos informāciju par šīm personām, kurām ir atteikts maksājums, un šo informāciju nodos tālāk Valsts ieņēmumu dienestam.
Viņi var par šo personu veikt padziļinātu auditu, lai saprastu, vai tiešām šis cilvēks ir spēlējis vai tikai nejauši varbūt reklāmas dēļ iekļuvis kādā vietnē. Varbūt kāds ir spēlējis jau iepriekšējā periodā, par iegūtajiem laimestiem nemaksājot nodokļus, līdz ar to tas var rezultēties nodokļu uzrēķinā. Likumā ir noteikts, ka fiziskai personai aizliegts piedalīties azartspēlēs nelicencētās vietnēs. Līdz ar to, ja šādu aizliegumu pārkāpj, personai var draudēt administratīvā atbildība pat līdz administratīvajam sodam," klāstīja Birne.
Interneta azartspēles Latvijā nav aizliegtas. Kopējie azartspēļu un izložu nodokļu un nodevu ieņēmumi valsts budžetā pērn bija 39 miljoni eiro – par astoņiem miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš. Ar licencētajiem azartspēļu rīkotājiem var iepazīties Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas mājaslapā.
