Transports rada 30% no CO2 izmešiem
ES dzīvo nedaudz vairāk nekā 500 miljoni cilvēku, bet pa ES valstu ceļiem braukā aptuveni 300 miljoni automašīnu. Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, lielākais pasažieru automašīnu skaits ir Luksemburgā – 670 vieglie auto uz 1000 cilvēkiem, liecina "Eurostat" dati par 2017. gadu. Otrajā un trešajā vietā arī ar vairāk nekā 600 automašīnām seko Itālija, Somija, Malta, Kipra.
Saraksta otrajā galā ar vismazāko pasažieru automašīnu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem atrodas Rumānija – 261 mašīna. Turpat arī Ungārija, bet Latvijā trešais mazākais automašīnu skaits ES – 356 auto uz tūkstoti iedzīvotāju, liecina "Eurostat" dati. Runājot par auto vecumu, 2017. gadā līdere ar automašīnu proporciju, kas ir vecākas par 20 gadiem, bija Polija, aiz kuras sekoja Igaunija un Somija.
ES transports rada gandrīz 30% no kopējā CO2 izmešu daudzuma.
Vairāk nekā divas trešdaļas no tā tieši ceļu transports – galvenokārt vieglās automašīnas, bet arī kravas auto. Vēl aptuveni 13% izmešu rada civilā aviācija, pasažieru lidmašīnas un tikpat arī kuģošana.
ES izvirza klimata mērķus
ES izvirzījusi klimata un vides mērķus, kas paredz siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu.
Šogad pavasarī Eiropas Parlamenta (EP) apstiprināja ar dalībvalstīm panākto vienošanos par vieglo automašīnu izmešu samazināšanu. Tā attiecas tieši uz jaunajām automašīnām un paredz, ka līdz 2030. gadam jauno auto ogļskābās gāzes CO2 izmešiem jābūt par 37,5% mazākiem nekā patlaban.
ES klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete toreiz norādīja, kas tas palīdzēs būtiski samazināt kaitīgo izmešu daudzumu.
"Kopā ar jau nospraustajiem mērķiem par kravas automašīnu izmešu samazināšanu mēs autotransporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 2005. gadu, varēsim samazināt par 24%. Tas palīdzēs dalībvalstīm sasniegt savus saistošos mērķus un Eiropas Savienībai izpildīt savas saistības saskaņā ar Parīzes klimata vienošanos," teica Kanjete.
Vēlas interešu balansu
Vide un klimata izmaiņas būs arī jaunās, Urzulas fon der Leienas vadītās Eiropas Komisijas (EK) viena no prioritātēm. EP lielākās politiskās frakcijas, Eiropas Tautas partijas parlamentārās grupas līderis Manfrēds Vēbers šomēnes izcēla, ka nospraustie mērķi ir ambiciozi, taču arī uzsvēra, ka cīņa pret klimata izmaiņām ir jāsabalansē ar sociālajām un ekonomiskajām interesēm.
"Mēs visi esam apņēmušies pie tā strādāt. Taču izaicinājums būs atrast ceļu, kā to izdarīt sabalansēti. Es dzirdu daudz ideju pat par mērķu palielināšanu, par tempa paātrināšanu cīņā pret klimata izmaiņām. Jā, mēs varam runāt par daudzām lietām. Taču mums jādomā arī par sociālo dimensiju un ekonomisko ietekmi. Mēs 2030. gadā droši vien sasniegsim savus klimata mērķus, taču es nevēlos, lai nākamajā desmitgadē Eiropa piedzīvotu sava veida deindustrializāciju, ka mūsu kompānijas vairs nevarētu konkurēt ar amerikāņiem, ķīniešiem un pārējo pasauli.
Mums ir jāatrod balanss. Nepārprotiet mani – klimata mērķi ir jāsasniedz, mums ir jābūt ambicioziem. Taču mums jāatrod sabalansēta pieeja," uzsvēra Vēbers.
Augošais pieprasījums pēc kobalta
Vienlaikus arvien pieaug elektrisko un hibrīdautomašīnu skaits, kaut proporcionāli tas ES ir neliels – 2017. gadā nepilns 1% saskaņā ar "Eurostat" datiem. Tomēr elektrisko auto popularitātes pieaugums arī nozīmē arvien lielāku pieprasījumu pēc retiem metāliem, it īpaši kobalta, kas nepieciešams akumulatoru ražošanai.
Šī iemesla dēļ pērn kobalta cena sasniedza rekordaugstu līmeni. Piemēram, Lielbritānijā aprēķināts, ka, lai sasniegtu tās izvirzītos mērķus elektroauto skaitam līdz 2050.gadam, būs nepieciešams divtik kobalta, nekā patlaban tiek saražots pasaulē.
Pieprasījums nozīmē, ka vēl aktīvāk tiek strādāts pie iespējām apgūt raktuves jūras un okeāna gultnē, lai ar dziļūdens resursiem risinātu tādu izejvielu kā kobalts trūkumu. Tomēr arī dziļjūras izrakteņu ieguvē ir negatīvā ietekme uz vidi - problēma, kas jāņem vērā.
