Eiro fokusā

Studenti var piedalīties Latvijas Bankas rīkotajā zinātniski pētniecisko darbu konkursā

Eiro fokusā

Apstrādes rūpniecības nozare šogad augusi atbilstoši prognozēm – tuvu 3%

Kādēļ veikalu īpašnieki maina zīmolus un vai mainās arī pircēju paradumi?

Sadrumstalotās īpašnieku struktūras dēļ «top!» zīmolu pamet trešdaļa veikalu

Vēlme daudz operatīvāk pieņemt lēmumus – tas ir galvenais arguments, ar ko 70 veikalu aiziešanu no zīmola «top!» pamato jaundibinātā uzņēmuma "Latvian Retail Management" īpašnieki. Lielākoties Kurzemē un dažviet Latgalē nu veikalu izkārtnēs parādīsies nosaukums "Citro", un jaunie saimnieki pircējiem sola gan modernizēt tirgotavas, gan tajās vairāk iekļaut vietējos ražojumus. Kādēļ veikalu īpašnieki maina zīmolus, un vai mainās arī pircēju paradumi?

Uzņēmums "Latvian Retail Management" saskaņā ar "Lursoft" datiem ir reģistrēts pērnā gada nogalē, un tas trīs vienādās daļās pieder vietējā kapitāla mazumtirdzniecības tīkliem "Diāna", "Gabriēla" un "Lekon".

Trijotnes ķēdē strādā vairāk nekā 70 veikalu, ko līdz šim vienoja zīmols "top!". Trijotne pārstāvēja trešo daļu no visas "top!" veikalu ķēdes.

Par tās pamešanu un jaunā zīmola "Citro" izveidi stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Imants Kemlers: "Domājot par rītdienu, par attīstību perspektīvā nākotnē, sapratu, ka iepriekšējā apvienība kļūst diezgan smagnēja lēmuma pieņemšanā, ātrumā un tā realizācijā. Ļoti būtiski un svarīgi ir šajā attīstības laika periodā, kas ir straujš, pieņemt ātrus lēmumus. (..)"

Iespēja nopirkt vietējo produkciju nenosaka to, vai patērētājs tāpēc ies tieši tajā veikalā. Pircējiem ir būtiski, cik tuvu ir veikals un vai pie tā ērti var nolikt mašīnu.

Bet pats noteicošākais tomēr arvien ir cena, it īpaši ēdamlietām, vērtē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

"Pamatā izvēloties pārtikas produktus, cilvēki pērk tās preces, kurām ir akcijas," saka Gulbe, norādot, ka dažādās aptaujās uz jautājumu, kas ir galvenais kritērijs, izvēloties kādu pārtikas produktu, aptuveni līdzīgs aptaujāto skaits norādīja, ka būtiska ir gan cena, gan garša. "Trešais punkts – daudzi cilvēki izvēlas vietējo produkciju,"  piebilst Gulbe, gan atzīstot, ka lielākā daļa pircēju tomēr pērk to, ko var atļauties, nevis to, ko vēlētos.

Eksperte norāda, ka pēdējos gados nav vērojamas izmaiņas pircēju sadalījumā pa veikalu zīmoliem. Nav noslēpums, ka pie mums ir tā sauktie dārgo preču veikali un zemākas cenas piedāvātāji.

Arī, piemēram, Zolitūdes traģēdijas sekas, kad pircēji tika aicināti neapmeklēt konkrēta zīmola veikalus, vairs neesot jūtamas, uzskata Gulbe. 

"Ir katrā preču grupā kaut kas nopērkams lētāk nekā konkurentiem. Tas redzams veikalā, viens piens ir lētāks nekā apkārtējos veikalos. Uz to viņi diezgan ir gājuši un tas tā arī ir," saka Gulbe, pieļaujot, ka nelielas izmaiņas tirgū varētu nest Vācijas zemo cenu veikalu ķēdes "Lidl" ienākšana Latvijā.

"Lidl" katram tirgotājam atņems kādu daļu pircēju, pārņemot ap 9% tirgus, ja salīdzina ar situāciju Lietuvā, vērtē Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs. Smagāk būšot ražotājiem, jo "Lidl" veikalos raksturīgs šaurs sortiments, bet lielas prasības pēc zemas cenas un labas kvalitātes. 95% būšot ārvalstu produkcijas, kas no tirgus izspiedīšot 8% vietējo pārtikas preču.

Taču par pārmaiņām mazumtirdzniecībā kopumā Danusēvičs saka – augšgals topā pamainās vietām, bet daudzu īpašnieku struktūras kļūst smagnējas.

"Latvijai raksturīgi, ka, ja ir daudz īpašnieku, tad ir grūtāk vienoties par attīstības tendencēm vai virzieniem.

Iespējams, arī tāpēc, ka "top!" [veikalu] bija daudz, jo daudzi tīkli bija pievienojušies, un varbūt atsevišķi īpašnieki sāka just konkurenci, ka nav instrumentu konkurēt ar kaimiņu "top!"," klāsta Danusēvičs. 

Viņš norāda, ka pārtikas mazumtirdzniecībā dominē "Maxima" un "Rimi". "Tie ir tādi giganti, kur nākamie tīkli ir ar četrreiz mazāku gada apgrozījumu nekā šie divi Latvijā." 

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka uz rudeni mazumtirdzniecības apjomi Latvijā ir samazinājušies, taču gada kopējais apgrozījums ir lielāks nekā pērn, turklāt Ekonomikas ministrija prognozē kāpumu arī turpmāk, jo turpinot augt algas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti