Eiro fokusā

Ko Latvijas uzņēmēji ražo Latvijas aizsardzības industrijas vajadzībām?

Eiro fokusā

Čeku loterija: secinājumi pēc darbības pirmajiem mēnēšiem

Iedzīvotāji Latgalē atbalsta pensiju mantošanas iespēju, bet neuzticas sistēmai

No nākamā gada varēs mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto. Kā šo iespēju vērtē Latgales iedzīvotāji?

Gandrīz 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju veic maksājumus ne tikai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai, bet arī veic uzkrājumus 2. pensiju līmenī. No nākamā gada 1. janvāra šiem cilvēkiem radīsies iespēja mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto naudu. Iedzīvotāji Latgalē par gaidāmajām pārmaiņām, lai arī ir dzirdējuši, tomēr neko daudz nezina. Latgales aptaujātos cilvēkus dara bažīgus nestabilitāte valsts pārvaldē, biežās likumdošanas maiņas, kas nevieš ticību nākotnei. 

Kā vērtē Latgalē dzīvojošie

"Man šobrīd ir 28 gadi. Kurš gan nedomā par pensiju? Runājot par 2. pensiju līmeni esmu dzirdējis, ka to varēs mantot. Godīgi sakot, man  nebija laika pasekot  ziņām, un informācijas par šo jautājumu nav daudz. Esmu pieteicies 2. pensiju līmenim, taču neesmu sekojis tam, kādas summas tur apgrozās," atzina Latgales iedzīvotājs.

"Es  pensiju krāju trešajā līmenī. Man tā ir  izdevīgi , tāpēc ka es no 3. līmeņa, kad man vajag,  varu izņemt kādu summu. No 2. līmeņa izņemt nevar.   Zinu, ka  2. līmeņa pensija būs mantojama, taču visdrīzāk, vismaz pagaidām ar pensiju uzkrājumu neko nemainīšu," atzina Latgales iedzīvotāja.

Aptaujātie Latgales iedzīvotāji par 2. pensiju līmeņa mantošanu, kas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, ir dzirdējuši,

taču viņus uztrauc nestabilitāte, kas valstī rodas, mainot likumus un nodokļus. Tāpēc nav lielas ticības  arī pensiju fondu efektīvai darbībai.

Krājējam trīs izvēles 

Pensijas kapitālam tiek novirzīti 20% no personas darba ienākumiem. Ja cilvēks ir 2. pensiju līmeņa dalībnieks, tad 14% tiek novirzīti 1. pensiju līmenim un 6% – 2. līmenim.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Rēzeknes reģionālās nodaļas vadītāja Daina Rundāne-Gaspažiņa skaidroja: lai tuvinieki vai kāds cits cilvēks varētu mantot pēc 2. pensiju līmeņa dalībnieka nāves viņa uzkrāto pensijas kapitālu, krājējam pašam dzīves laikā ir jāizlemj, ko viņš ar savu uzkrājumu darīs. 

"Likumdošana paredz šajā gadījumā trīs izvēles. Pirmā izvēle – ieskaitīt šo 2. līmeņa naudu valsts pensiju speciālajā budžetā, otrā izvēle – ir pievienot norādītās personas 2. līmeņa  pensijas kapitālam, un trešā iespēja – atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā," skaidroja VSAA pārstāve. "Otrajā līmenī uzkrātais kapitāls, kas ir uzkrāts līdz 2019. gada 1. janvārim, tiks mantots 80% apmērā, pārējie 20% tiks pārskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā un tiks izmantoti pensiju izmaksai esošajiem pensionāriem.

Savukārt  no 2020 . gada 1. janvāra uzkrātais 2. līmeņa kapitāls tiks 100% novirzīts mantošanai vai pievienošanai 2. līmenim."

Rundāne-Gaspažiņa atklāja, ka 2. pensiju līmenim varēja sākt pieteikties no 2001. gada un atkarībā no uzkrājumu uzsākšanas laika un darba ienākumiem katram jau ir izveidojies lielāks vai mazāks uzkrājumu kapitāls. Šobrīd Latvijā 2. pensiju līmeņa uzkrājumā ir 4,3 miljardi eiro.

"Kopējais 2. līmeņa dalībnieku skaits ir gandrīz 1 miljons 300 tūkstoši. Apmēram 33% cilvēku uzkrājums ir līdz 1000 eiro, 16% – no 1000 līdz 2000 eiro, 29% – no 2000 līdz 5 000 eiro, tālāk 16% jau ir uzkrājuši no 5000 līdz 10 000 eiro un 6% – vairāk par 10 000 eiro," teica Rundāne-Gaspažiņa.

Ekonomiste: svarīgi, lai sistēma nemainās

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore, ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule uzskata, ka tiešu ietekmi uz valsts ekonomiku 2. pensiju līmeņa uzkrājumu mantošana neradīs, bet motivēs  iedzīvotājus veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas.

"Šī iniciatīva, kas nāk no likumdevēja puses, ir noteikti apsveicama. Tas liks cilvēkiem aizdomāties gan par nodokļu maksāšanu un par to, kā lielā mērā šobrīd, maksājot šos nodokļus, mēs pasargāsim savus ģimenes locekļus tad, kad mūsu vairs nav blakus," sprieda Mietule. "Manuprāt,  ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotājus vispār ieinteresētu, lai cilvēki aizdomātos par nodokļu maksāšanu un uzticētos  pensiju sistēmai.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tā sistēma nemainās. Mums ir jābūt drošiem, jābūt tiesiskās paļāvības principam, ka arī pēc pieciem gadiem nekas nemainīsies."

Iesniegums no 2020. gada 1. janvāra par 2. pensiju līmeņa uzkrājumu mantošanu  būs jāadresē VSAA, un to varēs iesniegt elektroniski portālā "www.latvija.lv", klātienē – jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā vai Valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā.

KONTEKSTS: 

Saeima pērn oktobrī nolēma, ka iedzīvotājiem būs iespēja mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Noteikts, ka ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2. pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Pensiju shēmas dalībnieks savu izvēli varēs mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka.

Pašlaik gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas, viņa iekrāto naudu pensiju otrajā līmeni ieskaita valsts speciālajā budžetā. Ja mirušajam ir apgādājamie, summu izmanto, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti