Eiro fokusā

Valsts pēc diviem gadiem vairākus pasažieru pārvadājumu maršrutus atvērs brīvam tirgum

Eiro fokusā

Darbs lauksaimniecībā – smags, zems atalgojums, disciplīnas trūkums un nevēlēšanās strādāt

Eiropieši arvien pozitīvāk vērtē starptautisko tirdzniecību

Eiropieši arvien pozitīvāk vērtē starptautisko tirdzniecību

Pēdējos desmit gados krietni uzlabojusies eiropiešu attieksme pret starptautisko tirdzniecību. Tagad kā personīgi ieguvēji no tās jūtas lielākā daļa eiropiešu. Arī Latvijā, kaut mēs par starptautisko tirdzniecību esam mazāk pozitīvi noskaņoti, nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Kas šajos desmit gados mainījies un kāpēc? Kādus ieguvumus un zaudējumus eiropieši redz starptautiskajā tirdzniecībā? 

60% Eiropas Savienībā dzīvojošo jūtas ieguvēji

Patlaban lielākā daļa – 60% eiropiešu jūtas personīgi ieguvēji no starptautiskās tirdzniecības, liecina šomēnes publicētie "Eirobarometra" dati. Pirms desmit gadiem aina bija krietni citāda, un personīgu labumu izjuta krietni mazāk eiropiešu – toreiz vien 44%. Tagad situācija ir mainījusies. Kā lielākos ieguvumus aptaujātie izceļ plašākas produktu izvēles iespējas un zemākas cenas.

Iespējamos iemeslus noskaņojuma maiņai uz pozitīvāku attieksmi pret starptautisko tirdzniecību skaidroja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks: "Domāju, tas ir saistāms ar globālajiem procesiem pasaulē. Pirmkārt, jebkuram Eiropas iedzīvotājam ir lielāka saskarsme ar starptautisko tirdzniecību tādā ziņā, ka mēs ikviens varam internetā iegādāties preces ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī ārpus tās, piemērām, Ķīnā, ASV. Līdz ar to saskare ar starptautisko tirdzniecību personīgā līmenī ir pieaugusi. Otra lieta, ko, manuprāt, ir darījusi Eiropas Savienība, Eiropas Komisija – šī tirdzniecība ir padarīta stipri caurspīdīgāka. Tas, kādā veidā tiek noslēgti līgumi, kādā veidā notiek sarunas, ir stipri pamanāmāks un, iespējams, arī saprotamāks iedzīvotājiem."

Pēdējo piecu gadu laikā ES ir stājušies spēkā 16 jauni tirdzniecības nolīgumi, kā nozīmīgākie izceļami ar Kanādu un Japānu.

Vienlaikus "Eirobarometra" aptauja liecina, ka trešā daļa eiropiešu nejūtas personīgi ieguvēji no starptautiskās tirdzniecības (33%). Viņu ieskatā  – kritusies importēto produktu kvalitāte, atsevišķas importētās preces ir dārgākas un starptautiskā tirdzniecība palielinājusi bezdarbu.

Tas, ka attieksme pret starptautisko tirdzniecību pēdējo 10 gadu laikā tomēr ir krietni uzlabojusies, skaidrojams arī to, ka krietni mainījušies ekonomiskie apstākļi, norādīja Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Baiba Šavriņa. Viņa skaidroja – 2010. gadā bija krīzes laiks, un tad arī nevar gaidīt, lai cilvēki būtu īpaši sajūsmināti par ekonomiskajām aktivitātēm. Bet, situācijai normalizējoties, arī attieksme dabīgi kļūst pozitīvāka.

Iedzīvotāji Latvijā mazāk optimistiski

Dokumenti

"Eirobarometra" pētījuma dati par Latviju

Lejuplādēt

2.56 MB

Runājot tieši par Latviju, dati liecina, ka mēs neesam tik priecīgi par starptautisko tirdzniecību, kā vidēji ES. Tomēr joprojām lielākā daļa – 52% – Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir personīgi ieguvēji no tās. 44% tikmēr ir pretējas sajūtas. 

 

"Par lielākajiem ieguvumiem tiek uzskatīta preču dažādība un zemākas cenas. Tas absolūti atbilst jebkurai teorētiskai nostājai, kas analizē starptautisko tirdzniecību, jo tiek parādīts, ka galvenie ieguvumi iedzīvotājiem ir pieeja preču dažādībai un zemākas cenas. Un protams daudz lielāki ieguvēji ir uzņēmēji, dažādas aģentūras un starpnieki, kas piedalās starptautiskajā tirdzniecībā. Tieši tāpat Latvijas iedzīvotājiem svarīgs ir cenas faktors, kurš ir dominējošais. Un ļoti interesanti salīdzinājumā arī viedokļi par vērtību importa precei. Man šķiet, ka tas saistīts ar mūsu pēcpadomju mantojumu, kas vēl joprojām ir cilvēku apziņā, ka importa prece ir noteikti labāka. Tanī pašā laikā interneta pirkumos galvenie iepirkumi ir no Ķīnas, nevis no attīstītajām valstīm," sacīja Šavriņa.

Vienlaikus šis ir ASV prezidenta Donalda Trampa protekcionisma laikmets, vēršoties arī pret ES, kas atbild ar pretpasākumiem. Šavriņa izmaiņas, kas saistītas ar protekcionismu, vērtēja kā negatīvas, īpaši tādām mazām valstīm kā Latvija.

"Tik daudz ir izdarīts, lai vienotu pasaules saimniecību. Protekcionisms ved atkal pie šaurām nacionālām interesēm, bet tikai spēcīgākajām valstīm. Mazās valstis un  jebkura valsts ir ierauta starptautiskajā tirdzniecībā un pasaules saimniecības apritē, un tā vairs nevar pastāvēt izolēta. Mēs to redzam ļoti labi, jo esam maza ekonomika. Esam ļoti atkarīgi no importēto preču cenām, īpaši energoresursiem, izejvielām, kuras ievedam no ārzemēm. Kā arī no mūsu preču noieta partnervalstu pirktspējas. Jo, ja tur nebūs pirktspējas, tad mūsu precēm nebūs noieta, un līdz ar to cietīs mūsu ekonomika. Šī ķēdīte un savstarpējā sasaiste ir tik cieša, ka šodien nacionālekonomika izolētā veidā, kā tas ir bijis pēc 2.pasaules kara, vairs nepastāv," norādīja LU profesore.

Globalizācijas radītie plusi un mīnusi kļūst par arvien aktuālāku diskusiju tematu. Arī eiropieši ir sašķelti – trešā daļa (32%) uzskata, ka globalizācija rada jaunas eksporta un investīciju iespējas biznesam, bet aptuveni tikpat (30%) uzskata, ka globalizācija izmaina pasauli pārāk ātri un cilvēki ir bezspēcīgi to apturēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti