Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumprojektu konceptuāli jau atbalstījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tās priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs ("KPV LV") stāstīja, ka viens no likumprojekta mērķiem ir samazināt krāpšanas gadījumus nekustamā īpašuma nozarē.
"Cilvēki bieži tiek apkrāpti. Līgumi ir sagatavoti nekorekti, pēc tam neviens par to nenes atbildību, jo darījumi papīros neparādās. Mūsu mērķis ir beidzot šo nozari sakārtot.
Likumprojekts paredz, ka Ekonomikas ministrijā veidos speciālu mākleru reģistru. (..) Ja cilvēks ir šajā reģistrā, viņam nepieciešama arī kvalifikācija un prasmes, lai viņš var sniegt šo pakalpojumu. Viņš arī nesīs atbildību, lai nestāstītu nepatiesību par īpašuma stāvokli un parādiem. Noteiksim arī kvalitātes prasības, kas līdz šim nebija mākleriem – ne juridiskā izglītība, ne citas prasmes. Galvenais, lai viņi nezaudē vēlmi reģistrēties un nenokļūst pelēkajā zonā. (..) Likums ietver arī "Moneyval" rekomendāciju ievērošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas [novēršanā]. Pats savu dzīvokli cilvēks varēs izīrēt vai pārdot, bet, ja jūs ar to pelnāt naudu, jums būs jāreģistrējas," klāstīja deputāts.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji jau publiskojuši, ka no 19 000 gadījumu, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, aptuveni 1900 saistīti ar nekustamo īpašumu tirgu. Daļa starpnieku sniedz pakalpojumus, bet neuzrāda darījumus nodokļu deklarācijās, kā arī veic darījumus ar anonīmiem klientiem.
VID nodokļu eksperte Karīna Puriškeviča stāstīja, ka jau šobrīd VID izveidojis nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistru, kurā lielākā daļa – 1165 – ir juridiskas personas. Kā individuālie komersanti reģistrējušies 184, bet kā saimnieciskās darbības veicēji – 162 iedzīvotāji. Pirms reģistrācijas katrs var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu maksāšanas režīmu un uzņēmējdarbības veidu.
"Cilvēks var būt gan fiziskā persona – saimnieciskās darbības veicējs, vai Komercreģistrā reģistrēti individuālie komersanti vai komercsabiedrības. Var attiecīgi izvēlēties nodokļu maksāšanas režīmu – vai iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai mikrouzņēmumu nodoklis. (..) Katram, kas gūst ienākumus no izīrēšanas, jāreģistrējas VID un jāmaksā nodokļi. (..)
Tiem, kas ir reģistrējušies, pēc likuma stāšanās spēkā nekas nemainīsies. Jaunajiem ir jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējiem vai Komercreģistrā," stāstīja VID pārstāve.
Uzrunātie nekustamā īpašuma nozares pārstāvji no komentāriem par Saeimā virzīto likumprojektu atteicās, aizbildinoties, ka vēl priekšā vairāki likumprojekta lasījumi. Bet Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vitenbergs stāstīja, ka Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) sniegtie ierosinājumi jau ņemti vērā.
"No nozares nekādi iebildumi nav bijuši. Viņi pat lūdz, lai prasības pret darbiniekiem ir striktākas – lai ir kvalifikācija un izglītība. Par šo reģistru ir tikai pozitīva attieksme. 7000 mākleru šobrīd nodarbojas ar šo arodu, bet tikai 1000 no tiem ir reģistrējušies," klāstīja Vitenbergs. "Līdz šim mākleris nenesa nekādu atbildību, varēja arī maldināt cilvēkus. Par to turpmāk būs jānes atbildība. Ja nepildīs likumu, reģistra turētājs varēs arī izlēgt negodīgu mākleri no reģistra."
Plānots, ka Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumprojekts varētu tikt pieņemts nākamā gada sākumā.