Viena no ekspozīcijas telpām veltīta dzejnieka aizrautībai ar akmeņu krāšanu, bet otrā var apskatīt viņa zīmējumus, no koppapīra izgrieztās sniegpārslas, kā arī viņa rakstāmmašīnas mākslu.
Izstāde noslēdzas ar aicinājumu doties pastaigā pa Ojāra Vācieša vietām Pārdaugavā, ko piedāvā arī pavisam nesen izveidotais audiogids “Ojāra soļi”.
Muzeja vadītāja Ieva Ķīse stāsta: “Šī ir tāda izstāde-eseja par Ojāru Vācieti “Starp dzejoļiem”, ilgi iecerēts projekts, – dzejnieks, ļoti saudzēdams savu brīvo laiku, kas viņam nepieciešams dzejas radīšanai, dzejas augšanai, viņš tad nodarbojās ar dažādām lietām.”
Ieva Ķīse norāda, ka šis ekspozīcijas papildinājums beidzot dod iespēju arī parādīt to, par ko apmeklētājiem līdz šim vairāk stāstīts vārdiski, un, proti, tās ir vairākas Ojāra Vācieša aizraušanās.
Izstāde-eseja tā ir tādēļ, ka savā ziņā veidota kā mākslas darbs, kur dzejnieka paša veikums sapludināts ar īpašu vizuālo tēlu, kura autors ir izstādes mākslinieks Reinis Suhanovs.
Pirmā ekspozīcijas telpa ir veltīta akmeņiem. Stiklotā stendā redzama daļa no paša dzejnieka kolekcijas, bet tai apkārt dzejnieka monogrammas formā “OV” izvietoti citi, arī ļoti īpaši akmeņi.
Ieva Ķīse rāda un skaidro: “Šie ir akmeņi, kas reizē raksturo ne tikai Ojāra Vācieša ceļu no dzejoļa pie dzejoļa, bet šeit reizē ir arī daži viņa dzīves ceļa fragmenti. Raugi, šis akmens ir no Trapenes pagasta “Dumpjiem”, Ojāra Vācieša dzimtās vietas; tālāk ir akmens no Trapenes “Vidusleišiem”, kur Ojārs Vācietis kara laikā, vēl pamazs puišelis, ganos gājis; tur ir akmeņi no “Bebrupēm”, kur divgadīgais Ojāriņš skrējis skatīties lielceļa putekļos, vai nav cauri Trapenei aizbraukusi kāda automašīna.”
Neviens akmens nav bezpersonisks, katrs saistās ar kādu dzejniekam svarīgu vietu un laika periodu viņa dzīvē.
Kāpēc tieši akmeņiem ekspozīcijā ierādīta tik svarīga loma, stāsta muzeja speciālists Mārtiņš Bērziņš: “Ojāram Vācietim akmeņi patīk jau no bērnības. Viņa labākais skolas gadu draugs Gunārs Grāvis tiešām kļūst arī par ģeologu, strādā Maskavā, strādā Sibīrijā. Ojārs Vācietis arī vairākkārt pie viņa uz turieni brauc. Bet viņš brauc arī pats, un tad no Irkutskas un citām vietām sūta koka kastēs uz mājām dažādus iežus, minerālus.”
Nelielu daļu no dzejnieka vākuma var arī apskatīt izstādes stendā, līdzās akmeņiem arī dzīvesbiedrei Ludmilai Azarovai dāvinātās rotaslietas.
Mārtiņš Bērziņš skaidro: “Tur ir vulkāniskā bumba, marmors un kimberlīts. Mamuta zobs. Ametisti, ko Ojārs Vācietis dāvinājis sievai Ludmilai. Glabājis akmeņus viņš diezgan vienkārši, ietītus avīzē savā rakstāmgaldā.”
Otrā ekspozīcijas telpa ir noskaņā pilnīgi pretēja – tā veltīta gaistošam vieglumam, un tās centrālais tēls ir milzīgas sniegpārslas, veidotas pēc dzejnieka darinātajiem oriģināliem.
“Ojārs Vācietis brīžos, kad nerakstīja dzeju, vienkārši sēdēja pie rakstāmgalda un grieza sniegpārsliņas no plānā koppapīra vai rakstāmpapīra,” stāsta Mārtiņš Bērziņš.
Līdzās sniegpārslām redzami arī Ojāra Vācieša zīmējumi, ko viņš, sēdot pie rakstāmgalda, zīmējis tāpat vien prieka pēc. Visbiežāk tie ir apļi ar dažādiem ornamentiem centrā, kas atgādina mandalas, bet ko pats dzejnieks saucis par šķīvjiem. Viņš gan sniegpārslas, gan zīmējumus pats metis papīrgrozā, uzskatījis par niekiem, bet Ludmila Azarova tos paklusām vilkusi ārā un saglabājusi.
Izstādē pārstāvēta arī viņa rakstāmmašīnas māksla, ar rakstāmmašīnu izveidots Alberta Einšteina portrets.
“Viens no populārākajiem mūsu krājuma priekšmetiem, kas ir ne tikai uzrakstīts portrets, bet satura, stila ziņā nevainojama vēstule tam pašam jau pieminētajam Gunāram Grāvim 40 dzimšanas dienā,” stāsta Ieva Ķīse.
“Tas viņa radošums darbojās nepārtraukti.
Ja mēs to kā tādu vienotu eseju uztveram, tad var teikt, ka tas ir – no zemes smaguma līdz debesu vieglumam, no dzimtās vietas līdz Visuma plašumiem, un tāds arī ir Ojāra Vācieša dzejas diapazons un ietekme.”
Izstāde noslēdzas ar aicinājumu doties pastaigā, kas arī Ojāram Vācietim bija ļoti svarīgi starp dzejoļu rakstīšanu, un šī pastaiga pa Ojāra Vācieša vietām tagad iespējama ar tikko izveidotā audiogida “Ojāra soļi” starpniecību.
Audiogids runā aktiera Jāņa Kroņa balsī, maršruta apmeklētājam atklājot kā Vācieša dzejas pasauli, tā Pārdaugavas kultūrtelpu. Īpašu skaņu partitūru maršrutam veidojuši komponisti Jēkabs Nīmanis un Edgars Raginskis.
Maršruta starta punkts ir skvērā pie Māra dīķa, kur informatīvajā stendā var noskanēt QR kodu, kurš aizvedīs līdz “Soundcloud” vietnē esošajam audio failam.
