4. studija

4. studija

4. studija

Pagalmā jau mēnesi izrakta bedre! Kurš to izracis un kad aizbērs ciet?

Vai "Rail Baltica" no zemes virsas noslaucīs Annas Ludiņas loloto Mākslinieku dārzu?

Projektētāji: «Rail Baltica» neskars Annas Ludiņas Mākslinieku dārzu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Mākslinieku dārza idejas autores tuvinieki, kā arī tuvējie kaimiņi uztraukušies, ka unikālo koku stādījumu, iespējams, šķērsos “Rail Baltica” dzelzceļa līnija. Dabas aizsardzības pārvaldes vadītājs dārzā saskata dendroloģiskas vērtības, kuru dēļ būtu jāvērtē projekta ietekme uz vidi, tikmēr dzelzceļa projektētāji mierina – dārzu skartu tikai viens no darba variantiem, taču to nav plānots īstenot un dzelzceļš Mākslinieku dārzu neietekmēs, noskaidroja LTV raidījums “4. studija”.

Operdziedātāja Anna Ludiņa Inčukalna novada “Līgotnēs” 1964. gadā uzsāka Mākslinieku dārza veidošanu. Viņa aicināja ciemos kolēģus – māksliniekus, mūziķus, komponistus, rakstniekus, aktierus – un lūdza viņiem katram iestādīt koku. Šobrīd dārzā izauguši 150 mākslinieku dēstītie koki. Tur viesojies Imants Ziedonis, baletdejotājs Māris Liepa, Vija Artmane, Raimonds Pauls un citi Latvijas izcilākie talanti.  

“Mana vecāmamma Anna Ludiņa to izveidoja. Viņa vispirms iegādājās zemi, kur dzīvot. Un domāja – tā kā tāds papliks, kaut ko vajadzētu. Un tad viņai radās doma, ka vajadzētu sastādīt kokus. Un pēc tam jau sāka domāt, kāpēc to nevarētu izdarīt viņas kolēģi. Bet tādā veidā to atstāt kā piemiņu arī citām paaudzēm, ka tie, kas ir bijuši tā laika tādi radošākie un mākslinieki, ka tas paliktu turpmākajām paaudzēm caur tādu dzīvības simbolu kā koku,”  stāstīja Annas Ludiņas mazmeita Dace Patmalniece.

Kopumā vairāk nekā 150 koku dārzā savām rokām iedēstījuši ļaudis, kuri veidojuši Latvijas teātra, operas, operetes un kino vēsturi.  1971. gadā šeit bijis arī Maestro Raimonds Pauls un iestādījis Veiča baltegli.  

“4. studijas” uzaicinātais Dabas aizsardzības pārvaldes priekšnieks Andrejs Svilāns Mākslinieku dārzā saskata dendroloģiskas vērtības. Tur aug dižkoki, vismaz 40 sugu naktsvijoles.  

Valdības noteikumi par īpaši aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem nosaka, “ka šis Annas Ludiņas Mākslinieku dārzs, šie dendroloģiskie stādījumi ir valsts nozīmes aizsardzības objekts”, norādīja Svilāns.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands informēja, ka “projektētāju rīcībā ir informācija, ka šī teritorija ir noteikta kā aizsargājama, un viņu piedāvātie trases risinājumi arī izrietēs no tā, ka šo teritoriju būtu nepieciešams saglabāt”. 

Projektētāji raidījumam skaidroja – noticis pārpratums. Dzelzceļa līnija “Rail Baltic” nešķērsos Mākslinieku dārzu, tātad uztraukumam nav pamata.

 “RB Rail” reģionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramanis skaidroja, ka šajā gadījumā ir sarežģīts Gaujas šķērsojums, kur ir jāņem vērā arī “Conexus” gāzes infrastruktūras visai apjomīga pārbūve, kas bija jau paredzēta sākotnējā izpētē, kā arī izbūves stadijā jau esošais Latvijas–Igaunijas 330 kilovoltu starpsavienojums.

“Lai sagatavotu savu tehnisko bāzi projektēšanas darbu turpināšanai, projektētājs ir sagatavojis vienu no risinājumiem un kas, es saprotu, uzgāja virsū minētajam Mākslinieku dārzam, bet es vēlreiz no projekta puses apstiprinu, ka šajā gadījumā Mākslinieku dārzs un dendroloģiskais parks saglabājas, un “Rail Baltic” projekts tam neiet virsū,”  sacīja Bramanis.

Tikmēr Mākslinieku dārza aizstāvji  tam īsti nespēj noticēt, jo oficiāli tas, kāds izskatīsies dzelzceļa maršruts šajā apvidū, būs zināms tikai nākamā gada rudenī.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti