Daudzkārt izskanējis, ka Covid-19 ir īpaši bīstams senioriem, un mums jābūt sevišķi piesardzīgiem, lai viņus pasargātu no inficēšanās. Daļā cilvēku šie brīdinājumi raisa milzu satraukumu, un dažkārt bērni pat vairs nesaprot, vai vispār drīkst apciemot savus vecākus un vecvecākus, baidoties viņus pakļaut kaut vismazākajam riskam. Taču, ko tad darīt, ja seniors pats vairs nav tik spēcīgs un viņam ir jāpalīdz?
Autora ziņas
Šis ir ļoti savdabīgs laiks. Bet līdzās materiālajiem zaudējumiem liels ieguvums būtu, ja mēs no tā izietu ar pareizi sakārtotu vērtību skalu – tā uzskata rakstnieks Valdis Rūmnieks. Marta sākumā klajā nāca viņa jaunā grāmata “Zaļais gredzens” fantastikas žanrā, bet šobrīd viņš aktīvi strādā pie biogrāfiskā romāna par dzejnieku Jāni Sudrabkalnu, uzskatot, ka Sudrabkalns ir nepelnīti aizmirsta un nopelta personība.
Radioteātris ir teātris ar visdaudzveidīgāko repertuāru, ko var izbaudīt, neizejot no mājas, un kas spēj uzburt viskrāšņākās iztēles vīzijas. Šobrīd tā ir ļoti laba iespēja teātra mīļotājiem, jo Radioteātris Latvijas Radio 1 programmā skan teju ik vakaru, un no 18. marta vēl savu piedāvājumu paplašinās.
Muzikoloģe Daiga Mazvērsīte jau kopš 80. gadu otrās puses ar nerimstošu interesi pēta Latvijas populārās mūzikas vēsturi. Par to veido publikācijas žurnālos un Latvijas Radio raidījumu ciklus. Uzkrātā zināšanu un materiālu bagāža nu tiek apkopota grāmatā “Melnbaltās dziesmas”, kam būs trīs sējumi un kas aptvers laika posmu no 60. gadu nogales līdz 80. gadu beigām.
Astoņi sievietes pasaulei veltīti, bet vienlaicīgi vispārcilvēciski stāsti lasāmi Janas Egles jaunākajā grāmatā “Dzimšanas diena”, kas atvēršanas svētkus Rīgā piedzīvos piektdien, 13. martā. Stāstu galvenās varones ir sievietes ļoti plašā vecuma amplitūdā (no sešiem līdz 70 gadiem), un katra no viņām saskaras ar kādu pieredzi vai situāciju, kas ļauj piedzimt kādam jaunam pavērsienam šīs sievietes dzīvē.
Gleznošana man ir kā meditācija, kas nomierina, līdzsvaro un noņem spriedzi – saka gleznotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš, kuram ceturtdien, 12. martā, galerijā “Māksla XO” atklās personālizstādi “Laiks. Telpa. Apziņa”. Izstādē varēs redzēt viņa jaunāko veikumu, kura centrālais darbs ir izmēros ļoti vērienīgā glezna “Arkādija”.
Latvijā ir gana populāras dažādas no Indijas kultūras nākušas prakses, taču lielākoties tās pie mums atceļojušas pastarpinātā veidā kā komercprodukts, tāpēc ar pirmavotu tām ir ļoti attālināta saistība. Lai dotu iespēju dziļāk saprast indiskās zinātnes, šobrīd starptautiska pētnieku grupa strādā pie grandioza un unikāla projekta. Tā ir pirmā sanskrita-angļu-latviešu tiešsaistes vārdnīca, kas skaidros triju jomu – jogas, ājurvēdas un Indijas mūzikas – terminus.
Daiņa Īvāna un Artūra Snipa raksts „Par Daugavas likteni domājot” 1986. gadā izraisīja sprādzienam līdzīgu efektu, panākot Daugavpils hidroelektrostacijas (HES) celtniecības apstādināšanu, kaut arī tai jau bija iztērēti miljoni. Daugavas augšteces gleznainie loki bija izglābti, bet līdzās tam tas bija ļoti svarīgs pagrieziena punkts visos tālākajos Atmodas procesos.
Neierasts skats uz vēsturi ir vācu žurnālista un rakstnieka Normana Olera grāmata “Totālais skurbums: Narkotikas Trešajā reihā”. Ne velti tā pēc uzrakstīšanas ātri vien kļuvusi par bestselleru, tulkota 25 valodās, tostarp arī latviski. Aizvadītās nedēļas nogalē autors viesojās Rīgā, un stāstīja, ka pēc viņa grāmatas motīviem Holivudā top filma, kas pēc vairākiem gadiem varētu nonākt uz ekrāniem.
Paziņoti ikgadējā dokumentālo īsfilmu konkursa “Latvijas kods. Latvija šodien” uzvarētāji. Konkursa astotajā pastāvēšanas gadā lemts atbalstīt piecus jaunus dokumentālus projektus – filmas veidos režisori Pauls Ķesteris, Mārtiņš Grauds, Viesturs Meikšāns, Māris Maskalāns un Sandijs Semjonovs, kā arī Ivars Zviedris.
Ja šī izrāde skatītājam atgādinās kaut vai par dažām brīnišķīgām lietām, kuru dēļ ir vērts dzīvot, tās mērķis būs sasniegts – tā par savu jauno iestudējumu “Dzīves DārgAkmentiņi” saka Rēzija Kalniņa. Ar šo izrādi viņa debitē kā režisore Rīgas Krievu teātrī, uz kura skatuves savulaik spēlējusi kā aktrise.
Meistarīgi mākslas darbi un vienlaicīgi ļoti interesantas sava laika liecības ir Ojāra Martinsona fotogrāfijas, kas apkopotas izstādē “Satiktie”. Izstādi atklās 28. februārī Ojāra Vācieša muzejā, un tajā būs skatāmi populāru mākslinieku portreti, kas savulaik tapuši žurnālam “Liesma”.
"Lielās mūzikas balvas 2019" pasniegšanas ceremonija notika 25. februārī Latvijas Nacionālajā operā. Lielās mūzikas balvas ieguvējus paziņoja astoņās kategorijās, par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā godinot komponisti Maiju Einfeldi un komponistu Paulu Dambi.
Cilvēka dzīvē nav nekā svarīgāka par divām lietām – mīlēt un būt mīlētam. Šī vispārzināmā atziņa ir galvenais vadmotīvs jaunajā izrādē „Stāsts par MĪ…”, ko iestudējis Varis Piņķis un ar ko 17. februārī tiks atklāts jaunais neatkarīgais „Willa teātris”, kas darbojas fon Stricka villā. Izrādes pamatā ir Nobela prēmijas laureātes Svetlanas Aleksijevičas uz dokumentāliem notikumiem balstīts stāsts par kādas sievietes ļoti neparasto mūža mīlestību, kas deva viņas dzīvei jēgu un patiesu piepildījumu. Lomas izrādē spēlē jaunā aktrise Elīna Bojarkina un Edgars Samītis.
Kā allaž ļoti bagātīgu muzikālo spektru piedāvās ikgadējais festivāls „Vīnes klasika”, kas savu skanējumu Rīgā sāks piektdien, 14. februārī. Šī gada lielā jubilāra Ludviga van Bēthovena versmainais temperaments tajā savīsies ar Mocarta dzirkstošumu, Haidna viedumu un citu ģeniālo Vīnes klasiķu mūziku.
Kāda ir mūsdienu divdesmitgadnieku paaudze? Savā jaunajā dokumentālajā filmā to centies portretēt režisors Matīss Kaža, kurš pats ir šīs paaudzes pārstāvis. Filmas pirmizrāde gaidāma marta sākumā.
Svētdien, 9. februārī, Losandželosā notiks Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars” pasniegšanas ceremonija, kas noritēs 92. reizi.
“Dzeja ir sapnis, kuru redz mūsu allaž nomodā esošās dvēseles acis un to pačukst mūsu lūpām” – tik izteiksmīgi dzeju reiz raksturoja izcilais dzejnieks un atdzejotājs Leons Briedis.
Nepilnas trīs nedēļas vēl ir iespēja izstāžu zālē “Arsenāls” apskatīt zinātniskajai fantastikai veltīto izstādi “Nenorunātās tikšanās”, kā arī pašu “Arsenāla” ēku tās vecajā veidolā, jo 24. februārī to slēgs uz rekonstrukciju.