Covid-19 laikā sociālajos tīklos daudz negatīvisma. Kas to izraisa?

Saistībā ar otrreizējās ārkārtas situācijas izsludināšanu sociālos tīklus piepilda daudz negatīvu, nosodošu, pat ļaunu komentāru, adresētu valdībai. Lai arī tie atspoguļo kopumā nelielas Latvijas sabiedrības daļas viedokli, tomēr rodas jautājums – kas ir iemesli, kas liek cilvēkiem reaģēt tik agresīvi? Vai tā ir vienkārši pirmā spontānā reakcija vai tā atspoguļo kādus dziļākus zemūdens akmeņus, kurus nebūtu vēlams ignorēt?

Covid-10 laikā sociālajos tīklos daudz negatīvisma. Kas to izraisa?Baiba Kušķe

Aptaujātie eksperti vispirms uzsver – lai arī sociālajos tīklos paustie viedokļi parasti noskan sevišķi skaļi, tie nebūt neatspoguļo Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu kopumā. Daudz objektīvāku ainu atklātu socioloģiskā aptauja, un, lai arī tādu datu pagaidām nav, sociologs Arnis Kaktiņš pieļāva, ka arī kopējā sabiedrības attieksme otrreizējās ārkārtas situācijas laikā tomēr būtu krietni atšķirīga, nekā tā bija šī gada pavasarī. Tam ir virkne iemeslu, viens no tiem – varas pārstāvji ar savu rīcību nav veicinājuši uzticību sev, drīzāk otrādi.

"Mēs redzam, ka elite ir visādas ''pārsteidzošas'' lietas sastrādājusi. Kaut vai paskatīsimies uz tā saucamo nodokļu reformu, kad laikā, kad valsts jau tā ir ekonomiskajā krīzē, pie varas esošie ir izdomājuši, ka tur no labas daļas sabiedrības vajadzētu paņemt vairāk naudas. Protams, tas viss ir ļoti skaisti iefasēts, bet autoratlīdzību saņēmējiem, māksliniekiem jau tā iet grūti tagad ekonomiskās krīzes laikā, un tad ir izdomāts, ka viņiem ir jāmaksā vēl vairāk. Un skaidrs uzreiz, ka te ir grupa, kas jau tā neuzticējās, bet tagad vēl viņiem, tā teikt, ar ''dubļainām kājām pa galvu sāk bradāt''. Viņu reakcija, skaidrs, ka ir pašsaprotama, prognozējama," klāstīja Kaktiņš.

Tam, ka nodokļu jautājums un vēl citi valdības soļi nav vairojuši cilvēku uzticēšanas varai, piekrīt arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Tai pašā laikā – daļas cilvēku pretestība pret ierobežojumiem nav nekas Latvijai unikāls, tieši tāpat, pat vēl daudz agresīvāk, reaģē cilvēki citās valstīs.

''Arī citur pasaulē cilvēki uztver šīs ārkārtas situācijas kā kaut kādu netaisnīgu sodu acīmredzami no valdības puses, kas viņiem ir jāizcieš. Ir diezgan skaidrs, ka šī ārkārtas situācija ir kaut kas tāds, līdz kam ir nonākusi visa sabiedrība kopumā. Tur ir visas sabiedrības puses iesaistītas, kas būtu varējušas kaut ko darīt, lai tas nenotiktu tā, kā pašlaik ir," sacīja Sedlenieks.

Ne tikai Latvijā, visā pasaulē arvien izteiktāka ir cilvēku polarizācija dažādos strīdīgos jautājumos. Tā tas bija saistībā ar "Brexit", tā tas ir tagad ar ASV prezidenta vēlēšanām un Covid-19 pandēmiju – atzina sociālantroloģe Aivita Putniņa, bet Covid-19 gadījumā tas ir jo bīstamāk, jo tā ir veselības joma.

''Valdība šajā gadījumā Latvijā nav nospēlējusi tādu lomu, ko tā varētu nospēlēt. Pirmkārt, arī valdībā mēs publiski redzējām, ka tas viedoklis nebija viennozīmīgs, bija ministri, kas tam nepiekrita, un ārkārtas situācija tika novilcināta. Un arī prezidents līdz šim tā īsti nav iesaistījies, lai kalpotu kā autoritātes svira," teica Putniņa.

Kaktiņš vēl piebilda, ka šis ir no tiem kritiskajiem brīžiem, kad bīstami manifestējas plaisa starp varu un sabiedrību,

kas Latvijā pastāvējusi gadu gadiem, pie kā mēs jau visi esam pieraduši, bet kas īpaši riskanta kļūst tieši šādās nopietnās "X" stundās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt