Viens no pasākumiem, ko sestdien virtuālajā vidē piedāvās Akuratera muzejs ir Latvijas PEN lasījumi.
PEN ir vispasaules rakstnieku savienība, kuras mērķis ir veicināt rakstnieku sadarbību visā pasaulē un aizstāvēt viņu tiesības. Savulaik viens no šīs organizācijas vadītājiem Latvijā bijis Jānis Akuraters, tagad to vada Inga Gaile.
Sestdien digitālajā vidē skatāmie PEN lasījumi būs veltīti Starptautiskajai ieslodzīto rakstnieku dienai, ko ik gadu atzīmē 15.novembrī.
Latviešu dzejnieki tai par godu lasīs savus iztulkotos dažādu valstu autoru dzejoļus.
Inga Gaile skaidro: “Šogad mēs tulkojām to autoru darbus, kurus mums šķita svarīgi pieminēt arī Latvijas saistībā. Šogad, piemēram, Dainis Deigelis ir iztulkojis baltkrievu dzejnieces dzeju un es esmu iztulkojusi četrus poļu dzejnieču dzejoļus. Tos mums šķiet svarīgi pieminēt arī tā dēļ, kas notiek viņu valstīs.
Pasaulē, arī tuvāk nekā mēs domājam, ir ļoti daudz rakstnieku, kuri cieš no varas visatļautības.”
Ilmārs Šlāpins lasīs Ugandas dzejnieces Stellas Njanzi dzejoļus, kas sarakstīti viņas pašas izveidotajā radikālās rupjības stilistikā, bet Aivars Eipurs – krievu autores Irinas Ratušinskas dzeju, kas tapusi padomju laikā.
Latvijas PEN lasījumi būs tikai viena daļa no 14. novembrī Akuratera muzeja piedāvās programmas digitālajā vidē, kas nosaukta “Sapņi un likteņi”. Līdzās tiem būs skatāmi divi teatralizēti uzvedumi, veltīti ļoti interesantai personībai – Jāņa Akuratera māsai Helēnai. Literātu aprindās viņa savulaik dēvēta gan par Sniegbaltīti, gan Zelta kukaini, dzejnieks Kārlis Krūza rakstījis, ka viņā mīt divas dabas – debesu gaišais zilums apvienots ar tērauda stingrību.
Kārlis Krūza būs arī viens no personāžiem uzvedumā, kas veltīts Helēnas jaunības laikam un kuram par nosaukumu izraudzīts Krūzas viņai veltītais dzejolis “Tu slīdēji pa slidotavu”.
Akuratera muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa stāsta: ““Tu slīdēji pa slidotavu” – šo dziesmu mēs zinām, tā vēl tagad skan, un tas ir tas stāsts par Helēnas sapņiem un pārdzīvojumiem jaunības laikā. Un tas balstās galvenokārt vēstulēs, kurās Helēna sarakstās ar Kārli Krūzu un Jāni Grīnu. Un šajās lomās – Helēna jaunības laikā ir Ieva Akuratere, bet abus rakstniekus tēlo Egils Melbārdis. Klaviermūziku atskaņo Imants Zemzaris.”
Otrs teatrālais stāsts būs veltīts Helēnas mūža nogalei, to sarakstījis Jānis Liepiņš, un nodēvējis par errastību spēli “Cīniņi ar nelabo”. Tajā lomās iejutīsies aktieri Lidija Pupure un Ģirts Jakovļevs, kā arī pianists Ventis Zilberts.
Stāsts būs “par Helēnas Akurateres tiem gadiem, kad viņa bija palikusi šajā mājā viena, kad visi jau bija devušies mūžībā, un Helēna ir šajā mājā un ir atgriezies no Sibīrijas Fricis Osis, Akuratera znots,” ieskicē Ruta Cimdiņa.
Akuratera muzejs ir viens no retajiem, kas piedāvā pasākumus no pavasara uz rudeni pārceltajā Muzeju naktī.
Pārējiem Muzeju nakts virtuālā veidolā nav bijusi saistoša.
Taču kopumā Covid-19 laiks pierādījis, ka muzeju apmeklējums cilvēkiem ir ļoti būtisks un svarīgs, atzīst Latvijas Muzeju biedrības vadītāja Zane Grīnvalde:
Viņa uzsver: “Muzeji jau bija pirmie, kas atvērās jau pēc pirmā viļņa, un, apkopojot datus par apmeklētāju skaitu vasarā, nācās secināt, ka liela daļa muzeju ir piedzīvojuši ļoti lielu apmeklētāju pieaugumu tieši vasarā, kad Latvijas iedzīvotāji saprata, ka var doties ceļot tepat pa Latviju. Un muzeji ļoti lieliski spēja pildīt to satikšanās vietas un kultūras vietas funkciju. Arī tagad – pirmā informācija ir, ka apmeklētāji nāk, varbūt mazliet piesardzīgāk, varbūt tas skaits uzreiz nav tik liels, kas ir tikai loģiski, jo tie ir individuālie apmeklētāji, tās vairs nav grupas. Bet tādu kārtīgu statistiku mēs pēc mēneša varēsim pateikt.”
Bet jau sestdien, 14. novembrī, uz rudens Muzeju nakts virtuālo notikumu “Sapņi un likteņi” aicina Jāņa Akuratera muzejs. Tam bez maksas varēs sekot līdzi muzeja “Facebook” kontā, sākot no pulksten 15:00.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Novembrī Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim un kuras laikā būs jauni stingrāki ierobežojumi.
Tai skaitā līdz 6. decembrim tiek atcelti un aizliegti visi klātienē notiekošie publiskie kultūras pasākumi. Darbu, atsakoties no pasākumu organizēšanas, varēs turpināt muzeji, bibliotēkas, kultūras centri un citas kultūrvietas ierobežotā darba laikā – no pulksten 06.00 līdz pulksten 20.00.
