Šogad kopumā piedalīsies 11 dzejnieki, un viens no viņiem, kā allaž, festivāla noslēgumā dalībnieku slepenā balsojumā tiks izraudzīts par laureātu.
Festivāls “Dzeja bez robežām” notiek ceturto gadu un tiek veidots kā triju valodu saruna. Divas nemainīgās valodas ir latviešu un krievu, kam katru gadu piepulcējas vēl kāda. Pirmajā festivālā tā bija zviedru valoda, otrajā – ivrits, bet pērn tā bija baltkrievu valoda.
Pēc festivāla tradīcijas – katrs tajā lasītais dzejolis noskan visās trijās valodās, kas nozīmē, ka pirms festivāla visi tajā izraudzītie dzejoļi tiek atdzejoti.
Šogad visi dzejoļi noskanēs latviešu, krievu un arī ķīniešu valodā. Latviešu valodu pārstāvēs četri dzejnieki – Ingmāra Balode, Ivars Šteinbergs, Krista Anna Belševica un Lote Vilma Vītiņa. Krievu valodu trīs dzejnieki no Krievijas – Dmitrijs Grigorjevs, Nastja Denisova, Vlads Gagins, kā arī dzejnieks no Latvijas – Vasilijs Karasjovs.
Būs arī trīs Ķīnas pārstāvji. Šeņs Haobo ir ietekmīga personība mūsdienu ķīniešu dzejā, pievēršas sociālām tēmām un viņa dzejai raksturīgs sarunvalodas stils. Līdzās viņam festivālā varēs dzirdēt Tibetā dzimušo dzejnieci Li Suo, kā arī dzejnieci Sji Va, kuru veikums arī ir jau starptautiski novērtēts.
Kā stāsta festivāla “Dzeja bez robežām” rīkotāja Jeļena Glazova – tas, ka šoreiz par trešo valodu izraudzīta ķīniešu – sanācis gluži nejauši, bet tagad jau šķiet zīmīgi.
“Tas nebija nekādā veidā saistīts ar šo pandēmiju. Mums šī ideja radās vēl pagājušajā gadā, uzaicināt Ķīnu kā dalībvalsti. Un dzejnieki bija arī plānojuši braukt uz Latviju. Bet diemžēl tas viss notiks tiešsaistē šoreiz,” skaidro Jeļena Glazova.
Parasti festivāls notiek Kaņepes Kultūras centrā, kur tad arī klātienē satiekas dzejnieki no visām iesaistītajām valstīm. Šoreiz dzejnieki atradīsies katrs savā valstī, dzejnieki no Krievijas būs pulcējušies un tiešsaistei pieslēgsies no Sanktpēterburgas grāmatu veikala “Порядок слов”, ķīniešu dzejnieki no Pekinas grāmatu veikala “Madzižeņ”, bet Latvijas dzejnieki atradīsies katrs pie sava datora vienatnē, ņemot vērā šobrīd Latvijā noteiktos ierobežojumus.
Jeļena Glazova stāsta:
“Tāds hibrīdpasākums mums sanāk. No vienas puses, tas ir interesanti, no otras puses, pietrūkst dzejnieku fiziskās saskarsmes.
Tā labā lieta bija tā, ka cilvēki uz vietas varēja komunicēt, varēja aizkulisēs visu ko izrunāt, tagad diemžēl viss ir attālināti, tiešsaistē.”
Neklātienē vai klātienē, bet rodas jautājums, cik liela ķīmija vispār ir iespējama starp divām tik dažādām dzejas tradīcijām kā latviešu un ķīniešu? Jeļena Glazova atbild, ka pilnīgi noteikti un jo īpaši mūsdienās: “Mūsdienu ķīniešu dzeja arī ir diezgan kosmopolītiska un sociāla, es pat teiktu – diezgan tuva Latvijas dzejai.”
Festivāls “Dzeja bez robežām”, kur dzejā saspēlēsies trīs valodas – latviešu, krievu un ķīniešu – notiks tiešsaistē sestdien, 5. decembrī, no pulksten 13.00 līdz 16.00.
