Labrīt

Pašvaldību iespējas palīdzēt vardarbībā iesaistītajiem atšķirīgas

Labrīt

Cilvēks ziņu virsrakstos: daudzbērnu Tukānu ģimene par attālinātajām mācībām

Izstāde vēstīs par fiziskajiem un garīgajiem tiltiem, kas Bēthovenu vieno ar Latviju

Bēthovena saikne ar Latviju – komponista 250. jubilejas izstādē

Šonedēļ būs kulminācija vācu mūzikas ģēnija Ludviga van Bēthovena jubilejas gadam, jo tieši 16. decembrī aprit viņa 250. dzimšanas diena. Jubilejas dienā Nacionālajā bibliotēkā bija plānots atvērt vērienīgu izstādi "Bēthovens. Orbītas", kas tagad pārcelta uz laiku, kad beigsies ārkārtējā situācija. Izstādes veidotāji gan šobrīd rūpīgi turpina strādāt pie izstādes izveides, kuras galvenais vadmotīvs būs Bēthovena saikne ar Latviju.

Pirmajā mirklī saikne Bēthovens un Latvija var šķist pārāk abstrakta un ēteriska, taču tā nebūt nav, atzīst Mūzikas akadēmijas profesore, Bēthovena daiļrades pazinēja Lolita Fūrmane.

Viņas pētījums arī būs pamats topošajai izstādei Nacionālajā bibliotēkā.

Izstāde vēstīs gan par fiziskajiem, gan garīgajiem tiltiem, kas Bēthovenu vieno ar Latviju. Fiziskie tilti saistās ar Latvijas cilvēkiem, kas personiski pazina Bēthovenu, bija ar viņu tikušies. Pazīstamākais no viņiem Kurzemes mācītājs un vijolnieks Karls Amenda.

Abi satikās Vīnē, kur Amenda bija ieradies pēc studijām Jēnas universitātē, bet Bēthovens no savas dzimtās pilsētas Bonnas. Abi ātri kļuva par sirsnīgiem draugiem, un, kad Amenda atgriezās Latvijā, viņu draudzība turpinājās ar vēstuļu starpniecību.

Bēthovens uzskatīja Amendu par vienu no pašiem tuvākajiem saviem draugiem, ne velti viņš bija pirmais, kuram Bēthovens vēstulē uzticēja savu lielāko sāpi – par dzirdes pasliktināšanos.Izstādē viens no unikālākajiem eksponātiem būs Bēthovena rakstītās vēstules.

"Šajā izstādē mums būs pirmo reizi plašai publikai iespēja skatīt divas Bēthovena oriģinālās vēstules, kas glabājas Rīgā. Viena no tām ir tieši rakstīta Amendam – paša Bēthovena oriģinālajā rokrakstā. Tā kā būs arī tāda fiziska iespēja pirmo reizi saskarties katram cilvēkam pašam ar īstu, nepastarpinātu Bēthovenu," stāsta Lolita Fūrmane.

Bēthovena rokraksts esot salasāms, bet ne kaligrāfiski tīrs, tajā esot labi jaušams viņa pulsējošais nervs, kas atklājas arī mūzikā – atzīst Lolita Fūrmane.

Līdzās Amendam cieši kontakti Bēthovenam bija arī ar Siguldas grāfiem fon Brauniem, ar no Zemgales nākušo dzejnieci Elīzu fon der Reki, Heinrihu fon Keizerlingu un citiem. Viņu satikšanās vieta bija Vīne.

Līdzās fiziskajiem tiltiem ne mazāk spēcīgi ir garīgie tilti. Līdz ar visu Eiropu arī Latvijā 19. gadsimta sākumā bija jūtams Bēthovena kults, viņa mūzika tika ļoti mīlēta un skanēja daudz.

"Piemēram, viena no viņa dziesmām "Tā debess izteic" skanēja jau pirmajos latviešu Dziesmu svētkos garīgās mūzikas koncertos. Un pēc tam mēs redzam, ka šīs dziesmas veselas četras taktis ir iekaltas Rīgas nama fasādē pašā pilsētas centrā. Man liekas, ka kādreiz cilvēki iet garām šīm lietām un pat neiedomājas, bet cik daudz mums visapkārt ir šo mikrostāstu, kuri elpo, kuri dzīvo," turpina Lolita Fūrmane.

Minētā dziesma "Tā debess izteic" mūsdienās vairāk pazīstama ar nosaukumu "Himna dabai", un turpina skanēt joprojām.

Izstādē Bēthovena saikne ar Latviju tiks atklāta visdažādākajos kontekstos.

"Izstādes nosaukums ir "Bēthovens. Orbītas", iezīmējot tieši šo visplašāko ietekmju loku, kāds ir bijis viņam, viņa mūzikai," stāsta projekta vadītāja Anda Boluža.

Izstādē būs apskatāmi seni rokraksti, koncertu plakāti un programmiņas, skaņu ieraksti, atsauces uz Bēthovena tēlu mūsu pilsētvidē un vēl ļoti daudzi citi materiāli,

līdzās vēsturiskajiem arī mūsdienu skatījums uz Bēthovenu, ko savās animācijās atklās māksliniece Liene Mackus. Būs apskatāmi arī Bēthovena skulpturālie atveidi, nākuši no dažādiem interjeriem.

"Piemēram, mums Latvijas Mūzikas akadēmija ir deponējusi Bēthovena krūšutēlu, kas ir stāvējis pianistei uz galda, tāpat arī komponistam Jānim Ivanovam Bēthovena krūšutēls ir stāvējis mājās. Mēs izstādē parādīsim arī šos skulpturālos atveidus, jo, protams, sabiedrībā eksistē kaut kāds priekšstats par Bēthovenu, kāds viņš ir izskatījies. Ar kupliem, izpūrušiem matiem. Tāds tēls, kas ir kā zīmols," atklāj Anda Boluža.

Viena no izstādes telpām būs veltīta arī vēsturiskajām personībām, kas saistītas ar Bēthovenu, viņu vidū, protams, Karls Amenda.

"Mēs no Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas esam deponējuši Jāņa Strupuļa cilni, kur viņš ir atveidojis Karlu Amendu. Tad mums būs arī lielizmēra fotogrāfija, kurā ir fiksēta Talsu baznīcas altārglezna, jo, iespējams, ka šajā gleznā Jēzus Kristus prototips māksliniekam ir bijis Karls Amenda," turpina Boluža.

Bēthovena 1. stīgu kvartets ir viņa velte draugam Talsu mācītājam Karlam Amendam.

Kā uzsver Lolita Fūrmane – no Bēthovena gara spēka joprojām var smelt neaptverami daudz, un uz to rosinās arī viņam veltītā izstāde "Bēthovens. Orbītas", ko Nacionālā bibliotēka atvērs uzreiz pēc tam, kad beigsies ārkārtas situācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt