Gaiša, harmoniska un dzīves skaistumu apliecinoša ir Laines Kainaizes personālizstāde „Pacel acis”, kas tikko vērta vaļā Rīgas Svētā Pētera baznīcā. Tajā skatāmas pēdējo deviņu gadu laikā tapušās gleznas – ainavas, portreti un klusās dabas. Iedvesma tām gūta gan visos Latvijas novados, gan ārvalstīs – Itālijā, Francijā, Portugālē un vēl citviet.
Svētdien, 2. februārī, aprit 100 gadi medicīnas izglītībai Latvijā. Tieši 1920. gada 2. februārī zviedru izcelsmes profesors Gastons Bakmanis, nesen ieradies Latvijā, nolasīja šeit pirmo lekciju anatomijā. To tad arī uzskata par medicīnas izglītības sākumu mūsu valstī.
Caur smiekliem var nonākt tuvāk patiesībai – uzskata izrāžu apvienības “Panna” komanda un šonedēļ sāk izrādīt jaunu Aivas Birbeles lugu “Sieviete kā konfekte”. Tā nodēvēta par brieduma komēdiju, jo tās centrā ir sieviete, kura tikko nosvinējusi 50. jubileju, kas izrādās viņai ļoti zīmīgs pagrieziena punkts.
Katrs esam atšķirīgs ar kaut ko savu – tas ir dzīves lielākais skaistums, diemžēl bieži vien mēs savu atšķirību izvēlamies noliegt, lai pēc iespējas vairāk līdzinātos citiem, un tas ir totāls absurds. Tā uzskata režisore Laura Groza-Ķibere, un par šo tematiku būs stāsts arī viņas jaunajā izrādē "Talantīgais misters Riplijs”, kas Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvos piektdien.
Ceļa tematikai visdažādākajās nozīmēs ir veltīts jaunais Vjačeslava Mitrohina albums “Ceļš uz mājām”. Tajā iekļautas gan jaunas, gan senāk radītas dziesmas, kas līdz šim nav bijušas ierakstītas. Jaunā albuma prezentācijas koncerts notiks piektdien, 31. janvārī, VEF Kultūras pilī, kas aizsāks arī koncertu tūri - tie notiks vēl astoņās Latvijas pilsētās.
Pagājušā gadsimta 60. gadi bija ļoti interesants un jaunām vēsmām piepildīts laiks kā Latvijā, tā pasaulē. Ļoti būtiski šajā laikā mainījās arī Rīgas „seja”, un par to būs stāsts jaunajā fotoizstādē „Sešdesmitie: skats uz pilsētu”, ko atklās 28. janvārī Latvijas Arhitektūras muzejā. Izstādē ļoti uzskatāmi varēs redzēt, kā Rīgā tolaik strauji ienāca modernisms arhitektūrā, kā tapa jaunie mikrorajoni un atsevišķas nozīmīgas celtnes, kādi izskatījās cilvēki pilsētas vidē. Fotogrāfijas īpašas gan kā spilgtas sava laika liecības, gan kā izcili mākslas darbi, jo to autori ir četri spoži meistari – Laimonis Stīpnieks, Gunārs Binde, Māra Brašmane, kā arī Vladimirs Gailis, kura devums fotomākslā līdz šim nepelnīti palicis ēnā.
Modernā krievu dzeja – tas ir vesels kontinents, kuru iepazīt ir ļoti aizraujoši un bagātinoši, par to ir pārliecināts dzejnieks un literatūras apskatnieks Kristaps Vecgrāvis. Viņš arī bijis viens no krievu dzejai veltītās antoloģijas “Dziedāšanas sezona” veidotājiem.
“Gatves deja”, “Sudmaliņas”, “Es mācēju danci vest” – šīs un vēl citas dejas veido Latvijas skatuvisko deju zelta fondu. Bez tām nav iedomājams mūsu deju kolektīvu repertuārs, tās cauri paaudzēm joprojām mīļas kā dejotājiem, tā skatītājiem. Ja līdz šim “zelta fonds” bija vairāk teorētisks jēdziens, tad tagad tas ieguvis konkrētu veidolu – tapusi interneta vietnewww.dejaszeltafonds.lv.
