Labrīt

Tiešraidē no Nacionālā teātra notiks aktieru lasījumi baltkrievu atbalstam

Labrīt

Ivars Ijabs: Steiga jauna vides ministra virzīšanā nav vajadzīga

Cēsniece Biruta Mežale Triju Zvaigžņu ordeni saņēma par pašaizliedzīgu sabiedrisko darbu

Nezināju, ka ordeni pasniedz tik parastiem cilvēkiem. Saruna ar pašaizliedzīgo cēsinieci Birutu Mežali

Cēsiniece Biruta Mežale pirms sešiem gadiem par nozīmīgu un pašaizliedzīgu sabiedrisko darbu saņēma visaugstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.  Viņa ir piedzīvojusi traģiskus likteņa triecienus, bet tie viņu nesalauza. Viņa izveidoja resursu centru sievietēm, vada savu uzņēmumu, darbojas draudzē, ir pašvaldības deputāte.

Mans dzīves moto ir palīdzēt cilvēkiem – atzīst cēsiniece. Ļoti daudzām sievietēm krīzes situācijās Biruta sniegusi atbalstu kā biedrības ''Sieviešu resursu centrs ''Prieks''''' izveidotāja. Bet tā ir tikai viena viņas darbības šķautne. Viņa vada savu privāto grāmātvedības konsultāciju biroju, ir Cēsu Svētā Jāņa draudzes diakone un Cēsu pašvaldības deputāte, kā arī ome diviem mazbērniem Annai un Matejam.

Birutas birojs atrodas Cēsu centrā nelielā ēkā, kas it kā mazliet aizslēpusies aiz lielveikala “Maxima”. Plāksnītes pie ieejas norāda, ka jādodas uz otro stāvu, kur jau pie kāpnēm sagaida Biruta.

Ēkā atrodas gan Birutas grāmatvedības konsultāciju birojs, gan arī viņas vadītā biedrība ''Sieviešu resursu centrs ''Prieks''''. Uz plaukta blakus uzņēmējas darbagaldam fotorāmītī ielikta arī bilde ar Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšanas brīdi.

''Atklāti teikšu, ka tas man bija ļoti liels pārsteigums, jo es nezināju, ka arī tik parastiem cilvēkiem pasniedz ordeņus,” atzīst ordeņa kavaliere.  

Ordeņa saņemšanas dienā ar prezidentu Andri Bērziņu.
Bildei blakus redzama balta sievietes skulptūriņa, kas tiecas augšup, un tā savukārt ir Sandras Kalnietes iedibinātās balvas ''Atdzimt no pelniem'' veidols. Arī to saņēmusi Biruta Mežale. Ar apbalvojumiem novērtēts viņas lielais ieguldījums sabiedrības labā, īpaši izceļot darbu ar sievietēm biedrībā ''Prieks'', ko viņa izveidoja pirms 15 gadiem un kas nodarbojas ar sieviešu izglītošanu un atbalstu dažādās dzīves situācijās.

''Mēs desmit gadus nodarbojāmies ar to, lai tās sievietes izvilktu no vientulības tad, kad viss mainījās. Katru gadu citā pagastā mums bija sieviešu nometne, kur piedalījās 100 un beigās jau 200 cilvēku. Tur mēs arī risinājām dažādas uzņēmējdarbības un garīgās problēmas, un ļoti daudzas sievietes, pamatojoties uz šīm nometnēm, nodibināja savus uzņēmumus. Tas jau bija man lielākais gandarījums,” stāsta Biruta.

Centrā palīdzīgu roku sniedz arī no vardarbības cietušām sievietēm, ko Biruta uzskata par ļoti lielu un sāpīgu problēmu. Arī šobrīd tā ir ļoti aktuāla, kaut arī kļuvusi vairāk slēpta: ''Es jau jums varu atklāti pateikt, kā tas notiek. Tas piedzēries varmāka atnāk mājās un sāk fiziski iedarboties uz to sievieti un, lai viņa izbēgtu, viņai nakts ir jāpavada vai nu šķūnītī vai pagrabā. Jo nav mūsu pilsētā tādas vietas, kur viņa varētu uz nakti aizbēgt no tā varmākas. Tad viņa atnāk pie manis, un, kad es zvanu uz policiju, uz bāriņtiesu biedrības vārdā, tas ir citādāk nekā tad, ja viņa to darītu personiski. Vispār parasti jau viņa ir ļoti lielā izmisuma stāvoklī, pati nevar neko daudz paskaidrot. Esmu braukusi pat viņām līdzi uz policiju, runājusi ar policijas priekšnieku. Tādas lietas mums ir notikušas''.

Palīdzēt citiem – to Biruta dēvē par savas dzīves lielāko piepildījumu, par savu moto: ''Pati esmu augusi laukos, pati arī esmu piedzīvojusi vardarbību ģimenē, bērnībā esmu redzējusi, kā tēvs sit māti.

Acīmredzot man radās iekšējs protests, ka ir jāpalīdz tiem cilvēkiem, jo es vislabāk zinu, kā viņi jūtas."

Biruta piedzīvojusi ļoti smagus likteņa triecienus. Piecu gadu vecumā nomira viņas meitiņa padomju medicīnas nolaidības dēļ, pirms 15 gadiem aizgāja bojā viņas dēls mīklainos apstākļos Vācijā, kur no Aizsardzības akadēmijas bija nosūtīts mācīties.

Spēku, lai nesalūztu, viņa tolaik atrada baznīcā: ''Dievs ir vienīgais, kas vienmēr tevi uzklausīs, tikai galvenais vajag dzirdīgas ausis un dzirdīgu sirdi, lai tu dzirdi to atbildi. Un tad ir vērts dzīvot. Ja man tagad kāds saka – nu, turamies, es saku, jā, turamies, jo man ir, pie kā. Un arī šis laiks mani ne biedē, ne uztrauc, jo man ir aizstāvis''.

Triju zvaigžņu ordeņa stāsti

Par Birutas apbrīnojamo uzņēmību un enerģiju liecina arī fakts, ka 52 gadu vecumā viņa sāka studēt biznesa augstskolā ''Turība''. Ieguva tur augstāko grāmatveža izglītību un pēc tam atvēra savu privāto grāmatvedības konsultāciju biroju, kas pastāv nu jau 15 gadus un kurā šobrīd strādā septiņi cilvēki. Apmēram tikpat ilgi darbojas arī viņas dibinātā biedrība ''Sieviešu resursu centrs ''Prieks''''.

Viņai ir savs redzējums par dižķibeli, kas mūs visus šobrīd piemeklējusi. Viņasprāt, šie apstākļi ir doti, lai mēs ko varētu mainīt savās dzīvēs.  ''Jo mēs esam tik tālu materiāli aizgājuši, ka mums paliek tukšas mūsu dvēseles. Un tāpat kā cilvēkam pārbaudījumus sūta, tāpat sūta valstij, tāpat sūta pasaulei. Lai mēs izdarītu secinājumus. Ja izdarīsim secinājumus, tad viss būs labi, tad mēs tiešām pārdzimsim. Tagad ir tas smagais posms, kā mēs sievietes vislabāk saprotam, – pašreiz ir tās dzemdību sāpes, lai mēs varētu laist pasaulē kaut ko skaistu, labāku, tīrāku''.

Ir vēl viena darbības joma, kur Biruta Mežale piepilda savu aicinājumu – palīdzēt cilvēkiem, viņa ir arī Cēsu Svētā Jāņa draudzes diakone. Vēl līdzās tam arī – Cēsu pašvaldības deputāte, kā arī, protams, ome saviem diviem mazbērniem Annai un Matejam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt