Vārds “atmoda”, ar kuru līdz šim asociēti būtiskākie periodi Latvijas valsts veidošanā un neatkarības atjaunošanā, nu ieguvis arī politisku nozīmi. Par “Atmodu” nodēvēta trīs partiju apvienība, kuras līdere ir “No sirds Latvijai” dibinātāja Inguna Sudraba. Kamēr vēsturiskās atmodas līderi pauž sašutumu par šāda simboliska jēdziena politizēšanu, Uzņēmumu reģistrā norāda – likumiska pamata atteikt nosaukuma reģistrāciju nav bijis.
Autora ziņas
Valdības veidošanas laikā solītais bezkompromisu tiesiskums taustāmas aprises ieņem lēnām. Tieslietu ministrs pagaidām vairās nosaukt konkrētas izmaiņas kriminālprocesā, kas ļautu saīsināt garās tiesvedības. Bet pie uzlabojumiem strādājot gan atsevišķa darba grupa, gan viena no Saeimas apakškomisijām, un marta beigās par pirmajiem pārmaiņu plāniem tiks informēta valdība.
Būt vai nebūt automašīnām galvaspilsētas centrā, kur atļaut daudzstāvu apbūvi un kur – stādīt kokus. No trešdienas sākusies Rīgas teritoriālā plānojuma turpmākajiem 10 gadiem sabiedriskā apspriešana. Tās pirmajā kārtā pirms gada priekšlikumus iesniedza aptuveni 2000 iedzīvotāju, un Rīgas domē atzīst – lai arī ne kardinālas, bet izmaiņas iepriekšējā plānojuma versijā ir ieviestas.
Augsta kadru mainība un problēmas piesaistīt nozares profesionāļus - Latvijas Radio Ziņu dienests brīdina par nekonkurētspējīga atalgojuma iespējamu ietekmi uz satura kvalitāti. Radio valde un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome skaidro, ka papildus līdzekļi valdībai ir prasīti, tomēr šī gada budžetā nauda tam nav atradusies.
Diskusijā visas dienas garumā pirmdien, 11. martā, tika meklēts risinājums ieilgušajai problēmai, ka vairāki simti tūkstošu Latvijas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji dzīvo uz citiem īpašniekiem piederošas zemes un maksā par to nomas maksu. Kaut arī piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts pamazām iegūst arvien skaidrākas aprises, tā pieņemšana tuvākajā laikā nav gaidāma. Tikmēr arvien tuvojas brīdis, kad saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu tiks atcelti iepriekšējās Saeimas noteiktie piespiedu zemes nomas maksas ierobežojumi.
Pēc ceturtdien piedzīvotajām tehniskajām problēmām “Swedbank” turpina pilnveidot IT sistēmas, un piektdien, 8.martā, iespējami īslaicīgi traucējumi bankas pakalpojumu darbībā, liecina bankas informācija.
Smagos noziegumos apsūdzētajam un no amata pienākumu pildīšanas atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") krimināllietā tiesu debatēs apsūdzības uzturētāji pieprasīja piemērot 8 gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un 150 minimālo mēnešalgu sodu. Lemergam prasīts piemērot arī drošības līdzekli – apcietinājumu.
Pie Krievijas vēstniecības Rīgā notiekošā "tukšo krēslu" akcijā Ukrainas politieslodzīto atbalstam piektdien, 1. martā, pulcējās aptuveni 30 cilvēki, novēroja LTV. Viņu vidū bija arī latviešu un ukraiņu rakstnieki un vairāki politiķi. Uz katra no 64 krēsliem bija piestiprināta lapa ar kāda ukraiņu politieslodzītā vārdu un uzvārdu, kuri akcijas sākumā izskanēja arī skaļi.
Šā gada valsts budžeta projektu skatīšanai Saeimā plānots iesniegt nākamnedēļ – 8. martā, bet parlamenta galīgajā lasījumā to varētu aprīļa sākumā. To trešdien, 27. februārī, sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!") pēc tikšanās ar finanšu ministru Jāni Reiru ("Jaunā Vienotība").
Satversmes tiesa ceturtdien atzina par atbilstošām Satversmei Krimināllikuma normas, kas nosaka atbildību par operatīvās darbības pasākumu traucēšanai paredzētu iekārtu un ierīču aprites aizlieguma pārkāpšanu, liecina tiesas spriedums.
Kas ir ātrie kredīti? Pie šā jautājuma atdūrušies Saeimas deputātu centieni mainīt pērn pieņemto aizliegumu reklamēt kredītus. Kaut arī deputātu vairākums atbildīgajās komisijās ir vienisprātis, ka ierobežojumiem vajadzētu attiekties tikai uz tā sauktajiem ātrajiem kredītiem, likumos šāda jēdziena nav, tādēļ regulējums skāris visu nozari.
Par situāciju "Rīgas satiksmē" otrdien, 19. februārī, diskutēts arī Rīgas domē, kur iztaujāt Rīgas mēru un galvaspilsētas kapitālsabiedrību vadītājus bija ieradušies Saeimas deputāti. Nedaudz vairāk nekā stundu ilgā tikšanās gan pagāja visai nekonstruktīvā gaisotnē, abām pusēm apmainoties ar ironiskām piezīmēm un retoriskiem jautājumiem.
Starptautiskā auditoru kompānija “Ernst & Young” pabeigusi ziņojumu par situāciju galvaspilsētas uzņēmumā “Rīgas satiksme”. Kapitālsabiedrības pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss uzskata – ziņojums varētu kalpot par pamatu vairāku miljonu eiro zaudējumu piedziņai no atbildīgajām amatpersonām.
Viens solis uz priekšu vēl ļoti garā ceļā - Latvija gatavo grozījumus likumā, kas dos zaļo gaismo pērn ar Lietuvu un Igauniju noslēgtajam automātiskās diplomu atzīšanas līgumam. Tas nozīmē, ka Latvijas jauniešiem, kas studējuši kādā no abām pārējām Baltijas valstīm, atgriežoties mājās, būs vieglāk studijas turpināt vai sākt darba gaitas. Darbs pie līguma gan aizņēmis četrus gadus, un līdzīgas vienošanās arī ar citām valstīm Izglītības ministrija pagaidām nesola.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsācis administratīvā pārkāpuma lietvedību saistībā ar dzīvnieku līķu neatbilstošu uzglabāšanu patversmē “Mežavairogi”. Dzīvnieku mirstīgās atliekas ilgstoši glabātas pārblīvētos atkritumu konteineros, kam brīvi varēja piekļūt gan putni un meža dzīvnieki, gan arī cilvēki.
Visos Latvijā audzēto ābolu un kartupeļu paraugos atrastas pesticīdu atliekvielas. Lai gan maksimāli pieļaujamās koncentrācijas nav pārkāptas nevienā gadījumā, attiecībā uz dažiem no atrastajiem pesticīdiem ir bažas par esošo normu drošumu, kā arī potenciālo kaitējumu kaimiņiem un videi šo pesticīdu izmantošanas laikā, secināts biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” veiktā pētījumā.
Ērtāka dzīve pacientiem, bet papildu pienākumi ārstiem - spēkā stājušies pērn pieņemtie grozījumi valdības noteikumos, kas liek visas ar roku rakstītās kvītis par maksas medicīnas pakalpojumiem ievadīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskajā sistēmā. Ģimenes ārsti, kuri ik dienas izraksta vairākus desmitus kvīšu par pacienta iemaksu, vēl cer, ka jaunā ministrijas vadība rosinās šo kārtību mainīt.
Valdība sola topošajā valsts budžetā atrast trūkstošos vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, lai darbu varētu turpināt sabiedrisko mediju portāla LSM.lv versijas angļu un krievu valodā, kā arī krieviski raidošais Latvijas Radio ceturtais kanāls. Tomēr griezieni Latvijas Televīzijas satura budžetā tik un tā ir gaidāmi. Atbildīgie politiķi atzīst – pienācis laiks runāt par sabiedrisko mediju pamatbudžeta palielinājumu.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde aizturējusi Normundu Vilnīti, kurš savulaik vadījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), liecina LTV rīcībā esošā neoficiālā informācija. Oficiālu apstiprinājumu varasiestādes tam nav sniegušas, tomēr zvērināta advokāte Alla Ignatjeva Latvijas Televīzijai apliecināja, ka ir uzņēmusies Vilnīša aizstāvību.
Bezlīguma "Brexit" gadījumā Latvija plāno šeit jau dzīvojošajiem Lielbritānijas pilsoņiem saglabāt tādas pašas tiesības kā pirms Britu salu izstāšanās no Eiropas Savienības. Šī apņemšanās ietverta deklarācijā, kas tapusi kā atbilde līdzīgam Apvienotās Karalistes valdības paziņojumam. Latvijas vēstniecībā Lielbritānijā gan atzīst, ka neskaidrību un kārtojamo formalitāšu tāpat ir gana daudz, un Britu salās dzīvojošo Latvijas pilsoņu interese par "Brexit" procesu arvien aug.
Ģenerālprokuratūra ir gatava uzrādīt apsūdzību Jaunās konservatīvās partijas deputātam Jurim Jurašam. Sarunā ar Latvijas Televīziju lietas prokurors Māris Urbāns norādīja, ka jau tuvākajā laikā gaida Jurašu ierodamies prokuratūras telpās, kur bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ( KNAB) izmeklētājs varēs saņemt pilnu apsūdzību.
Vairāk nekā 20 000 eiro par dižkoka nozāģēšanu. Tiesa atstājusi spēkā lēmumu par zaudējumu piedziņu no valstij piederošā uzņēmuma "Sadales tīkls", kas, tīrot elektrolīnijas trasi Vecumnieku novadā, nozāģējis vienu no lielākajām Latvijas dižtūjām. "Sadales tīkls" notikušajā vaino elektrolīnijas tīrīšanai nolīgto apakšuzņēmumu un spriedumu gatavojas pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Svarīgi būtu nodalīt sabiedriskajā pasūtījumā, piemēram, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ēku uzturēšanas izmaksas no satura veidošanas izmaksām. Tāpat nākotnē sabiedrisko pasūtījumu aizvien vajadzētu attiecināt gan uz sabiedriskajiem medijiem, gan uz komercmedijiem. Par šiem un citiem jautājumiem trešdien, 30. janvārī, sprieda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, analizējot priekšlikumus topošajam sabiedrisko mediju likumam.