Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Veselības pakalpojumus pa groziem nešķiros

Koalīcija konceptuāli piekrīt atteikties no diviem veselības aprūpes groziem

Koalīcijas partneri konceptuāli piekrīt ierosinājumam atteikties no diviem veselības aprūpes pakalpojumu groziem – pilnā valsts apmaksāto pakalpojumu groza sociālā nodokļa maksātājiem un valsts apdrošinātajām personām un minimālās palīdzības groza visiem pārējiem.

Koalīcijas partijas plāno vēl reiz apspriest veselības ministres Ilzes Viņķeles (“Attīstībai/Par”!) priekšlikumus par atteikšanos no diviem groziem, plānotas arī sarunas ar sociālajiem partneriem.

Veselības ministrijas piedāvājums paredz, ka no diviem groziem varētu  atteikties no 2020. gada 1. janvāra.  

Pagaidām divu grozu sistēma, kurai bija jāstājas spēkā no 1.janvāra, ir atlikta līdz 1.jūlijam.

Ja būs atbalsts divu grozu atcelšanai no nākamā gada, Veselības ministrijas piedāvājums būtu vēlreiz atlikt divu grozu stāšanos spēkā līdz šī gada beigām, un reāli šī sistēma nesāktu darboties.

Sociālā nodokļa maksātājiem no pagājušā gada sociālais nodoklis palielināts par vienu procentpunktu, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai, bet nodokļu maksātājiem valsts solīja pilnu apmaksātu veselības pakalpojuma grozu. 

Lai par valsts apmaksāto veselības aprūpi solidāri maksātu visi iedzīvotāji neatkarīgi no viņu ienākuma veida, Veselības ministrija piedāvā par vienu procentpunktu palielināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas tiem darba ņēmējiem, par kuriem šobrīd šīs iemaksas nemaksā vispārējā nodokļu režīmā, kā arī mikrouzņēmuma darbiniekiem.

“Ja reiz vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem sociālās apdrošināšanas iemaksa bija palielināta par vienu procentpunktu, tad attiecinām šo pašu pieeju arī uz visiem citiem nodokļu režīmiem. Tā nav uzskatāma par nodokļu palielināšanu, jo šobrīd cilvēkam būtu jāmaksā tāpat no saviem ienākumiem šie 250 un ar augošu kārtu,” skaidroja Viņķele.

Šādi plānots nākamā gada veselības budžetu papildināt par vismaz 9 miljoniem eiro.

Savukārt brīvprātīgo iemaksu atcelšana šī gada budžetu negatīvi neietekmēs, jo tās budžetā nemaz nebija ierēķinātas.

“Prognozes bija nesalīdzināmi optimistiskākas par realitāti, bija plānots, piemēram, šogad no šīm brīvprātīgi obligātajām iemaksām iekasēt 5 miljonus, realitāte ir tāda, ka cilvēki ir iemaksājuši nedaudz vairāk par 800 tūkstošiem.

Un jau iepriekšējā valdība novērtēja šo alošanos, un tas nebija ierēķināts jau budžeta projektā, ko saņēma jaunā valdība,” norādīja Viņķele.

 “Attīstībai/Par!” koalīcijas partneri pret Viņķeles ieceri pagaidām neiebilst, bet arī nesteidzas to publiski atbalstīt.

Premjera padomnieks Renārs Putniņš medijiem norādīja, ka koalīcija vēl nesaka skaidru “jā”, kamēr nav izstrādāts konkrēts plāns, bet pamatu iebilst nesaskata.

 “Pat atbalstu vai neatbalstu mēs varam runāt tikai tad, kad mēs redzam konkrētu piedāvājumu. Konceptuāli neviens nelēca pie galda augšā un asi neiebilda, visiem bija tāda neitrāla, nogaidoša situācija, apskatīties, kas būs tālāk,” stāstīja Putniņš.

Arī, piemēram, partijas “KPV LV” līderis Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka partijā par atbalstu divu grozu atcelšanai vēl tikai lems.

Latvijas Darbadevēju konfederācija (LDDK), kas lielā mērā rosināja 2 grozu sistēmu, tagad gatava atbalstīt priekšlikumu atteikties no tās.

“Ja mēs skatāmies no sabiedrības veselības viedokļa, labākais risinājums vienmēr ir pilnais grozs visiem. Ja tiek iesaistīti nodokļu maksāšanā visi, tad, protams, mēs atbalstām šādu modeli,” sacīja LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Nedalītu atbalstu ministres iecerei sola arī ārsti, kas līdz šim visasāk iebilda pret divu grozu sistēmu. 

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra – visiem valsts iedzīvotājiem jānodrošina vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei, un ārstus nedrīkst padarīt par pacientu šķirotājiem.

 “Šī likuma un divu grozu dēļ mēs pagājušajā gadā visā pasaulē tikām pieminēti kā sliktais piemērs. Nebija neviena semināra vai konferences par veselības ekonomiku, kur Latvija netiktu stādīts kā sliktais piemērs, kur ar reformu veselības aprūpē tiek mazināta pieejamība veselības pakalpojumiem,” norādīja Aizsilnniece.

Pēc valdības partneru sarunām likuma izmaiņas jāapstiprina arī Saeimā. Viņķele cer, ka jaunā sistēma varētu stāties spēkā ar nākamā gada janvāri.

KONTEKSTS:

Valdība iepriekš uzklausīja par izmaiņām veselības aprūpē, bet vienojās tikai turpināt diskusijas, tajā skaitā par nodokļu sistēmu kopumā. Veselības ministrija uzstāj, ka valsts veselības apdrošināšanai būtu jābūt pieejamai visiem nodokļu maksātājiem, un tam būtu nepieciešamas izmaiņas pašreizējā modelī, aizstājot dažiem strādājošiem pašreiz noteiktās 250 eiro brīvprātīgās iemaksas ar sociālās apdrošināšanas iemaksām un atsakoties no diviem veselības aprūpes pakalpojumu groziem. 

Vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem pērn sociālo nodokli pacēla par vienu procentpunktu, šo naudu novirzīja veselības aprūpei. Citiem nodokļu maksātājiem valsts veselības apdrošināšana nepienāktos.

Pagaidām valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu atlika līdz jūlijam.

VM piedāvāja arī citos nodokļu režīmos strādājošiem celt sociālo iemaksu par vienu procentpunktu. Tad arī viņiem pienāktos pilns valsts apmaksātais veselības pakalpojumu klāsts.

Ārsti atteikšanos no diviem groziem apsveic, slimnīcām bažas par pacientu parādiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti