Lieta tika ierosināta pēc Mareka Belugas pieteikuma. Vīrietis bija iegādājies ierīci ar četrām antenām - trokšņu ģeneratoru, kas saskaņā ar likuma normām atbilst ierīcei operatīvās darbības pasākumu traucēšanai. Iesniedzējs iepriekš tika atzīts par vainīgu Krimināllikumā paredzēta noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, jo pie viņa atrasta apstrīdētajā noteikumu normā minētā ierīce.
Naudas sodu nepilnu četru tūkstošu eiro apmērā Belugam finanšu policija uzlika, veicot kratīšanu viņa kabinetā, kur atrada trokšņu ģeneratoru, kas izmantojams, lai traucētu sarunu noklausīšanos. Beluga skaidroja, ka tas viņam kā elektronisko ierīču tirgotājam iedots kādā ārvalstu izstādē kā bezmaksas paraugs. "Ja būtu aizliegtas iekārtas automašīnu zādzībām, to automašīnas signalizāciju es nemeklētu tajā sadaļā, kas ir paredzētas automašīnas zādzībām," teica Beluga.
Iesniedzējs uzskatījis, ka esot notiesāts par tādu noziedzīgo nodarījumu, kas neesot bijis noteikts ar likumu. Pēc pieteikuma iesniedzēja ieskata, apstrīdētā Krimināllikuma norma neesot paredzējusi atbildību par tādas ierīces, kas nav domāta operatīvās darbības veikšanai, bet tās traucēšanai, aprites aizlieguma pārkāpšanu. Beluga uzskatīja, ka ticis notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī neesot bijis tieši paredzēts likumā. Turklāt apstrīdētā Krimināllikuma norma neesot pietiekami skaidra un saprotama, lai uz tās pamata sauktu personu pie kriminālatbildības.
Minētā norma noteica, ka par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu aprites aizlieguma pārkāpšanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem.
Satversmes tiesa secināja, ka Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums paredzēja citstarp sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli paredzētu iekārtu un ierīču aprites aizliegumu. Satversmes tiesai neradās šaubas par to, ka šī norma ir pieņemta un izsludināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Tomēr Satversmes tiesa norāda uz to, ka apstrīdēto likuma pantu paskaidro Ministru kabineta noteikumi, kuros tad arī uzskaitītas visas aizliegtās ierīces, toskait – trokšņu ģenerators. "Tas vien, ka krimināllikuma normas saturs ir atklājums caur kādu citu normu, nav pārkāpums, šādu tehniku lieto ne tikai Latvija, šādu tehniku lieto daudzas demokrātiskas tiesiskas valstis īpaši attiecībā uz tehnoloģijām. Ja personai pašai nav skaidrs likuma saturs, ir iespēja vērsties pie jurista un iegūt šo skaidrojumu," pauda Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova.
Tāpat Satversmes tiesa secināja, ka no Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma izriet apstrīdētajā Krimināllikuma normā norādītā aizlieguma saturs - fiziskajām personām ir aizliegta attiecīgo stratēģiskas nozīmes preču iegādāšanās, glabāšana un lietošana. No šīs normas teksta secināms, ka attiecīgās preces tiek norādītas Latvijas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā, kuru nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to Satversmes tiesa atzina - lai noskaidrotu apstrīdētās Krimināllikuma normas saturu, nepieciešams noskaidrot arī Ministru kabineta noteiktā Saraksta regulējumu.
Satversmes tiesa atzina, ka no Satversmē ietvertajām tiesību normu kvalitātes prasībām neizriet tas, ka ikvienai tiesību normai vajadzētu būt formulētai kā absolūti precīzai instrukcijai. Lai nodrošinātu tehnoloģiju jomu regulējuma ilgtspēju, likumdevējs, izstrādājot tiesību normas tehnoloģiju jomās, var izmantot arī tehnoloģiskās neitralitātes principu. Tiesību normas, kas izstrādātas un pieņemtas atbilstoši tehnoloģiskās neitralitātes principam, satur vispārīgus jēdzienus, kas raksturo attiecīgās regulējamās tehnoloģijas atkarībā no to pielietojuma mērķa, ietekmes, funkcijām un citiem vispārīgiem raksturlielumiem. Tādēļ tas vien, ka apstrīdētajā noteikumu normā nav uzskaitītas kontrolei pakļaujamās ierīces, bet izmantoti vispārīgi ierīču funkcijas raksturojoši apzīmējumi, kuri parasti tiek norādīti šo ierīču tehniskajos aprakstos un pieejami patērētājiem, nenozīmē, ka apstrīdēto normu regulējums būtu neskaidrs, teikts Satversmes tiesas spriedumā.
Tāpat Satversmes tiesa uzsvēra, ka Latvijā ir noteikta kārtība, kādā persona var noskaidrot, vai konkrētā ierīce ir iekļauta Sarakstā un kādi aprites ierobežojumi uz to attiecināmi - persona pēc pašas iniciatīvas vai pēc jurista norādījuma varēja vērsties Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejā, lai identificētu attiecīgo preci.
Tādējādi Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās likumu normas ir atbilstošas Latvijas Satversmei. Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Beluga Latvijas Televīzijai pastāstīja, ka vērsies ar iesniegumu arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
