Dalītais īpašums galvenokārt attiecas uz daudzdzīvokļu namiem. Dzīvokļi pieder kādam īpašniekam vai īpašniekiem, bet pati ēka atrodas uz zemes, kas pieder kādai citai personai vai personām. Līdz ar to dzīvokļu īpašnieki ir spiesti maksāt zemes īpašniekam piespiedu nomu.
Piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir teju 3700 daudzdzīvokļu mājas. Tie ir gandrīz 111 tūkstoši dzīvokļu. Un šīs teju 3700 daudzdzīvokļu ēkas atrodas uz divreiz vairāk personām piederošām zemēm.
Pirmdien, 11. martā, diskusijā Saeimā tika apspriests likumprojekts, kas paredzētu iespēju dzīvokļu īpašniekiem atpirkt zemi no zemes īpašniekiem. Tāpat tiek apspriests process, kādā zeme būtu izpērkama.
Tirgus vērtība līdz 240 miljoniem
Deputāti izskatīja arī iniciatīvu, ka zemi atpirktu valsts vai pašvaldība. Taču šīs zemes kopējā kadastrālā vērtība saskaņā ar 2015. gada datiem svārstās no 130 līdz pat 180 miljoniem eiro. Tirgus vērtība lēsta vēl lielāka – līdz pat 240 miljoniem eiro. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina norādīja:
“Mēs neredzam iespēju, ka valsts budžets varētu atrast pāri par 200 miljoniem eiro, lai izpirktu zemi.”
Bet Tieslietu ministrija piedāvā 38 miljonus eiro dažādu ar zemes atpirkšanu saistītu administratīvo darbību veikšanai, tostarp zvērinātu tiesu izpildītāju darbībām, ja iedzīvotāji zemi atpirktu paši. Visi iesaistītie piekrīt, ka atpirkšana varētu notikt par zemes kadastrālo vērtību, bet dzīvokļu īpašnieki uzsver – tā jāpārskata, jo daudzdzīvokļu ēka zemes reālo vērtību mazina.
Nopietns problēmjautājums ir arī atpērkamā platība, jo vienādām mājām piegulošie zemes gabali atšķiras. “Vienam piesaistīts viens zemes gabals, otram lielāks, otrajā mājā dzīvokļu īpašniekiem jāmaksā divreiz lielāka nomas maksu. Kā tā var būt? Blakus mājas, identiski,” norāda dzīvokļu īpašnieku pārstāvis Vladimirs Tkačenko.
No dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro
Atpirkuma cenu konkrētam dzīvoklim bez kadastrālās vērtības noteiktu vēl trīs faktori:
- atpērkamās zemes platība,
- dzīvojamās mājas lielums, proti, cik dzīvokļu ir mājā,
- konkrētā dzīvokļa platība.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas aprēķiniem atpērkamās zemes cena vienam dzīvoklim var svārstīties no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Gadījumā, ja atpērkamās zemes platība ir ap 1000 kvadrātmetru liela, tad izpirkuma cena vienam dzīvoklim mājā, kurā ir 45 līdz 90 dzīvokļi, būtu no 400 līdz 1600 eiro. Savukārt reģionos ministrija paredzējusi, ka trīsistabu dzīvokļa 65 kvadrātmetru platībā atpirkuma cena, piemēram, Jelgavā varētu būt vidēji ap 400 eiro, Daugavpilī zem 300 eiro. Liepājā tie būtu 820 eiro, bet Jūrmalā vidējā cena varētu būt pat vairāk nekā 2500 eiro.
Šos aprēķinus gan apšauba dzīvokļi īpašnieku un īrnieku biedrības „Tauta pret zemes baroniem” pārstāvji, norādot, ka cenas realitātē būšot krietni lielākas.
Risinājums – apgrūtinājums ar kompensāciju?
Būtisks jautājums, kas pirmdienas diskusijas darba kārtībā nebija iekļauts – ko darīt līdz brīdim, kad piespiedu dalītā īpašuma attiecības tiks izbeigtas. Visi klātesošie ir vienisprātis, ka tas prasīs ilgu laiku. Šobrīd piespiedu zemes nomas maksas apmērs ir 4%, bet jāatceras, ka pērn zemju īpašnieki šo likuma normu apstrīdēja Satversmes tiesā un jau maijā tā zaudēs savu spēku.
“Maijā vietā nebūs nekas,” atzīst Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
Ministrijā gan jau strādā pie jauna regulējuma, bet Saeimā tas varētu nonākt tikai šī gada beigās. Tas paredz esošo situāciju regulēt nevis kā piespiedu nomas attiecības, bet
daudzdzīvokļu māju uz svešas zemes noteikt kā apgrūtinājumu, par kuru pienākas kompensācija.
“Atslogojot visus no nepieciešamības vienoties, nepieciešamības tiesāties. Ja tiek panākta vienošanās, ka šis netiek aplikts ar nodokli, ar PVN, mūsu skatījumā saprātīga likme būtu 4%,” norāda Medina.
Varētu atkal noteikt griestus
Tikmēr atbildīgās komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) gan uzskata, ka
vēl līdz maijam piespiedu zemes nomas maksas griestus varētu noteikt par jaunu, turklāt trīs procentu apmērā.
“Satversmes tiesa apstrīdēja nevis regulēšanas būtību, bet procesu. Viņa mums pārmeta, ka tas priekšlikums bija iesniegts uz 3. lasījumu, ka bija paātrināta izskatīšanas procedūra. Šajā gadījumā tas priekšlikums ir iesniegts pēc garām sarunām,” norāda Dolgopolovs.
“Šie kārtējo reizi ir likuma grozījumi, kas ielikti likumā, kas nav nekā saistīti ne ar nomu, ne iznomāšanu,” saka zemes īpašnieku pārstāvis Normunds Šlitke.
Iepriekš likumdevēja mēģinājumi ierobežot piespiedu zemes nomas maksas apmēru Satversmes tiesā veiksmīgi apstrīdēti jau trīs reizes.
