Panorāma

Pedagogiem algas šogad nepalielinās

Panorāma

KNAB "sadarbības vizīte" Rīgas brīvostā

Atrod finansējumu LSM un LR4

Politiķi sola naudu Latvijas Radio 4 un LSM krievu un angļu versijai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Valdība sola topošajā valsts budžetā atrast trūkstošos vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, lai darbu varētu turpināt sabiedrisko mediju portāla LSM.lv versijas angļu un krievu valodā, kā arī krieviski raidošais Latvijas Radio ceturtais kanāls. Tomēr griezieni Latvijas Televīzijas satura budžetā tik un tā ir gaidāmi. Atbildīgie politiķi atzīst – pienācis laiks runāt par sabiedrisko mediju pamatbudžeta palielinājumu.

Par finansējuma rašanu vienojušies ministri un koalīcijas Saeimas frakciju vadītāji, informēja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Finansējuma avotu politiķi gan vēl neminēja. Jautājumu valdībā plānots izskatīt piektdien, 8.februārī, strādājot pie valsts budžeta 2019.gadam.

Finanšu ministrija arī apstiprinājusi, ka Latvijas Televīzija varēs izmantot līdzekļus, kas ietaupīti veiksmīgā sporta spēļu raidīšanas licences iegādes darījumā. Tas samazinās šosezon plānotos Latvijas Televīzijas satura budžeta griezienus, lai arī pavisam bez tiem neiztiks. No 21.jūnija no LTV ētera pazudīs “Nakts ziņas”.

Vienprātība, ka finansējums vajadzīgs

Vēl ceturtdienas rītā uzdevumu valdībai atrast trūkstošos līdzekļus iekļaut Saeimas darba kārtībā rosināja opozīcijas pārstāvji. “Tā tiešām ir ļoti neliela summa, es pat varētu salīdzināt ar dažiem santīmiem diezgan biezajā makā,” sacīja Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”).

Koalīcijas partijas opozīcijas deputātu priekšlikumu noraidīja. “Sarkanā kartīte bija tāpēc, ka mēs komisijā un arī koalīcijā regulāri izrunājam tos jautājumus, lai ieliktu to budžetā. Tas, ar ko nodarbojas “Saskaņa” un ZZS, tas ir, lai torpedētu esošo budžetu,” skaidroja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija).

Tomēr par to, ka LSM.lv un Latvijas Radio4 trūkstošie līdzekļi ir jāpiešķir, koalīcijas deputāti ir vienisprātis.

“Šim ir nauda obligāti jāatrod,” pauda Saeimas deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (Jaunā konservatīvā partija).

“Šis jautājums ir valsts drošības jautājums,” sacīja Saeimas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par!”).

“Ausis ir saklausījušas šo te visu, un šie te līdzekļi tiks atrasti,” solīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kamiņš (“KPV LV”).

Kādas ir iespējas vēl šajā budžetā iestrādāt medijiem akūti trūkstošo finansējumu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pārrunāja ar Finanšu ministriju. "Es domāju, ka viss ir labi. Man liekas, ka ir pozitīvi,” komentēja NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

Par sabiedrisko mediju budžetu spriedīs uz 2020.gadu

"Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts sociālajā tīklā "Twitter" pauda pārliecību, ka minēto mērķu finansējums būtu jāiekļauj sabiedrisko mediju pamatbudžetā. Tas tikšot darīts, strādājot pie 2020. gada valsts budžeta. Savukārt premjers Kariņš norādīja, ka tas tiks risināts līdz ar Sabiedrisko mediju likumu, piesaistot to finansējumu iekšzemes kopproduktam (IKP).

“It kā ir budžets, bet visu laiku nepietiekams, liekam ielāpu virs ielāpa, un tagad valdība pateikusi – dzīvosim bez ielāpiem, un mēs redzam, ka izkrīt ārkārtīgi būtiskas funkcijas, šo nedrīkst nākotnē pieļaut,” atzina deputāte Tērauda.

“Finansējums ir jāpalielina, manuprāt, protams, ka tas ir jāpalielina, protams,” pauda deputāts Kamiņš.

“Kopumā tā virzība un izpratne ir par to, ka sabiedriskā medija finansējuma jautājums ir jārisina un likumā jānostiprina, un būtu šī stabilitāte un katru gadu nebūtu jālemj par jautājumiem, kas ir pašsaprotami,” norādīja Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).

Saeimā topošajā sabiedrisko mediju likumā iekļauts priekšlikums sabiedrisko mediju finansējumu piesaistīt iekšzemes kopproduktam. Tas dotu neatkarību no politiskajiem lēmumiem, bet jautājums par finansējuma apjomu paliek atklāts.

KONTEKSTS:

Līdz šim finansējums LR4 un LSM.lv angļu un krievu versijai vairākus gadus bija nodrošināts no speciālas programmas līdzekļiem un nebija iekļauts sabiedrisko mediju pamatbudžetā. Gadā nepieciešami 191 000 eiro LR4 pastāvēšanai, kā arī Latvijas Radio 1 saturam mazākumtautībai, diasporai un Latgales apraides tehniskai nodrošināšanai. Savukārt LSM.lv angļu un krievu versijām nepieciešami 121 000 eiro.

Bažas par LR4 un LSM.lv angļu un krievu versijas pastāvēšanu parādījās šonedēļ pēc budžeta sarunām valdībā, kas notika aiz slēgtām durvīm. Ministru kabinets neesot gatavs atbalstīt šo finansējumu. Savukārt no iekšējiem resursiem Latvijas Radio un Latvijas Televīzija to nodrošināt nevar.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti