Apjukumu pašvaldību vidū raisījuši Saeimas pērn pieņemtie likuma grozījumi par valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku algu publiskošanu. Daļa pašvaldību, arī galvaspilsēta, uzskata, ka likums attiecas arī uz pedagogiem, un no šī gada vairāku novadu skolotāju atalgojums atrodams internetā. Tikmēr citas pašvaldības ar pedagogu algu publiskošanu nesteidzas, un arī likumdevējs atzīst – pagaidām likums to neprasa.
Autora ziņas
Kārtējo reizi uz Zolitūdes traģēdijas krimināllietas skatīšanu neieradās bijušais sagruvušā veikala “Maxima” apsargs Igors Vītols. Viņam lietā piemērots cietušā statuss, bet vairākās liecībās izskanējis, ka tieši Vītols traģēdijas dienā atslēdzis veikala signalizāciju. Prokuratūras ieskatā Vītola veselības stāvoklis viņam neliedz ierasties tiesā un tiek izmantots kā aizbildinājums.
100 valsts pastāvēšanas gadus Latvijas iedzīvotāji ir dzīvojuši vienlaikus kopā un atsevišķi - ar šādu vēstījumu Latvija jau pēc pāris mēnešiem dosies uz prestižās mākslas skates – Venēcijas biennāles – arhitektūras izstādi. Tajā Latvija stāstīs par dzīvi daudzdzīvokļu ēkās, kurās, pēc jaunākajiem ”Eurostat” datiem, mitinās aptuveni divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) priekšnieka amata pretendentu vērtēšanas komisija izvērtējusi deviņu pretendentu atbilstību izvirzītajām kvalifikācijas, izglītības un profesionālās pieredzes prasībām, un tālāk vērtēs četrus pretendentus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Latvijas lielveikalos joprojām konstatē tādus ugunsdrošības pārkāpumus kā aizkrautas evakuācijas izejas. Taču glābēji uzsver – nepilnības lielveikalu evakuācijas sistēmās nav tik būtiskas, lai iespējamā ugunsnelaime pie mums izvērstos tikpat postoša kā Krievijā.
Portālā “manabalss.lv” sākta parakstu vākšanai, lai nepieļautu apbūvi dabas parka “Ragakāpa” teritorijā. Tur jau daudzus gadus darbojas pazīstamais restorāns “36. līnija”. Līdz šim tas kāpu zonā atradās kā pagaidu būve, bet tagad Jūrmalas dome plāno ēkai piešķirt pastāvīgas celtnes statusu. “36. līnijas” īpašnieks uzsver, ka restorānu paplašināt negrasās un bažas par, piemēram, potenciālu viesnīcas celtniecību jūras krastā, ir nepamatotas.
Jau vairākus gadus ikvakara "Panorāma" nav vairs tikai ekskluzīva televīzijas skatītāju privilēģija, un arī tik ierastais ziņu laiks – pusdeviņi vakarā – nav akmenī cirsts. Sagatavotajiem ziņu stāstiem un arī materiāliem, kam ēterā vietas nepietiek, vienmēr un visur var sekot līdzi arī internetā un sociālajos tīklos. Iepriekš aplūkots Latvijas ziņu raidījums pirms desmit, divdesmit un pat 60 gadiem, bet šoreiz ieskats 21. gadsimta "Panorāmā".
Politiskās partijas „Latvijas attīstība” un „Izaugsme” sestdien, 17.martā, savos kongresos nolēmušas apvienot spēkus, lai kopīgi startētu oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Nākamnedēļ par pievienošanos šai politiskajai apvienībai, kas sevi pozicionē kā alternatīvu pašreizējām valdošās koalīcijas partijām, lems pērnvasar izveidotā „Kustība „Par!””. Patlaban neviena no apvienību veidojošajām partijām nebauda plašu atbalstu, taču to vadītāji cer, ka, apvienojoties, tām izdosies pārvarēt 5% barjeru.
Vai valsts ārzemju pilsoņus aizsargā vairāk nekā savējos? Šāds jautājums radies zemniekam Imantam Trukšānam, kura pirms diviem gadiem Lietuvā iegādāto traktoru konfiscējusi policija. Tas izrādījies zagts un tagad tiks sūtīts atpakaļ traktora likumīgajam īpašniekam Zviedrijā. Zemnieka aizstāvis uzskata – starptautiska konvencija, kurai pievienojusies arī Latvija, nepieļauj šādu valsts rīcību.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) nekomentē Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” pētījumu, kurā atklāts, ka Ušakova popularitātes celšanai trīs gadu laikā iztērēti vismaz astoņu miljoni eiro pašvaldības līdzekļu.
Satversmes tiesa uzklausījusi visas pieaicinātās personas lietā par Saeimas pērn pieņemto piespiedu zemes nomas maksas ierobežojumu atbilstību Satversmei. Likumdevējam labvēlīgs vērtējums izskanējis no Latvijas Bankas, kas uzskata – zeme zem daudzdzīvokļu ēkām ir pārvērtēta un līdzšinējie nomas maksas procenti pārāk lieli.
Vairāk nekā četrus gadus pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas pabeigšanas "Gaismas pils" būvnieki pilnsabiedrības “Nacionālā Būvkompāniju apvienība” ir vērsusies tiesā pret valsti, prasot piedzīt 11 miljonus eiro. Kultūras ministrija uzsver, ka valsts ar būvniekiem ir pilnībā norēķinājusies un prasību noraida.
Piespiedu zemes nomas ierobežojumu lietā, Satversmes tiesai turpinot skatīt vairāku zemes īpašnieku prasību pret valsti, uzklausītas apstrīdēto likumu pieņemšanā iesaistītās ministrijas un arī atbildīgā Saeimas komisija. Tās vadītājs tiesā norādīja – zemes īpašnieki, kuri par viņiem piederošo zemi zem daudzdzīvokļu ēkām ik mēnesi saņem nomas maksu no dzīvokļu īpašniekiem, faktiski atrodas monopola stāvoklī.
Gluži kā teju pirms desmit gadiem valstij atkal nākas Satversmes tiesā aizstāvēties pret zemes īpašniekiem. Satversmes tiesa sākusi skatīt sūdzību saistībā ar Saeimas pērn pieņemtajiem likuma grozījumiem, kas paredz trīs gadu laikā pakāpeniski pazemināt piespiedu zemes nomas maksas griestus. Lai arī sūdzība teju identiska, likumdevējs cer – šoreiz Satversmes tiesas spriedums būs valstij labvēlīgs.
Beidzot iekustējies ilgi atliktais jautājums par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu. Saeimas komisija trešdien, 28. februārī, konceptuāli atbalstījusi likumprojektu, kas ļautu izbeigt situāciju, kad aptuveni 100 000 dzīvokļu īpašnieku ik mēnesi spiesti maksāt nomu par citam īpašniekam piederošo zemi zem daudzdzīvokļu ēkas. Plānots, ka zemes atpirkšana notiks par tās kadastrālo vērtību.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. Bankas klienti saņems garantēto atlīdzību līdz 100 000 eiro apmērā. Banka uzskata, ka šis lēmums nozīmē, ka tuvākajā laikā varēs uzsākt bankas likvidāciju, un, lai gan banka varēja turpināt darbu, “politisku apsvērumu dēļ bankai netika dota tāda iespēja”.
Latvijas Banka signalizē par problēmām attiecībās ar Eiropas Centrālo banku (ECB), kas radušās Ilmāram Rimšēvičam noteiktā drošības līdzekļa dēļ. Saskaņā ar Latvijas Bankas padomes locekļa Edvarda Kušnera teikto ietekmīgā Eiropas Savienības institūcija paudusi neapmierinātību ar Latvijas Bankas prezidenta "funkcionalitātes ierobežošanu". Pati Eiropas Centrālā banka sarunā ar LTV to noliedz.
Ziņas par kukuļošanā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča saikni ar Krieviju, kas izskanējušas starptautiskajos medijos, pārbaudīs Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Tā vadītājs atzīst – pārbaude nav pāris dienu jautājums, gan neatklājot, vai ASV ziņu aģentūras “Associated Press” izplatītā informācija par Latvijas Bankas prezidenta vizītēm Krievijā bijusi arī mūsu drošības iestāžu redzeslokā.
Ekonomikas ministrijas un zemnieku un uzņēmēju sanāksmē piektdien, 16.februārī, nolemts pēc nedēļas vēlreiz sēsties pie sarunu galda, lai vienotos par risinājumu lielo elektrības rēķinu problēmai, kas radās uzņēmumiem, kam lielas elektroenerģijas pieslēguma jaudas nepieciešamas vien dažus mēnešus gadā.
Lai arī likums tieši to neprasa, tā dēvētās "Trasta komercbankas" likvidācijas krimināllietas prokurors sola pārbaudīt Māra Sprūda iemaksātās drošības naudas izcelsmi. Pagaidām gan bijušajam maksātnespējas administratoram nepieciešamo pusmiljonu nav izdevies savākt, bet Sprūda advokāts pauda cerību, ka tas varētu notikt ātrāk nekā likumā noteikto 30 dienu laikā.
Elektroenerģijas patērētāju maksātajā elektrības gala cenā iekļautā obligātā iepirkuma komponente (OIK) un tās izmaiņas ir galvenais iemesls, kādēļ daļai elektrības lietotāju šogad par elektrību jāmaksā krietni vairāk. Ekonomikas ministrijas amatpersonas sola meklēt iespējas OIK samazināt, no atjaunojamās elektroenerģijas subsīdiju saņēmēju loka izslēdzot tos uzņēmumus, kas tiks pieķerti blēdībās.