Dienas ziņas

Atšķirīga izpratne par likuma izpildi

Dienas ziņas

Ēnu dienā iepazīst profesijas

Grib atcelt aizliegumu reklamēt kreditētājus

Mediji var zaudēt ap 15 miljoniem eiro gadā kredītu reklāmu aizlieguma dēļ

Mediju nozare varētu zaudēt ap 15 miljoniem eiro gadā kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju reklāmas aizlieguma dēļ, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja nozares pārstāvji. Komisijas deputāti solīja, ka situāciju risinās.

ĪSUMĀ:

  • Likuma grozījumos, kur vēlējās aizliegt "ātro kredītu" reklāmas medijos, aizliegtas visu veidu kredītu reklāmas.
  • Tas kopumā medijiem izmaksātu 15 miljonus eiro un neļautu ieguldīt satura ražošanā.
  • Mediju un reklāmas organizācijas pārstāvji norāda, ka grozījumi bijuši sasteigti.
  • Politiķi atzīst, ka domājuši - grozījumi aizliegs tikai  "ātro kredītu" reklāmas.
  • Saeimas komisijā apliecina, ka mēģinās risināt situāciju.
  • Saeimas deputāti pārrunāja arī, ko darīt ar LTV un LR ēkām, bet pie secinājumiem nenonāca.

Mediji var zaudēt ap 15 miljoniem eiro gadā kredītu reklāmu aizlieguma dēļAnnija Petrova

    No 1. jūlija spēkā stāsies grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas aizliedz reklamēt kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus. Lai gan iepriekš tas tika pasniegts kā aizliegums reklamēt ātros kredītus, ierobežojums attiecas arī, piemēram, uz bankām. Šīs nozares reklamēšana Latvijas reklāmas tirgū ienes apmēram 15 miljonus eiro, tātad kopumā visa mediju nozare - radio, televīzija, internets un prese - zaudē līdzekļus, kas varētu tikt tērēti jauna satura veidošanai.

    Par to otrdien bažas pauda Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija, arī sabiedrisko mediju vadība un nozares pārstāvji. Raidorganizāciju asociācijas vadītājs Andris Ķēniņš norādīja, ka komercmediji pārsvarā dzīvo, pateicoties reklāmas ieņēmumiem.

    "Sākotnēji bija domāts, ka šie reklāmas ierobežojumi attieksies tikai uz ātrajiem kredītiem, taču viņi attiecas uz jebkādiem kredītiem - arī uz līzingiem, uz pakalpojumu iegādi, uz nomaksu un tamlīdzīgi. Un šīs industrijas, šo pakalpojumu ietekme uz Latvijas mediju tirgu ir ļoti, ļoti būtiska, kas nozīmē,

    ja mēs aizliegsim šīs reklāmas, Latvijas mediju tirgus finansiālā kapacitāte samazināsies aptuveni par 20% - televīzijas gadījumā būs apmēram mīnus 25% reklāmas ieņēmumos un radio gadījumā apmēram mīnus 20%.

    Tas nozīmē, ka nebūs naudas satura veidošanai, jo vienīgais, ar ko Latvijas mediji globālajā tirgū var konkurēt, ir ar savu vietējo saturu, ar savu oriģinālo saturu. Ja nebūs naudas šī satura veidošanai, tad mēs zaudēsim globālajā cīņā un Latvijas informatīvajā telpā dominēs tikai ārvalstu mediji," stāstīja Ķēniņš.

    Zaudējumi gaidāmi arī sabiedriskajiem medijiem. Latvijas Televīzijai tie būs ap 500 000 eiro. Latvijas Radio zaudējumi no reklāmas ieņēmumiem būtu krietni mazāki, bet tomēr jūtami.

    Sabiedriskajiem medijiem ierobežojumi ir striktāki nekā komercmedijiem, skaidroja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Gunta Līdaka: "Piemēram, ja mēs skatāmies uz dažādiem projektiem, mēs redzam, ka tiek reklamēti pasākumi, koncerti, spēles, kurās šie sponsori ir ātro kredītu devēji. Līdz ar to tas komercmedijiem paliek. Bet Latvijas Televīzijā ir spēle "VIP", ko mēs zinām, kura šādā veidā zaudē finansējumu, un radio akciju "Dod pieci!" [atbalsta bankas]."

    Līdaka norādīja uz pieņemto lēmumu sasteigtību. Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa atminējās, ka ierosinājums aizliegt reklamēt ātros kredītus parādījās uz trešo lasījumu. Lēmums tika pieņemts pēdējā brīdī. Tagad asociācija apspriedusies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un secinājusi, ka nav arī skaidrs, kā izmaiņas piemērot.

    Liepiņa tās sauc par nekvalitatīvām: "Bez tam, piemēram, esošais regulējums arī satur tādus jēdzienus, kas vispār normatīvajos aktos nav nekur regulēti. Piemēram, zīmolvārda reklāma. Mums nav šādas definīcijas, ko tas nozīmē, un tad nav skaidrs, ko drīkst un ko nedrīkst.”

    Saeimas deputāti saklausīja komisijas sēdē pausto, un viņi arī pauda izpratni par šo situāciju un uzsvēra, ka brīdī, kad lēma par ierobežojumiem, sapratuši, ka runa ir tieši par ātro kredītu ierobežošanu, nevis arī, piemēram, par bankām un tā tālāk.

    Bijušais premjers Māris Kučinskis no tagad opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības stāstīja, ka valdība pret grozījumiem izturējusies piesardzīgi.

    "Tie nebija ne valdības virzīti, nekā. Es atgādinu, ka Saeimā deputāti sacentās, kurš lielāks kredītnīdējs ir. Tāpēc par rezultātu īsti nebrīnos," stāstīja Kučinskis. 

    Par ierobežojuma ietekmi uz medijiem politiķi toreiz runājuši ļoti maz.

    "Mans kā pieredzējuša politiķa viedoklis, man šķiet, ka ātros kredītus neatgriezīs, tas ir skaidrs, tas vilciens ir aizgājis, bet to kļūdu jau nu gan vajadzētu labot, kāpēc līzingi un kredīti… Es nezinu, kāpēc to nepamanīja neviens," teica ekspremjers.

    Pašlaik Patērētāju tiesību aizsardzības likums ir atvērts citā Saeimas komisijā saistībā ar citu jautājumu, un priekšlikumus tajā gaida līdz 1. martam. Tādējādi deputāti var labot pieļautās kļūdas.

    Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš ("KPV LV") stāstīja, ka deputāti dosies uz šo komisiju, lai risinātu grozījumu radītās problēmas: "Mums ir kopsēde 20. februārī ar Tautsaimniecības komisiju, kur arī Tautsaimniecības komisijas deputāti tiks iepazīstināti ar šo problēmu, jo tā ir viņu komisija, tur ir arī viņu priekšlikumi līdz 1. martam. Tāpēc mēs sākam ar Cilvēktiesību komisiju, kur deputāti tiek iepazīstināti, un pēc tam mēs iesim visi kopā uz Tautsaimniecības komisiju."

    Mediju nozares pārstāvji komisijā pauda, ka Latvijā reklāmas ierobežojumi kopumā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir salīdzinoši strikti. Raidorganizāciju asociācijai ir vairāki priekšlikumi, tostarp atcelt kreditēšanas reklāmu ierobežojumus un izvērtēt vajadzību ieviest papildu regulējumu kreditēšanas reklāmu saturam.

    Tāpat jaunais parlamenta sasaukums ar jaunu sparu ķēries pie jau ieilgušās diskusijas par to, vai sabiedriskajiem medijiem būtu jāturpina saimniekot to vēsturiskajās ēkās Zaķusalā un Doma laukumā. 

    Latvijas Radio savās pašreizējās mājās ievācās 1949. gadā. Savukārt 22 stāvus augstā televīzijas ēka Zaķusalā 1986. gadā celta tieši Latvijas Televīzijas vajadzībām.

    Ēkām novecojot, politiķi atkal un atkal atgriežas pie diskusijas, vai sabiedriskajiem medijiem nevajadzētu citas, iespējams, vienas kopīgas mājas. Bet līdz lemšanai tā arī nav nonākts, un televīzijas un radio vadībai jādomā, kā vēsturiskās ēkas uzturēt. Mēģinājumi iegūt Eiropas finansējumu siltināšana un renovācijai atduras pret to, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga institūcija, kura nav pakļauta nevienai ministrijai.

    Kā radio, tā televīzijas vadība skaidro - arī pārvākšanās būtu sarežģīta, jo jānodrošina satura nepārtrauktība, tātad, piemēram, ziņu studija vajadzīga reizē gan jaunajās, gan vecajās mājās, kas būtu ļoti dārgi.

    Arī šoreiz tālāk par diskusijām komisija gan netika.

    5 komentāri
    Anonīms lietotājs 6871
    Un labi, ka zaudēs, vienreiz pietiek neizglītoto tautu čakarēt, reklamēt nelietīgus un viltīgus aizdevējus, kas paši peldas naudā, bet saviem upuriem sagādā daudz ciešanu. NEKAD NAV VIENALGA, KAM PIEDEROŠU un CIK TĪRU NAUDU TU PIEŅEM savu vēlmju īstenošanai. Sen teicu, ka ar ātro kredītu, alkohola, azartspēļu, ieroču, cilvēka miesas, utt. reklāmām NAV JĀSTUTĒ ne sports, ne mediji, ne kultūra, ne tautsaimniecība vispār, - tie ir sekli, īstermiņa ieguvumi. Ļaunumu nesošās nozares ir jāapkaro, jāignorē un jāizskauž, īpaši nabadzīgā valstī ar milzu atšķirībām ienākumos, ar neskaitāmām problēmām un nemākulīgu komunistu vadību jau 30 gadus.
    Anonīms lietotājs 24619
    Info reklāmdevējiem - es jūs atceros tikai tādēł, lai turpmāk izvairītos no jūsu precēm/pakalpojumiem. Seviški labi atceros tos, kurus man uzspiež lattelecom.
    Dzintra Elksnte
    Atliek tik stādīties priekšā , cik tie kredītu devēji pelna, ja 15 miljonus var tērēt reklāmai!!!! Un cik aiz tā nelaimīgu ģimeņu.
    Anonīms lietotājs 22614
    Trešās pasaules valsts ekonomikas pazīmes - kad valstij jāpieņem nauda no šaubīgiem biznesiem, lai savilktu galus kopā. Varbūt sabiedrisko mēdiju izdzīvošanas vārdā vajadzētu atļaut arī alkohola, cigarešu, seksa pakalpojumu reklāmu - tur nauda apgrozās, un pašu veidotajā saturā mazliet arī izglītot cilvēkus lai neķer visu pēc kārtas, nešķirojot. Drūmi laiki, jā.
    Anonīms lietotājs 18959
    Muļķības. Būs taču citi reklāmu pircēji vietā. Jājautā arī cik zaudē tauta no ātrajiem kredītiem?
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti