Par atbilstošāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidātu konkursa komisija ir izvēlējusies bijušo Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekli Māri Skujiņu. Par to piektdien, 1.jūnijā, paziņoja konkursa komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Autora ziņas
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien, 30.maijā, atlika “Latvenergo” korupcijas pamatlietas izskatīšanu.
Trešdien, 30.maijā, no rīta pie Rīgas Brāļu kapiem noslepkavotais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pirms diviem gadiem vērsies policijā ar iesniegumu par draudu izteikšanu, apliecināja Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Lai pasargātu no Krievijas ietekmes Latvijas informatīvo telpu, Saeimas komisija lēmusi virzīt apstiprināšanai virkni grozījumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tiesa, vairākas ieceres ir finansiāli ļoti ietilpīgas, un to, kur rast līdzekļus to īstenošanai, visticamāk, būs jādomā jau nākamajai valdībai.
Viena no pasaulē atzītākajām pensiju sistēmām, bet gandrīz paši nabadzīgākie pensionāri. Būdami neapmierināti ar paradoksālo situāciju, kāda jau ilgus gadus valda Latvijā, pensionāri izvirzījuši virkni prasību partijām, kas domā startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās. Un demogrāfijas rādītāji liecina – tieši seniori lielā mērā noteiks nākamā parlamenta sastāvu.
NATO samitā Briselē Baltijas valstīm varētu būt mazāka loma nekā iepriekš. Šāds secinājums ir pēc trīs valstu aizsardzības ministru tikšanās Klaipēdā, kur pārrunāta arī Baltijas kopīgā pozīcija jūlijā gaidāmajā Ziemaļatlantijas alianses sanāksmē. Ministri gan uzsvēra, ka Baltijas reģionam būtiskākie lēmumi jau ir pieņemti un tagad jākoncentrējas uz to īstenošanu.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 22.maijā, atbalstīja izmaiņas likumā, kas ļautu mediju uzraugam vienkāršāk aizliegt Latvijā pārraidīt televīzijas kanālus, kuri par satura pārkāpumiem aizliegti citās Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas ekonomiskās zonas valstīs.
Daudzi Latvijas Televīzijas (LTV) skatītāji svētdien, 20. maijā, bija liecinieki tam, kā pirmo reizi 60 gadu garajā “Panorāmas” vēsturē ziņu raidījums tehnisku iemeslu dēļ ēterā nonāca ar krietnu kavēšanos. Kaut arī trūkumi ir novērsti un atkal var strādāt, šis gadījums izgaismojis jau ieilgušu problēmu: investēt saturā vai tehnoloģijās – abiem nepietiek. Sabiedrisko mediju finansējuma ziņā Latvija tālu atpaliek ne vien no kaimiņvalsts Igaunijas, bet arī no Rumānijas un Bulgārijas.
Lai cīnītos ar Kremļa propagandu, mediju uzraugs piedāvā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā iestrādāt normu, kas uzliek par pienākumu notikumus atspoguļot precīzi un neitrāli. Vienlaikus regulators atzīst – šādas izmaiņas radītu situāciju, kurā politiķi var mēģināt vērsties arī pret vietējiem medijiem, kas pauž tiem netīkamu vēstījumu.
Revīziju par iekšlietu nozares nekustamo īpašumu pārvaldīšanu Valsts kontrole konstatējusi, ka vismaz 16 īpašumi netiek vai gandrīz nemaz netiek izmantoti iekšlietu nozares iestāžu funkcijām. Tāpat depo būvniecībai un renovācijai paredzētie valsts budžeta līdzekļi tērēti neefektīvi, un no sešu ēku būvniecībai izlietotā finansējuma varēja ietaupīt teju trīs miljonus eiro. Saistībā ar Valsts kontroles atklājumiem Iekšlietu ministrija sākusi vairākas disciplinārlietas.
Lai arī atbildīgās amatpersonas vienā balsī atzīst – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam jeb Kontroles dienestam ir nepieciešams jauns vadītājs, vainot tā līdzšinējo priekšnieku Viesturu Burkānu dienesta ilgstoši neizteiksmīgajā sniegumā neviens nesteidzas. Tā vietā tiek norādīts uz pārāk zemu iestādes kapacitāti un komunikācijas plaisu starp Kontroles dienesta darbiniekiem un finanšu noziegumu izmeklētājiem.
Prokuratūra lēmusi tomēr atdot 30 tūkstošus eiro vērto traktoru zemniekam, kurš tikai pēc vairāku gadu lietošanas uzzināja, ka viņa Lietuvā iegādātais braucamrīks ir nozagts Zviedrijā. Identisks lēmums pieņemts vēl vienā līdzīgā gadījumā, kad arī prokuratūra sākotnēji bija lēmusi traktoru tā īpašniekam Latvijā atņemt.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā policijai ceturtdien, 26.aprīlī, uz tiesas sēdi neizdevās piespiedu kārtā atvest sagruvušā veikala „Maxima” bijušo apsargu Igoru Vītolu, kurš saskaņā ar vairāku cietušo liecībām, iespējams, liktenīgajā novembra dienā atslēdzis trauksmes signalizāciju.
Kādā interneta vietnē daļēji publiskotas daudzus gadus nelegāli vāktas interneta lietotāju e-pasta adreses un ar šiem lietotājiem saistītās interneta paroles. Apjomīgajā sarakstā atrodami arī Latvijā reģistrēti domēni, to skaitā – dažādu valsts iestāžu darbinieku e-pasta adreses. Interneta drošības eksperti atzīst – šādi apkopojumi parādās laiku pa laikam, bet tik apjomīga datu bāze vēl nav redzēta.
Rīgas apgabaltiesa apelācijas instancē sākusi vērtēt Mārtiņa Bondara un citu kādreizējo “Latvijas Krājbankas” valdes locekļu lēmumu par kredīta izsniegšanu vairākiem ārzonas uzņēmumiem. Bankas maksātnespējas administrators uzskata – šie kredīti izsniegti nepamatoti un ir praktiski neatgūstami, turklāt patiesā labuma guvējs no šiem darījumiem bijis bankas īpašnieks Vladimirs Antonovs.
Līdzšinējā varas partija “Vienotība”, kura pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām ir piedzīvojusi strauju reitingu kritumu, rudenī gaidāmajās vēlēšanās apvienībā ar citām partijām startēs ar nosaukumu “Jaunā Vienotība” un premjera amatam virzīs Eiropas Parlamenta deputātu, kādreizējo ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu.
Satversmes tiesa par neatbilstošiem Satversmei atzinusi grozījumus likumos, kas no šā gada sākuma samazināja piespiedu nomas maksu dalītajos īpašumos. Tiesa noteikusi, ka grozījumi zaudēs spēku 2019. gada 1. maijā, tādā veidā dodot Saeimai laiku likumu labot. Līdzīgu strīdu Satversmes tiesa jau vētīja pirms teju desmit gadiem.
Lai arī Saeimas Juridiskais birojs likumdevēju vairākkārt brīdinājis par iespējamu zaudējumu lietā par zemes piespiedu nomas maksas griestiem, Saeima savu vainu Satversmes tiesā (ST) zaudētajā lietā nesaskata un gatavojas vēl šī sasaukuma laikā nākt klajā ar jaunu regulējumu.
Turpinoties Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanai, liecību sniedzis sabrukušā veikala "Maxima" metāla konstrukciju izgatavotājs SIA “Vikom industry”. Uzņēmuma bijušais valdes loceklis Andrejs Šveics tiesā liecināja, ka neatceras, vai uzņēmuma pilnvaroto darbu vadītāju Andreju Kuļešovu kaut reizi redzējis strādājam objektā Priedaines ielā 20.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesā liecinājis būvinženieris, kura paraksti viltoti virknē ar sabrukušās “Maxima” metāla konstrukcijām saistītu dokumentu. Viņš tiesā uzsvēra, ka objektā Priedaines ielā 20 nekad nav darbojies un par sava vārda izmantošanu kopņu montāžā nav zinājis. Tāpat iztiesāšanā kārtējo reizi uzmanība pievērsta metāla konstrukciju ražotājam SIA “Vikom industry”.
Lēmumu par augsta līmeņa darba grupas izveidi līdzšinējās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas reformai valdība varētu pieņemt nākamnedēļ. Par to pirmdien, 9.aprīlī, vienojušies valdību veidojošo partiju vadošie politiķi. Saskaņā ar koalīcijas sanāksmē lemto, darba grupu, kam līdz šā gada 1.augustam jāizstrādā piedāvājums obligātā iepirkuma komponentes likvidēšanai, vadīs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens („Vienotība”).