Panorāma

Panorāma

Panorāma

Apšauba aprūpes centra «Baldone» slēgšanas iemeslus

Budžeta projektu nodod Saeimas komisijām

Saeima sāk darbu pie šī gada «tehniskā budžeta»

Saeima ceturtdien, 14.martā, nolēma nodot skatīšanai komisijām 2019.gada valsts budžeta projektu un ar to saistītos grozījumus 15 likumos.

Budžeta likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām atbalstīja koalīcijas partiju 51 deputāts. Pret iestājās septiņi deputāti no “KPV LV”, “Saskaņas” un pie frakcijām nepiederošie parlamentārieši. Balsojumā atturējās 16 “Saskaņas” pārstāvji. Bet iepriekšējās valdības veidojošās partijas – Zaļo un Zemnieku savienības – deputāti nebalsoja.

Iepriekšējās valdības finanšu ministre, nu opozīcijā palikušās Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Dana Reizniece-Ozola kritizēja valdības darbu pie budžeta: "Tas ir pat normāls budžets vecās valdības darba turpinājumam, bet tas ir katastrofāls budžets no jaunās valdības un jauno politisko spēku solījumu izpildes viedokļa. Nekā tajā nav!"

Viņa arī norādīja uz skolotāju algām: " Es aicinu šo likumprojektu valdībai paņemt atpakaļ, sakārtot, paredzēt, ka atalgojums pedagogiem jau tiek palielināts no šī gada 1.septembra, un tad skatīt kopā ar budžeta likumu. Citādi ir priekšstats tāds, ka jūs esat visi sagūluši Prokrusta gultā – kāds ir izstiepies, kāds ir kājas sev nocirtis, lai vien noturētu šīs valdības stabilitāti. Ir tāds paradokss, ka laikam tā ļoti lielā nestabilitāte ir arī stabilitātes garants, bet nu vismaz kāds no solījumiem, ar kuriem jūs startējāt vēlēšanās un arī uzvarējāt tās, būtu jāpilda." 

Saeimas par budžetu atbildīgā komisija apņēmusies 18. un 19.martā pie budžeta strādāt visu dienu ar nelielām pauzēm. Pirmais lasījums budžetam parlamentā plānots 20.martā ārkārtas sēdē, bet otrais – galīgais – lasījums 3.aprīlī.

2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Tostarp pamatbudžetā šogad plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu valsts pamatbudžeta izdevumi pieauguši par teju 330 miljoniem eiro. 

Speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā.

2019. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šajā gadā prognozēts 3% apmērā.

Ministriju tēriņu pārskatīšanas rezultātā šogad gūti 51,3 miljoni eiro, no kuriem 7,6 miljoni eiro apmērā novirzīti kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, bet 43,7 miljoni eiro – nozaru ministriju noteiktajām prioritātēm.

Šā gada budžetā iekļauti papildu:

  • 87,5 miljoni eiro veselības darbinieku atalgojuma paaugstināšanai.
  • 41,3 miljoni eiro pabalstiem par izdienas gadiem iekšlietu un tieslietu jomas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.
  • 10,4 miljoni eiro, lai nodrošinātu pensiju indeksāciju un pabalstus mirušā pensionāra laulātajam.
  • 8,9 miljoni eiro tiesnešu un prokuroru darba samaksas palielināšanai.
  • 7,2 miljoni eiro pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai.
  • 5,4 miljoni eiro Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu nodrošināšanai.
  • 4,8 miljoni eiro ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai. 
  • 3 miljoni eiro medikamentu pieejamības reto slimību pacientiem nodrošināšanai.
  • 3 miljoni eiro neatkarīgo iestāžu, piemēram, sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu iestāžu darbības pilnveidei.
  • 2,7 miljoni eiro īpašas kopšanas pabalsta palielināšanai bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības. 
  • 2,6 miljoni eiro Latvijas diasporas atbalsta pasākumiem.

Trešā daļa valsts naudas aizies sociālajiem pabalstiem, un šajā budžeta kabatā šogad ielikti vēl 133 miljoni eiro, galvenokārt lai palielinātu pensijas Tikmēr valsts sektorā strādājošo algām aiziet nepilni 13% budžeta līdzekļu, un arī šajā sadaļā šogad pieaugums – 113 miljoni eiro.

Skatoties budžeta sadalījumu pa nozarēm, protams, lielākā daļa sociālajai aizsardzībai, bet biežāk piesauktajām nozarēm – veselībai – tērēs 12% budžeta līdzekļu, izglītībai – 8,5%, aizsardzībai – nepilnus 7%, un tikpat arī, lai organizētu sabiedrisko kārtību un drošību.

Par vairāk nekā 60 miljoniem papildināts aizsardzības budžets, lielā mērā lai pildītu Latvijas apņemšanos to noturēt divu procentu no Iekšzemes kopprodukta apmērā, tātad, augot IKP, arī aizsardzības makā nauda jāliek klāt; plus 40 miljoni iekšlietu un tieslietu darbiniekiem, gan ne algām, bet pabalstiem par izdienas gadiem, 10,4 miljoni – pensiju indeksācijai un arī tā dēvētajam atraitņa pabalstam, 7 miljoni cīņai ar naudas atmazgāšanu, un tālāk par algām.

Teju deviņi miljoni eiro šogad piešķirti, lai palielinātu tiesnešu un prokuroru atalgojumu, bet gandrīz 90 miljoni – veselības aprūpes darbinieku algu paaugstināšanai.  

 

Pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju ir 1,47 miljardu eiro apmērā jeb 19,4% no plānotajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem.

KONTEKSTS:

2019. gada budžets vēl aizvien nav pieņemts, jo pēc 13. Saeimas vēlēšanām ilgi nevarēja izveidot jaunu valdību, kurai jāizstrādā 2019. gada valsts budžets. 2019. gada budžeta aprēķinos par pamatu ņemts “pagaidu budžets” un iekļauti “neatņemami jautājumi”, tostarp paredzēts finansējums saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu izpildi un mediķu atalgojumam. Savukārt pedagogu algu kārtējam pieaugumam no šā gada 1. septembra nepieciešamie aptuveni deviņi miljoni eiro netika atrasti.

Izvērtējot Latvijas valdības sagatavoto 2019. gada valsts budžeta likumprojektu, Eiropas Komisija (EK) secinājusi, ka, salīdzinājumā ar budžeta projektu, kuru pērnruden iesniedza Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) valdība, plānotais deficīts ir pat nedaudz samazināts. Tādējādi budžeta projekts, kura izdevumi par vairāk nekā 200 miljoniem eiro pārsniedz plānotos ieņēmumus, kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti