ĪSUMĀ:
- Par šā gada valsts budžetu pēdējā lasījumā Saeimā varētu lemt aprīļa sākumā.
- Izskatīšanai tiek virzīts tā saucamais tehniskais valsts budžets un 14 to pavadošie likumprojekti.
- Papildu finansējums būs finanšu tirgus sakārtošanai, Diasporas likuma normu īstenošanai, mediķu, tiesnešu, prokuroru atalgojuma palielināšanai, mediju telpas stiprināšanai.
- Pedagogu algām papildu naudas budžetā nebūs, un viņi sola ar piketu pie Saeimas 20.martā.
- Finanšu ministrs liek vispirms īstenot solītās izglītības reformas.
- Vajadzībām papildu budžeta deficītam trūkst vēl 34 miljoni eiro, bet sociālajā budžetā esot vairāk nekā 40 miljonu eiro pārpalikums.
"Pēc Finanšu ministrijas plāna šī gada budžeta projektu parlamentā plānots iesniegt nākamnedēļ – 8. martā. Projekta nodošana izskatīšanai komisijās paredzēta 14. martā, pirmais lasījums – 20.martā, savukārt pieņemšana galīgajā lasījumā plānota aprīļa pirmajā nedēļā," par valsts budžeta likuma pieņemšanas darba grafiku informē Bondars.
Saeimas komisijas sēdē trešdien finanšu ministrs deputātus iepazīstināja ar šī gada valsts budžeta projekta izstrādi, atzīmējot, ka tas sagatavots, pamatojoties uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem pagājušā gada septembrī.
Ministrs uzsvēra, ka budžeta pieņemšana iekavējusies par četriem mēnešiem, tādēļ tā pieņemšanai vajadzētu būt iespējami raitai.
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne informēja, ka izskatīšanai Saeimā kā 2019. gada valsts budžeta projekts tiks virzīts tā saucamais tehniskais valsts budžets un 14 to pavadošie likumprojekti. Savukārt, ņemot vērā februārī Saeimā veiktos grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā, netiks sagatavots vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts šim gadam.
Projektā ar nelielām korekcijām plānots turpināt līdz šim uzsāktos pasākumus, kā arī, pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu paredzēts piešķirt vairākiem neatliekamiem pasākumiem, tostarp finanšu tirgus sakārtošanai, Diasporas likuma normu īstenošanai, mediķu, tiesnešu, prokuroru atalgojuma palielināšanai, mediju telpas stiprināšanai.
Runājot par pedagogu darba samaksu, ministrs uzsvēra, ka papildu finansējumu atalgojuma palielināšanai varēs novirzīt tikai tad, ja tiks īstenotas solītās izglītības reformas,
tostarp sakārtots un optimizēts skolu tīkls un efektivizēti darba procesi. Iepriekš panāktā vienošanās par darba samaksas pieaugumu paredz, ka solījumus pilda visas iesaistītās puses, ne tikai valsts, pauda Reirs.
Visām šogad plānotajām vajadzībām papildu budžeta deficītam trūkst vēl 34 miljoni eiro, pavēstīja finanšu ministrs. Tomēr pērn sociālajā budžetā esot radies pietiekami liels pārpalikums, lai trūkstošo summu kompensētu.
"Bērni piedzima mazāk, līdz ar to pabalsti netika piešķirti vajadzīgā apjomā, otrs ir veselības aprūpes, tātad, slimības lapu apjoms samazinājās izmaksāto naudas līdzekļu apjoms. Trešā patīkamā neizpilde ir bezdarbnieku skaita krass samazinājums, vairāk nekā 1% samazinājās," stāstīja ministrs.
Pārpalikums minētajās pozīcijās pērn pārsniedzis 40 miljonu eiro. Tie sociālajā budžetā paliks, papildinot pensiju kapitāla uzkrājumu, bet šī gada budžetā attiecīgā summa vairs netiks plānota.
Atsevišķi deputāti gan tam iebilda, norādot, ka sociālajā jomā vajadzību netrūkst, tomēr asākās diskusijas raisīja skolotāju algu jautājums. Uz komisijas sēdi bija ieradusies pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, aicinot deputātus uzdot valdībai atrast trūkstošos 27 miljonus eiro algu palielināšanai jau no rudens, pretējā gadījumā solot uz budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā ierasties jau krietni kuplākā skaitā.
"20. martā būs pikets, kurā būs ne mazāk kā 2500 cilvēku šeit pat pie saeimas. Ir jāmāca arī jaunajam Saeimas sasaukumam, jaunajam valdības sastāvam, ka Latvijā spēkā esošie likumi, valdības lēmumi, būtu jāpilda," uzsvēra Vanaga.
Tomēr finanšu ministrs uzsvēra – likums paredz daļu algu paaugstināšanai nepieciešamo līdzekļu iegūt no skolu tīklu optimizācijas, un tas nav noticis. "Mēs esam jau ieguldījuši no valsts puses 60 miljonus un praktiski redzam, ka reforma nenotiek, piemēram, pedagogu skaits pagājušajā gadā ir pieaudzis par 200 cilvēkiem," teica Reirs.
Pedagogu arodbiedrība gan uzsver – pērn skolu slēgšanas un reorganizācijas rezultātā ietaupīts nepilns pusotrs miljons eiro.
Vēl garākas un asākas diskusijas gaidāmas pēc 8. marta, kad budžets nonāks Saeimā. Abos lasījumos to apstiprināt ir plānots līdz aprīļa sākumam.
KONTEKSTS:
Ministru kabinets 8. februārī akceptēja šā gada valsts budžeta rāmi. Konsolidētā budžeta ieņēmumi šajā gadā plānoti 9,2 miljardi eiro, bet izdevumi – 9,4 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu gan budžeta ieņēmumi, gan izdevumi pieaugs par aptuveni 400 miljoniem eiro, tomēr daļa nozaru šogad tā arī nesaņems tām apsolīto papildu finansējumu.
2019. gada budžets vēl aizvien nav pieņemts, jo pēc 13. Saeimas vēlēšanām ilgi nevarēja izveidot jaunu valdību, kurai jāizstrādā 2019. gada valsts budžets. 2019. gada budžeta aprēķinos par pamatu ņemts “pagaidu budžets” un iekļauti “neatņemami jautājumi”, tostarp paredzēts finansējums saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu izpildi un mediķu atalgojumam.
Pedagogu algu kārtējam pieaugumam no šā gada 1. septembra nepieciešamie aptuveni deviņi miljoni eiro, visticamāk, netiks rasti, iepriekš atzina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs. Ja parlaments pedagogus nesadzirdēs, viņi varētu streikot eksāmenu laikā, iepriekš brīdināja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadība.
