Deklarāciju, kas paredz saglabāt šobrīd Latvijā mītošajiem Lielbritānijas pilsoņiem un viņu radiniekiem nemainīgu tiesību apjomu pat pēc bezlīguma "Brexit", Saeimā bija plānots pieņemt bez diskusijām. Tāpēc pārsteigums izrādījās Saskaņas deputāta Nikolaja Kabanova iebilde, pēc kuras deklarācijas pieņemšana tika atlikta.
"Es nevaru nekā savādāk šo tulkot kā tādu prastu sabotāžu ar nezināmu zemtekstu tam visam," teicis Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība). Jautājuma atlikšana gan neko būtisku nemaina un visticamāk jau nākamnedēļ Saeima nobalsos par deklarācijas apstiprināšanu.
Tas nozīmēs, ka Ministru Kabinetam būs jāsagatavo grozījumi virknē normatīvo aktu. Deklarācija ir atbilde Lielbritānijas valdības paziņojumam, ka pat pēc bezlīguma "Brexit" tur šobrīd rezidējošo Eiropas Savienības pilsoņu tiesības nemainīsies. Attiecīgie labojumi likumos gan vēl jāveic.
Jautāts vai ir pilnīgi droši, ka Latvijas valstspiederīgajiem, kas jau ilgstoši dzīvo Lielbritānijā, tiks saglabātas visas tiesības, Ārlietu ministrijas preses sekretārs Gints Jegermanis norādīja, ka tāda šobrīd ir panāktā izpratne. "Protams, ņemot vērā to, ka arī viņu statuss mainīsies, viņiem būs jānokārto attiecīgās procedūras," teica Ārlietu ministrijas preses sekretārs Gints Jegermanis.
Minētās procedūras saistītas ar nepieciešamību saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. To plānots izsniegt visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kas Lielbritānijā dzīvojuši vismaz piecus gadus. Pārējie saņems pagaidu atļauju, kas ļaus sagaidīt šo piecu gadu termiņu. Lai arī sistēma it kā vienkārša, neskaidrību ir daudz un tautieši Apvienotajā karalistē arvien biežāk vēršas vēstniecībā.
"Ir dzirdēts par atsevišķām situācijām, kur varbūt šķistu, ka cilvēki jau ir ļoti ilgi šeit nodzīvojuši, bet dēļ tā, ka nav iespējams pierādīt skaidri šo nepārtrauktību uzturēšanās, parādās kaut kādi jautājumi un jāiesniedz papildu dokumenti," pauda Latvijas vēstniecībā Lielbritānijā.
