Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāja Dace Ķezbere atstās amatu 15. decembrī. To viņa paziņoja Latvijas Televīzijas darbinieku kopsapulcē.
Autora ziņas
Nesen atjaunotā Herberta Cukura lietas izmeklēšana tomēr varētu neturpināties. Bijušais lietas prokurors Monvīds Zelčs pārsūdzējis virsprokurora lēmumu atjaunot kriminālprocesu, ko Zelčs pēc vairāk nekā 10 gadus ilgas izmeklēšanas izbeidza nozieguma sastāva trūkuma dēļ.
Smagi kritieni un pamatīgi kāpumi – gadu pēc Saeimas vēlēšanām aina partiju reitingu tabulā izmainījusies līdz nepazīšanai. Politiskie spēki, kas sevi sauca par vēlēšanu uzvarētājiem, nu apmainījušies vietām ar tām partijām, kas Saeimā iekļuva kā pēdējās. Lielākais kritums gada laikā bijis partijai "KPV LV".
Reģionālā reforma vēl tikai top, bet jau pieņemts lēmums to apstrīdēt Satversmes tiesā. Ozolnieku novada domes ieskatā, ministrijas konsultācijas ar pašvaldībām bijušas vien formālas un novada argumenti pret apvienošanos ar Jelgavu palikuši nesadzirdēti. Atbildīgais ministrs vietvaru pārmetumus noraida un par uzvaru tiesā nešaubās.
Slimība izslimota - tā Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") saka par galvaspilsētas domes koalīcijas darbu. Par spīti atkārtotām problēmām nodrošināt pozīcijas deputātu vairākumu šodien koalīcija tomēr pauda vienotu atbalstu pilsētas vicemērei Annai Vladovai ("Saskaņa"). Viņai atļauts savienot domes priekšsēdētāja vietnieces un Rīgas 80. vidusskolas direktores amatus.
Trīs miljoni eiro – par šādu summu Rīga iecerējusi papildināt pilsētas budžetu, no 2021. gada ieviešot tūrisma nodevu. Iegūtos līdzekļus plānots novirzīt korupcijas apkarotāju redzeslokā nonākušajam Rīgas Tūrisma attīstības birojam (RTAB), kurā uzsver, ka pēc vadības maiņas finansējuma sadale tiek daudz rūpīgāk uzraudzīta.
Lai arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) uzskata, ka spēcīgu un neatkarīgu sabiedrisko mediju darbam to finansējums jāveido neatkarīgi no katra gada budžeta veidošanas procesa, finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) līdzšinējo kārtību ar katra gada budžeta piešķīrumu uzskata par labāko finansēšanas modeli.
Dokumentāli pierādījumi nav atrodami, savukārt liecinieki – miruši. Tā pērn pieņemto lēmumu izbeigt gan par varoni, gan par masu slepkavu dēvētā Herberta Cukura lietas izmeklēšanu toreiz skaidroja lietas prokurors. Tomēr tagad, gadu vēlāk, Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors kolēģa lēmumu pārskatījis un lēmis – Otrā pasaules kara notikumu šķetināšana jāturpina. Bijušais lietas prokurors gan nevar iedomāties, ko vēl tajā varētu izpētīt.
Mēģinājums iedragāt valsts drošību un atbrīvoties no konkurentiem daudzmiljonu iepirkumos – šādi ceļu būvnieks “Igate” skaidro Iekšējās drošības biroja uzsākto izmeklēšanu par iespējamām nelikumībām Latvijas austrumu robežas izbūvē. Pret sevi vērstās aizdomas “Igate” kategoriski noliedz, tomēr nosaukt, kurš tieši būtu ieinteresēts uzņēmuma nomelnošanā, vairās.
Klientu apkalpošana un jaunu produktu izstrāde – šo jomu speciālisti, visticamāk, būs pirmie maksātnespējīgās “PNB bankas” darbinieki, kuri darbu zaudēs. Kad pirmais atlaišanas vilnis sāksies un cik daudzus no aptuveni 500 bankas darbiniekiem tas varētu skart, bankas maksātnespējas administrators pagaidām neprognozē.
Sarunas turpinās, bet rezultāta kā nav, tā nav. Koalīcijas partijas vēl aizvien meklē kompromisu nākamā gada valsts budžeta līdzekļu sadalē. Jaunā konservatīvā partija, pēc kuras iniciatīvas budžeta veidošanas sarunas pagājušajā piektdienā tika apturētas, piedāvājusi atkal meklēt naudu, kuru pārdalīt citām vajadzībām.
Pārāk detalizētas tehniskās specifikācijas un nereālistiskas tāmes – šādas problēmas esošajā iepirkumu procedūrā izceltas pēc valdības pārstāvju tikšanās ar iepirkumus uzraugošajām iestādēm saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizdomām par vismaz 10 valstī vadošo būvnieku karteli, kas tagad likušas apsvērt izmaiņas nozari regulējošajā likumā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kopīgi ar Konkurences padomi (KP) otrdien veica tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības lielākajos Latvijas būvuzņēmumos, informēja KNAB. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos. Divi no uzņēmumiem, kur bija ieradušies valsts iestāžu darbinieki, ir "Rere Grupa" un "Merks".
Pirmdien, 2.septembrī, tiesa uzklausījusi iesaistīto pušu argumentus par “PNB bankas” finanšu stāvokli. Lēmums, vai banka atzīstama par maksātnespējīgu, tiks pieņemts 12. septembrī. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēl joprojām ir pārliecināta par bankas finanšu problēmām, bet pati “PNB banka” uzstāj – tās aktīvu vērtība novērtēta pārāk zemu.
Arvien tuvāk noslēgumam virzās darbs pie teritoriālās reformas. Atbildīgā ministra ieskatā, būtiskas izmaiņas vairs nebūs jāveic, un oktobrī likumprojekts varētu nonākt valdībā. Tieši uz šo posmu, kurā reformu vētīs ministri un vēlāk arī Saeimas deputāti, cer tās pašvaldības, kuras ar ministrijas piedāvājumu ir īpaši neapmierinātas.
Likums jāpilda, bet naudas tam nav. Arvien spilgtāk iezīmējas smagas dilemmas nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesā. Gan veselības, gan izglītības darbinieku arodbiedrības uzstāj uz iepriekšējās valdības likumā ierakstīto nozaru darbinieku algu palielinājumu, bet tam pieejamie līdzekļi pagaidām ir ne vien nepietiekami, bet pat ar mīnusa zīmi.
Vēsturē lielākais valsts budžets, tomēr brīvu līdzekļu daudzo vajadzību apmierināšanai nav. Tā iezīmējies nākamā gada budžets, pie kura valdība plāno strādāt vēl visu septembri. Pamatīgu robu tajā iecirtušas "Rīgas satiksmes" saistības, un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") radušos situāciju raksturo kā pašvaldību visatļautību, no kuras tagad jācieš visas valsts iedzīvotājiem.
Lai gan iepriekš Saeimā nesteidza paust atbalstu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekles amata aizgājušās Guntas Līdakas pēcteča meklējumiem, nu parlamentā izskan iecere rīkot konkursu uz vakanto vietu. Līdzīgi varētu rīkoties, ja no amata atkāpsies NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.
Par spīti arvien jauniem centieniem panākt, lai alimentu nemaksātāji par saviem bērniem finansiāli rūpētos paši, viņu kopējais parāds valstij pārsniedzis jau 300 miljonus eiro. Uz aicinājumu iesaistīties uzturlīdzekļu maksāšanā atsaucas tikai ceturtā daļa parādnieku, un ne visi, kas saistības nokārtojuši, godprātīgi turpina maksāt arī tālāk. Tas nozīmē, ka otram vecākam atkārtoti jāvēršas Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijā, bet bērns vismaz uz mēnesi likumā noteiktos uzturlīdzekļus zaudē.