Saeima nosaka jaunus ierobežojumus «ātrajiem kredītiem»

Saeima ceturtdien, 4.oktobrī, pēc karstām debatēm trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus. To mērķis ir aizsargāt tā saukto ātro un patēriņa kredītu ņēmējus, ieviešot stingrākus ierobežojumus šiem aizdevumiem.

Likuma grozījumus atbalstīja visi sēdē klātesošie 90 deputāti.

Ko paredz jaunie ierobežojumi?

Likuma grozījumi nosaka, ka tā patērētāju kreditēšanas līguma summa, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, nevarēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro.

Tāpat ar likuma grozījumiem noteikts, ka šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk par divām reizēm. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām, informē Saeimas Preses dienestā.

Ar grozījumiem noteikts, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā jeb aptuveni 25% gadā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

"Ar pieņemtajiem likuma grozījumiem tiek samazināta maksimāli atļautā procentlikme no galvu reibinošiem 200% gadā līdz 25% gadā. Cilvēki varēs būt droši, ka nepārmaksās, ja būs nepieciešamība aizņemties," skaidro Saeimas deputāts Edvards Smiltēns, kurš 13.Saeimas vēlēšanās kandidē no Latvijas Reģionu apvienības saraksta.

Likuma grozījumi paredz arī, ka kredītu devējiem būs rūpīgi jāpēta kredītņēmēja citas saistības. 

Noteikts, ka uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja, iespējams balstīties tikai tad, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota. Tāpat kredīta devējiem noteikts pienākums ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāja un galvinieka saistībām, kā arī to izpildes gaitu.

Prasību par kreditēšanas līguma procentu maksājuma samazinājumu gadījumā, ja kredīts piešķirts, neizvērtējot patērētāja spēju to apmaksāt, būs iespēja celt tiesā trīs gadu laikā no kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas. Līdz šim likums noteica, ka to iespējams darīt sešu mēnešu laikā, norāda Saeimas Preses dienestā.

Tāpat likumprojektā noteikts aizliegums reklamēt kreditēšanas pakalpojumus. Tiesa, ir paredzēti izņēmuma gadījumi.

Proti, atļauti gadījumi, kad tas notiek kredīta devēja vai starpnieka telpās vai arī to interneta mājaslapā, vai mobilajā lietotnē, kā arī personīgi uzrunājot iespējamo klientu klātienē vai telefoniski. Izņēmums attiecas arī uz pasta vai elektroniskajiem sūtījumiem patērētajiem, ja patērētājs piekritis tos saņemt.

Tāpat reklāma atļauta citu preču un pakalpojumu reklāmās, sniedzot informāciju par iespēju to apmaksu veikt ar kreditēšanas līguma starpniecību. Tomēr attiecīgā veida reklāma nav atļauta televīzijā un radio. Tāpat noteikts, ka aizliegums neattiecas uz zīmolvārda reklāmu jeb sponsorēšanu, tomēr tā aizliegta sabiedriskā pasūtījuma ietvaros īstenotajos projektos, kas finansēti no valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Izmaiņas, kas attiecas uz kredītu procentu likmēm un kreditēšanas pakalpojumu reklāmu, stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā. Savukārt pārējie grozījumi – 2019.gada 1.janvārī. 

Nozare izmaiņas saista ar vēlēšanām

Iepriekš atbalstu procentu likmju samazinājumam pauda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Latvijas Banka, kas atzina –  aizdevumu procentu likmes samazināšana būtiski neietekmēs kreditēšanas tirgu. To apliecinot Igaunijas pieredze, kur jau ir ieviesti līdzīgi ierobežojumi. 

Savukārt Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš ceturtdien, 4.oktobrī, no rīta intervijā Latvijas Radio pauda, ka grozījumi nebanku kredītu ierobežošanai ir "vairāk priekšvēlēšanu kampaņa", par tiem nebija kvalitatīvas diskusijas, un nav skaidrs, ko deputāti grib sasniegt.

Nozare pēc Saeimas balsojuma izvērtēs, kādi tieši ierobežojumi noteikti, un tad vērtēs iespējamo rīcību, nav izslēgta vēršanās pie prezidenta, lūdzot grozījumus neizsludināt. 

Āboltiņš klāstīja, ka procentlikmes griesti liks no tirgus pazust nelieliem aizdevumiem līdz 300 eiro, jo nevarēšot segt aizdevumu izsniegšanas izmaksas, rezultātā cilvēks, kuram vajadzētu 100 eiro, būšot spiests aizņemties 500 eiro un kopumā samaksās vairāk. Tāpat viņš prognozēja, ka no tirgus pazudīs nelielie spēlētāji, kuri nestrādās ar zaudējumiem, bet lielākie spēlētāji sašaurinās darbību.  

Tajā pašā laikā divas izmaiņas nozare atbalsta – vienotu kārtību personu maksātspējas vērtēšanai un ienākumu pārbaudīšanai, un nosacījumu, ka visiem aizdevējiem ir pieejama informācija par visām aizņēmēja saistībām.

Likuma grozījumus kritizēja arī Latvijas Raidorganizāciju asociācija, sakot, ka aizliegums nesasniegs cerēto mērķi – mazināt reklāmu negatīvo ietekmi un veicināt atbildīgu aizņemšanos. Proti, uz privātajiem televīzijas kanāliem, kuri ir reģistrēti ārvalstīs, aizliegums neattieksies. Tāpēc ātro kredītu reklāmas no ekrāniem nepazudīs. 

KONTEKSTS:

Jaunie Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi tāpat kā iepriekšējās likuma izmaiņas "ātro kredītu'' ierobežošanai Saeimā virzījās ne visai raiti. Šonedēļ partijas "Saskaņa" politiķis Jānis Urbanovičs centās panākt, lai likuma grozījumi no šīs dienas Saeimas sēdes tiktu izslēgti. Urbanovičs apgalvoja, ka likuma grozījumus uzskata par brāķi, un rosināja tos atsaukt, lai uzlabotu. Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) pārmetumus noraidīja.

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti