Sestdiena, 27. jūlijs

Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +16 °C, Z vējš, 1m/s
LSM Bērnistaba
#LV99PLUS jeb Dzīvā vēsture 1917. gads 1918. gads 1919. gads 1920. gads Satversmes sapulces šķirotava Spēles
Vēstures tests: No Ulmaņa politiskajiem pirmsākumiem līdz nokāpšanai no kuģa «Saratov»
Vēstures tests: No Ulmaņa politiskajiem pirmsākumiem līdz nokāpšanai no kuģa «Saratov»
1919. gada vasarā Kārļa Ulmaņa vadītā valdība bija izcīnījusi iespēju īstenot savu politiku Latvijā un uzsākt gatavošanos Satversmes sapulces vēlēšanām. Bet ceļš līdz šai iespējai nebija gluds. Pārbaudi savas zināšanas par Kārļa Ulmaņa politiskās karjeras pirmsākumiem un viņa vadītās valdības darba pirmo pusgadu LSM.lv "Dzīvās vēstures" spēlē! 
SPĒLES

Visas spēles

Cēsis
#LV99plus: Landesvērs ieņem Cēsis
#LV99plus: Landesvērs ieņem Cēsis
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Andrejs Kalniņš
Rīga
#LV99plus: Niedra atklāj plānu Latvijas attīstībai - vācbaltiešiem trešdaļa vietu jaunajā priekšparl...
#LV99plus: Niedra atklāj plānu Latvijas attīstībai - vācbaltiešiem trešdaļa vietu jaunajā priekšparlamentā
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Antonija Priede
Jānis Šmitiņš (Ņuha)
Daugavpils
#LV99plus: Daugavpilī aizliedz «brīvo tirdzniecību»
#LV99plus: Daugavpilī aizliedz «brīvo tirdzniecību»
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt unn nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Jekaterina Pavlova
jelgava
#LV99plus: Guberņas cietumā ieslodzīto likteni izlemj nepilngadīgs zēns
#LV99plus: Guberņas cietumā ieslodzīto likteni izlemj nepilngadīgs zēns
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Nikolajs Balašovs
Kuldīga un Liepāja
#LV99plus: ASV maize glābj Liepājas iedzīvotājus no bada
#LV99plus: ASV maize glābj Liepājas iedzīvotājus no bada
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Marija Bērza
Rēzekne
#LV99plus: Lielinieki ieņem Rēzekni
#LV99plus: Lielinieki ieņem Rēzekni
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Sāra Minca
#LV99plus
Piemirstā uzvaras diena: bermontiešu sakāve pie Liepājas
Piemirstā uzvaras diena: bermontiešu sakāve pie Liepājas
Pirms vairāk nekā simt gadiem, 1919. gada 14. novembrī, notika viena no ievērojamākajām Latvijas Neatkarības kara (1918–1920) kaujām. Šajā dienā Latvijas armijas vienības ar Sabiedroto valstu kara kuģu atbalstu atvairīja bermontiešu uzbrukumu Liepājai. Vēlākos gados 14. novembri atzīmēja kā Liepājas varoņu uzvaras dienu.
Atdzīvini vēsturi Pārdaugavā! Ej pastaigā pa izšķirošo kauju vietām pirms uzvaras pār Bermontu
Atdzīvini vēsturi Pārdaugavā! Ej pastaigā pa izšķirošo kauju vietām pirms uzvaras pār Bermontu
Pārdaugavas operācija – tā dēvē izšķirošos notikumus, kas risinājās 1919. gada 10. un 11. novembrī, Latvijas armijai atbrīvojot Pārdaugavu no Bermonta karaspēka. Lai labāk izzinātu notikumus un izjustu vēstures elpu, šajās dienās ir vērts doties ekskursijā pa nozīmīgākajām kaujas vietām Pārdaugavā. Kuras tās bija, vairāk lasi šajā rakstā!
TESTS latgaliski: atzeimojūt Latgolys kongresa dīnu
TESTS latgaliski: atzeimojūt Latgolys kongresa dīnu
27. aprelī nu jau trešū godu piec kuortys tiks atzeimuota Latgolys kongresa dīna, kas kalendarā īraksteita, styprynojūt regionalū ideņtitati i atguodynojūt par viesturyskim nūtykumim, kas nu jau vairuok kai 100 godu tam atpakaļ 1917. goda pavasarī rysynuojuos Rēzeknē i beja svareigs sūļs ceļā iz vīnuotys naatkareigys Latvejis vaļsts izveiduošonu.
Latvijas un Polijas alianse – pēdējais solis pirms Latgales atbrīvošanas
Latvijas un Polijas alianse – pēdējais solis pirms Latgales atbrīvošanas
Rīgā 1919. gada 30. decembrī tika noslēgts Latvijas un Polijas militārās sadarbības līgums. Šo līgumu parakstīja Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis, štāba priekšnieks Pēteris Radziņš un Polijas armijas pārstāvis Aleksandrs Miškovskis. Minētais līgums kļuva par pamatu sekmīgajai Latgales atbrīvošanas operācijai, kas sākās jau 1920. gada 3. janvārī un nepilna mēneša laikā noslēdzās ar Latvijas austrumu daļas atbrīvošanu no Krievijas Sarkanās armijas.
No Liepājas vēstures. XX gadsimta 20. gadu sākums – streiku laiks
No Liepājas vēstures. XX gadsimta 20. gadu sākums – streiku laiks
Jaundzimušajā Latvijas Republikā tolaik bija spēkā karastāvoklis. Ekonomika bija sagrauta. Inflācija. Strādnieki rūpnīcās un fabrikās, kokzāģētavās, ostās un uz dzelzceļa streikoja visā Latvijā. Gandrīz vai biežāk nekā citās pilsētās – “sarkanajā Liepājā”, kur streikotājiem stājās pretī garnizona priekšnieks, bet viņam – pie varas esošie sociāldemokrāti.
Teroristi vai mocekļi? Pretrunīgā Valmieras komjauniešu prāva 1919. gadā
Teroristi vai mocekļi? Pretrunīgā Valmieras komjauniešu prāva 1919. gadā
1919. gada decembrī, īsi pirms Ziemassvētkiem, Valmieras lauka kara tiesa piesprieda un izpildīja nāvessodu vienpadsmit Valmieras tuvumā sagūstītiem komunistiem un komjauniešiem. Šis notikums saviļņoja tā laika sabiedrību, izraisot debates parlamentā, bet vēlāk, jau pēc 2. pasaules kara, to bieži izmantoja padomju propaganda. 
Agrārajai reformai 100: sādžu sadalīšana viensētās Latgalē
Agrārajai reformai 100: sādžu sadalīšana viensētās Latgalē
1920. gada septembrī Satversmes sapulce pieņēma Agrārās reformas likuma 1. un 4. daļu. Tas bija aizsākums Latvijas agrārajai reformai (1920–1937). Reforma paredzēja muižu zemju, ēku, inventāra, lopu konfiskāciju un zemes, ko ieskaitīja Valsts zemes fondā, sadalīšanu bezzemniekiem un sīkzemniekiem. Latgalē bez tam viens no svarīgākajiem reformas uzdevumiem bija sādžu zemju dalīšana viensētu saimniecībās. Zemes ierīcības darbu šo pasākumu dēvēja pat par otro lielo agrāro reformu.
FOTO: Vecticībnieku dzīve Latvijā pirms 100 gadiem
FOTO: Vecticībnieku dzīve Latvijā pirms 100 gadiem
Pirms 100 gadiem, 1920. gada 4. novembrī, Rēzeknē notika Pirmais Latvijas vecticībnieku kongress. Pirmie vecticībnieki, kuri nepiekrita jauninājumiem baznīcas dzīvē, ko ieviesa patriarhs Nikons, Latvijā ieradās 1659. gadā, kopš tā laika izveidojot vecticībnieku kopienas Rēzeknē, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā un Rīgā.
Ludza un tās muzejs. Pirms un pēc simt gadiem
Ludza un tās muzejs. Pirms un pēc simt gadiem
Pirms simt gadiem, 1920. gada augustā, Ludzas apriņķa priekšnieks Jezups Soikans nodibināja latgaliešu kultūras veicināšanas biedrību, atvēra lasītavu un vēsturiskā inventāra muzeju. Šī jubileja kļuva par iemeslu Rus.lsm.lv doties uz Latvijas vecāko pilsētu (pirmo reizi Ļucina (Ludza) minēta 1177. gadā, lai gan ne visi šai versijai piekrīt), uz Ludzas novadpētniecības muzeju, kurš arī izaudzis, pateicoties senajai Soikana iecerei.
Pārbaudi, cik daudz tu zini par Latvijas himnas vēsturi!
Pārbaudi, cik daudz tu zini par Latvijas himnas vēsturi!
Pirms simt gadiem 1920. gada 7. jūnijā Latvijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu, kas aizliedza necienīgu himnas ''Dievs, svētī Latviju!'' izpildījumu. Līdz ar šo likumu valdība lika pamatu, lai ''Dievs, svētī Latviju!'' kļūtu par oficiālu valsts himnu. Tāpēc šogad jūnijā varam svinēt nozīmīgu gadskārtu mūsu himnai. Tomēr ''Dievs, svētī Latviju!'' ceļš līdz himnas statusam nebija gluds. Un tieši par šo ceļu piedāvājam pārbaudīt jūsu zināšanas šajā testā.
Izvairīties no labējā un kreisā grāvja - liberāļu vīzija Latvijai Satversmes sapulces laikā
Izvairīties no labējā un kreisā grāvja - liberāļu vīzija Latvijai Satversmes sapulces laikā
1920. gada pavasarī prese Satversmes sapulces vēlēšanas attēloja kā cīņu starp sociāldemokrātiem kreisajā spārnā un Latviešu zemnieku savienību un tās sabiedrotajiem labējā. Viena vai otra uzvara uz visiem laikiem Latviju novirzītu sociāldemokrātiskā vai nacionāli konservatīvā virzienā. Tomēr pa vidu abiem grandiem bija divi vēlēšanu saraksti – Demokrātu savienība un Darba partija -, kas sevi pozicionētājā kā liberālus un piederīgus centram. Abi guva samērā labus panākumus un ciešākajos balsojumos tieši centra deputātu balsis izšķīra Latvijas Satversmes veidolu. Tāpēc šajā rakstā sniegšu ieskatu abu vēlēšanu sarakstu priekšvēsturē un to vīzijā jaunajai valstij.
Latvija kā demokrātiskās revolūcijas šūpulis – sociāldemokrātu plāni Satversmes sapulces laikā
Latvija kā demokrātiskās revolūcijas šūpulis – sociāldemokrātu plāni Satversmes sapulces laikā
1918. gada 18. novembrī svinīgās sēdes laikā Pauls Kalniņš - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas centrālās komitejas priekšsēdētājs -  deklarēja: "Brīva neatkarīga Latvija mums [..] nav mērķis, bet ir tikai līdzeklis mūsu mērķu sasniegšanai". Sākot no Neatkarības kara gadiem līdz pat mūsdienām nacionālistiski noskaņotie nelabvēļi partiju par šo pozīciju asi kritizēja. Tomēr sociāldemokrāti tā arī nekad no tās neatkāpās, un arī Satversmes sapulces laikā darīja visu, lai pielāgotu Latvijas konstitūciju saviem mērķiem. Bet kas tad īsti bija šie mērķi? Un kādi bija apsvērumi aiz tiem? Centīšos atbildēt uz šiem jautājumiem pirmajā no vairāku rakstu sērijām par Satversmes sapulcē pārstāvēto politisko spēku vīzijām.
Kur būt Valkai, Roņu salai un Ainažiem? Latvijas-Igaunijas robežu noteikšanas nedienas
Kur būt Valkai, Roņu salai un Ainažiem? Latvijas-Igaunijas robežu noteikšanas nedienas
‘’Igaunijai vajag saprast, ka Latvija ir stiprāka par Igauniju’’ - draudīgi bija vārdi avīzes ''Latvijas Sargs'' slejās 1920. gada jūnija beigās. Tobrīd līdzīgi apgalvojumi bija atrodami teju ikvienā avīzē. Savā kareivīgumā neatpalika arī kaimiņvalsts prese. Latvijas diplomātiskais pārstāvis Parīzē Oļģerds Grosvalds pat uzskatīja par savu pienākumu brīdināt Ārlietu ministru Zigfrīdu Meierovicu atturēties no jebkādām bruņotām sadursmēm ar Igauniju, jo tam varētu būt katastrofālas sekas. Tobrīd noslēgumam tuvojās Latvijas-Igaunijas robežkomisijas darbs, un tās vadītājs brits Stīvens Talents jau pavisam drīz plānoja publicēt savu piedāvājumu jaunajai abu valstu robežai. Likmes bija augstas – tuvākajās dienās izšķīrās Valkas/Valgas, Ainažu, Apes un vairāku pagastu liktenis visā robežas garumā.
Liellatvija vai Mazlatvija? Valsts robežu noteikšana 1920. gadā
Liellatvija vai Mazlatvija? Valsts robežu noteikšana 1920. gadā
Kad 1918. gada 18. novembrī Tautas padome deklarēja Latvijas neatkarību, starp sanākušajiem valdīja vienprātība – jauno valsti veidos Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale. Bet kur tieši beidzas kultūrvēsturisko novadu un līdz ar to Latvijas ārējā robeža? Noslēdzoties Neatkarības karam, 1920. gadā Latvijai, tāpat kā virknei citu Eiropas valstu, bija jāatrod veids, kā nospraust precīzu valsts robežu.
Troickas bataljons un Imantas pulks - sarkanbaltsarkanie strēlnieki dodas mājup
Troickas bataljons un Imantas pulks - sarkanbaltsarkanie strēlnieki dodas mājup
Pirms simt gadiem, 1920. gada 28. februārī, pirmais kuģis ar Imantas pulka karavīriem devās 25 000 kilometru tālajā ceļā no Vladivostokas uz Rīgu. Līdz gada beigām Latvijā no Tālajiem Austrumiem atgriezās vairāk nekā 2000 latviešu karavīru, kuri dienēja nacionālajās karaspēka daļās. 
Ar slepenu līgumu noslēdzas cīņas Neatkarības karā - pamiers starp Latviju un Padomju Krieviju
Ar slepenu līgumu noslēdzas cīņas Neatkarības karā - pamiers starp Latviju un Padomju Krieviju
Pirms simt gadiem, 1920. gada 30. janvārī, Latvijas armija noslēdza Latgales atbrīvošanu, ieņemot Zilupi. Tāpat šajā dienā Maskavā tika parakstīts slepens pamiera līgums starp Latviju un Padomju Krieviju. Tas stājās spēkā 1. februārī, noslēdzot kara darbības aktīvo fāzi. Labvēlīgā kara darbības gaita ļāva Latvijas Pagaidu valdībai uzsākt gatavošanos Satversmes sapulces sasaukšanai.