Latvijas un Polijas alianse – pēdējais solis pirms Latgales atbrīvošanas
Rīgā 1919. gada 30. decembrī tika noslēgts Latvijas un Polijas militārās sadarbības līgums. Šo līgumu parakstīja Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis, štāba priekšnieks Pēteris Radziņš un Polijas armijas pārstāvis Aleksandrs Miškovskis. Minētais līgums kļuva par pamatu sekmīgajai Latgales atbrīvošanas operācijai, kas sākās jau 1920. gada 3. janvārī un nepilna mēneša laikā noslēdzās ar Latvijas austrumu daļas atbrīvošanu no Krievijas Sarkanās armijas.
#LV99plus: Landesvērs ieņem Cēsis
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
#LV99plus: Niedra atklāj plānu Latvijas attīstībai - vācbaltiešiem trešdaļa vietu jaunajā priekšparlamentā
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
#LV99plus: Daugavpilī aizliedz «brīvo tirdzniecību»
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt unn nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
#LV99plus: Guberņas cietumā ieslodzīto likteni izlemj nepilngadīgs zēns
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
#LV99plus: ASV maize glābj Liepājas iedzīvotājus no bada
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
#LV99plus: Lielinieki ieņem Rēzekni
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
#LV99plus
Latvijas un Polijas alianse – pēdējais solis pirms Latgales atbrīvošanas
Rīgā 1919. gada 30. decembrī tika noslēgts Latvijas un Polijas militārās sadarbības līgums. Šo līgumu parakstīja Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis, štāba priekšnieks Pēteris Radziņš un Polijas armijas pārstāvis Aleksandrs Miškovskis. Minētais līgums kļuva par pamatu sekmīgajai Latgales atbrīvošanas operācijai, kas sākās jau 1920. gada 3. janvārī un nepilna mēneša laikā noslēdzās ar Latvijas austrumu daļas atbrīvošanu no Krievijas Sarkanās armijas.
No Liepājas vēstures. XX gadsimta 20. gadu sākums – streiku laiks
Jaundzimušajā Latvijas Republikā tolaik bija spēkā karastāvoklis. Ekonomika bija sagrauta. Inflācija. Strādnieki rūpnīcās un fabrikās, kokzāģētavās, ostās un uz dzelzceļa streikoja visā Latvijā. Gandrīz vai biežāk nekā citās pilsētās – “sarkanajā Liepājā”, kur streikotājiem stājās pretī garnizona priekšnieks, bet viņam – pie varas esošie sociāldemokrāti.
Teroristi vai mocekļi? Pretrunīgā Valmieras komjauniešu prāva 1919. gadā
1919. gada decembrī, īsi pirms Ziemassvētkiem, Valmieras lauka kara tiesa piesprieda un izpildīja nāvessodu vienpadsmit Valmieras tuvumā sagūstītiem komunistiem un komjauniešiem. Šis notikums saviļņoja tā laika sabiedrību, izraisot debates parlamentā, bet vēlāk, jau pēc 2. pasaules kara, to bieži izmantoja padomju propaganda. 
Kas un kāpēc jāzina par Latvijas Neatkarības kara sākumu
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Kas un kāpēc jāzina par Latvijas Tautas padomes dibināšanu
1918. gada 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās Suvorova (tagad Krišjāņa Barona) ielā astoņas Latvijas politiskās partijas vienojās par Latvijas Tautas padomes (LTP) izveidošanu. LTP 18. novembrī pasludināja Latvijas neatkarību un kļuva par Latvijas Republikas pirmo likumdevēju. Līdz Latvijas Satversmes sapulces sanākšanai 1920. gada maijā LTP aizvadīja astoņas sesijas un noturēja 57 kopsēdes.
Agrārajai reformai 100: sādžu sadalīšana viensētās Latgalē
1920. gada septembrī Satversmes sapulce pieņēma Agrārās reformas likuma 1. un 4. daļu. Tas bija aizsākums Latvijas agrārajai reformai (1920–1937). Reforma paredzēja muižu zemju, ēku, inventāra, lopu konfiskāciju un zemes, ko ieskaitīja Valsts zemes fondā, sadalīšanu bezzemniekiem un sīkzemniekiem. Latgalē bez tam viens no svarīgākajiem reformas uzdevumiem bija sādžu zemju dalīšana viensētu saimniecībās. Zemes ierīcības darbu šo pasākumu dēvēja pat par otro lielo agrāro reformu.
FOTO: Vecticībnieku dzīve Latvijā pirms 100 gadiem
Pirms 100 gadiem, 1920. gada 4. novembrī, Rēzeknē notika Pirmais Latvijas vecticībnieku kongress. Pirmie vecticībnieki, kuri nepiekrita jauninājumiem baznīcas dzīvē, ko ieviesa patriarhs Nikons, Latvijā ieradās 1659. gadā, kopš tā laika izveidojot vecticībnieku kopienas Rēzeknē, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā un Rīgā.
Ludza un tās muzejs. Pirms un pēc simt gadiem
Pirms simt gadiem, 1920. gada augustā, Ludzas apriņķa priekšnieks Jezups Soikans nodibināja latgaliešu kultūras veicināšanas biedrību, atvēra lasītavu un vēsturiskā inventāra muzeju. Šī jubileja kļuva par iemeslu Rus.lsm.lv doties uz Latvijas vecāko pilsētu (pirmo reizi Ļucina (Ludza) minēta 1177. gadā, lai gan ne visi šai versijai piekrīt), uz Ludzas novadpētniecības muzeju, kurš arī izaudzis, pateicoties senajai Soikana iecerei.
TESTS: Latvijas himnai – 100. Cik daudz tu zini par tās vēsturi?
Pirms simt gadiem 1920. gada 7. jūnijā Latvijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu, kas aizliedza necienīgu himnas ''Dievs, svētī Latviju!'' izpildījumu. Līdz ar šo likumu valdība lika pamatu, lai ''Dievs, svētī Latviju!'' kļūtu par oficiālu valsts himnu. Tāpēc šogad jūnijā varam svinēt nozīmīgu gadskārtu mūsu himnai. Tomēr ''Dievs, svētī Latviju!'' ceļš līdz himnas statusam nebija gluds. Un tieši par šo ceļu piedāvājam pārbaudīt jūsu zināšanas šajā testā.
Izvairīties no labējā un kreisā grāvja - liberāļu vīzija Latvijai Satversmes sapulces laikā
1920. gada pavasarī prese Satversmes sapulces vēlēšanas attēloja kā cīņu starp sociāldemokrātiem kreisajā spārnā un Latviešu zemnieku savienību un tās sabiedrotajiem labējā. Viena vai otra uzvara uz visiem laikiem Latviju novirzītu sociāldemokrātiskā vai nacionāli konservatīvā virzienā. Tomēr pa vidu abiem grandiem bija divi vēlēšanu saraksti – Demokrātu savienība un Darba partija -, kas sevi pozicionētājā kā liberālus un piederīgus centram. Abi guva samērā labus panākumus un ciešākajos balsojumos tieši centra deputātu balsis izšķīra Latvijas Satversmes veidolu. Tāpēc šajā rakstā sniegšu ieskatu abu vēlēšanu sarakstu priekšvēsturē un to vīzijā jaunajai valstij.
Satversmes sapulcei - 100 jeb kā notika Latvijas demokrātijas pamatu ielikšana
Ir 1920. gada 1. maijs. Rīgā valda pacilājoša gaisotne. Ļaudis izgājuši ielās un ar sajūsmu sveic Satversmes sapulci. Beidzot bija piepildījušās latviešu tautas ilgas – pašiem spriest un lemt, kādu ceļu Latvijas valstij iet. Todien darbu sāka Latvijas pirmais parlaments. Satversmes sapulces deputāti izstrādāja un pieņēma valsts galveno dokumentu – Satversmi. Kopš tā laika 1. maijs ir viena no nozīmīgākajām dienām Latvijas vēsturē – Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
Par ko Tu balsotu pirms 100 gadiem? Uzzini Satversmes sapulces šķirotavā
Lai gan Satversmes sapulces vēlēšanas bija pirms 100 gadiem, tās rezultātus mēs izjūtam arī šodien. Latvijā, pretstatā Lietuvai un Igaunijai, spēkā vēl arvien ir 1922. gadā apstiprinātā konstitūcija. Tātad gadsimtu seni Satversmes sapulces lēmumi turpina ietekmēt mūsu ikdienu. Tāpēc rodas jautājums, kāda būtu Satversme, ja visiem mums būtu iespēja nobalsot 1920. gadā. Lai uz to atbildētu, esam izveidojuši Satversmes sapulces šķirotavu, kas ļaus katram no mums ne tikai paust savu pilsonisko nostāju, bet arī uzzināt vairāk par Satversmes sapulces vēsturi. Kā šķirotavas satura autors šajā ierakstā paskaidrošu, kā un kāpēc esmu izvēlējies šķirotavu veidot šādi.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt