Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums ir pamats attiecību veidošanai ar lielo kaimiņvalsti arī mūsdienās. Krievija tagad gan apšauba tā spēkā esamību.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt unn nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
#LV99plus
Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums ir pamats attiecību veidošanai ar lielo kaimiņvalsti arī mūsdienās. Krievija tagad gan apšauba tā spēkā esamību.
Lai gan Satversmes sapulces vēlēšanas bija pirms vairāk nekā 100 gadiem, tās rezultātus mēs izjūtam arī šodien. Latvijā, pretstatā Lietuvai un Igaunijai, spēkā vēl arvien ir 1922. gadā apstiprinātā konstitūcija. Tātad gadsimtu seni Satversmes sapulces lēmumi turpina ietekmēt mūsu ikdienu. Tāpēc rodas jautājums, kāda būtu Satversme, ja visiem mums būtu iespēja nobalsot 1920. gadā. Lai uz to atbildētu, esam izveidojuši Satversmes sapulces šķirotavu, kas ļaus katram no mums ne tikai paust savu pilsonisko nostāju, bet arī uzzināt vairāk par Satversmes sapulces vēsturi. Kā šķirotavas satura autors šajā ierakstā paskaidrošu, kā un kāpēc esmu izvēlējies šķirotavu veidot šādi.
Ir 1920. gada 1. maijs. Rīgā valda pacilājoša gaisotne. Ļaudis izgājuši ielās un ar sajūsmu sveic Satversmes sapulci. Beidzot bija piepildījušās latviešu tautas ilgas – pašiem spriest un lemt, kādu ceļu Latvijas valstij iet. Todien darbu sāka Latvijas pirmais parlaments. Satversmes sapulces deputāti izstrādāja un pieņēma valsts galveno dokumentu – Satversmi. Kopš tā laika 1. maijs ir viena no nozīmīgākajām dienām Latvijas vēsturē – Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
1917. gadā latgalieši pieņēma svarīgu rezolūciju, kas izmainīja Latvijas vēsturi. Kas pirms vairāk nekā 100 gadiem notika Latgalē?
27. aprelī nu jau trešū godu piec kuortys tiks atzeimuota Latgolys kongresa dīna, kas kalendarā īraksteita, styprynojūt regionalū ideņtitati i atguodynojūt par viesturyskim nūtykumim, kas nu jau vairuok kai 100 godu tam atpakaļ 1917. goda pavasarī rysynuojuos Rēzeknē i beja svareigs sūļs ceļā iz vīnuotys naatkareigys Latvejis vaļsts izveiduošonu.
1918. gada 24. februārī Tallinā tika proklamēta Igaunijas neatkarība. Nākamajā dienā igauņu neatkarības cerības iznīcināja vācu okupanti, kuri ieņēma pilsētu. Igaunijai, līdzīgi kā Latvijai un Lietuvai, līdz savai faktiskajai neatkarībai bija jāgaida vēl gandrīz deviņi mēneši.
1918. gada 16. februārī Vācijas okupētajā Viļņā tika pasludināta neatkarīgas Lietuvas valsts atjaunošana (to likvidēja Krievija 1795. gadā, anektējot Lietuvas teritoriju). Tā bija jau otrā Lietuvas neatkarības deklarācija dažu mēnešu laikā. Atšķirībā no 1917. gada 11. decembrī pieņemtās un Vācijas varas iestāžu diktētās deklarācijas, 16. februārī pieņemtais dokuments runāja par pilnīgu Lietuvas neatkarību gan no Krievijas, gan Vācijas.
Rīgā 1919. gada 30. decembrī tika noslēgts Latvijas un Polijas militārās sadarbības līgums. Šo līgumu parakstīja Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis, štāba priekšnieks Pēteris Radziņš un Polijas armijas pārstāvis Aleksandrs Miškovskis. Minētais līgums kļuva par pamatu sekmīgajai Latgales atbrīvošanas operācijai, kas sākās jau 1920. gada 3. janvārī un nepilna mēneša laikā noslēdzās ar Latvijas austrumu daļas atbrīvošanu no Krievijas Sarkanās armijas.
Jaundzimušajā Latvijas Republikā tolaik bija spēkā karastāvoklis. Ekonomika bija sagrauta. Inflācija. Strādnieki rūpnīcās un fabrikās, kokzāģētavās, ostās un uz dzelzceļa streikoja visā Latvijā. Gandrīz vai biežāk nekā citās pilsētās – “sarkanajā Liepājā”, kur streikotājiem stājās pretī garnizona priekšnieks, bet viņam – pie varas esošie sociāldemokrāti.
1919. gada decembrī, īsi pirms Ziemassvētkiem, Valmieras lauka kara tiesa piesprieda un izpildīja nāvessodu vienpadsmit Valmieras tuvumā sagūstītiem komunistiem un komjauniešiem. Šis notikums saviļņoja tā laika sabiedrību, izraisot debates parlamentā, bet vēlāk, jau pēc 2. pasaules kara, to bieži izmantoja padomju propaganda.
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
1918. gada 18. novembra pēcpusdienā mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī proklamēja neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu. Šaja pašā datumā darbu uzsāka Kārļa Ulmaņa vadīta Latvijas Pagaidu valdība. Tai nācās darboties ārkārtīgi grūtos apstākļos.
Tieši pirms gadsimta, 17. novembrī, 11. Dobeles kājnieku pulks, kurš bija Zemgales divīzijas sastāvā, pirmais ieradās Daugavpils cietoksnī, savas pastāvīgās dislokācijas vietā. Cietoksnis kļuva par neatkarīgās Latvijas armijas nozīmīgu bāzi.
1918. gada 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās Suvorova (tagad Krišjāņa Barona) ielā astoņas Latvijas politiskās partijas vienojās par Latvijas Tautas padomes (LTP) izveidošanu. LTP 18. novembrī pasludināja Latvijas neatkarību un kļuva par Latvijas Republikas pirmo likumdevēju. Līdz Latvijas Satversmes sapulces sanākšanai 1920. gada maijā LTP aizvadīja astoņas sesijas un noturēja 57 kopsēdes.
1919. gada 11. novembrī - Latvijas armijas izcīnīja spožāko un asiņaināko uzvaru savā vēsturē, atbrīvojot Pārdaugavu un padzenot Pāvela Bermonta komandēto vācu un krievu armiju no Rīgas.
Atzīmējot Lāčplēša dienas simtgadi, piedāvājam pārbaudīt savas zināšanas par Lāčplēša Kara ordeni, tā kavalieriem un Lāčplēša dienas tradīciju.
Nozīmīga uzvara un varonības apliecinājumi Bermontiādes laikā Rīgā – šīs pilsētas vietas ir iespējams apmeklēt arī šodien un iedomāties, kāda bija ikdiena galvaspilsētā pirms vairāk nekā 100 gadiem. Piedāvājam skatus un ekskursiju maršrutu Rīgas centrā pa Bermontiādes kauju vietām.
Pēdējo reizi Lāčplēša Kara ordeni pasniedza 1928. gada 11. novembrī. Kas kļuva par tā kavalieriem, un kādēļ pēc tam apbalvojumu nevienam vairs nepiešķīra?
Pārdaugavas operācija – tā dēvē izšķirošos notikumus, kas risinājās 1919. gada 10. un 11. novembrī, Latvijas armijai atbrīvojot Pārdaugavu no Bermonta karaspēka. Lai labāk izzinātu notikumus un izjustu vēstures elpu, šajās dienās ir vērts doties ekskursijā pa nozīmīgākajām kaujas vietām Pārdaugavā. Kuras tās bija, vairāk lasi šajā rakstā!
1920. gada septembrī Satversmes sapulce pieņēma Agrārās reformas likuma 1. un 4. daļu. Tas bija aizsākums Latvijas agrārajai reformai (1920–1937). Reforma paredzēja muižu zemju, ēku, inventāra, lopu konfiskāciju un zemes, ko ieskaitīja Valsts zemes fondā, sadalīšanu bezzemniekiem un sīkzemniekiem. Latgalē bez tam viens no svarīgākajiem reformas uzdevumiem bija sādžu zemju dalīšana viensētu saimniecībās. Zemes ierīcības darbu šo pasākumu dēvēja pat par otro lielo agrāro reformu.