Jekaterina Pavlova
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Jekaterina Pavlova ir Dvinskas cietokšņa kara hospitāļa žēlsirdīgā māsa. Dzimusi Daugavpilī 1892. gada 3. martā. Sākoties karam pieteicās kļūt par žēlsirdīgo māsu un pēdējo pusotru gadu strādā Dvinskas cietokšņa kara hospitālī. Jekaterina sarakstās ar savu māsu Antoņinu (29 gadi), kura kopā ar vīru inženierī Sergeju (33 gadi) evakuācijas līdz ar industrijas iekārtu izvešanu. Māsa ar vīru Sergeju kara laikā dzīvo Kazaņā.
Jekaterinai ir arī savs "Facebook" profils un viņa ar domubiedriem diskutē vēstures telpā "Dzīvā vēsture".
Anarhija un haoss valda visapkārt. Dvinskas stacijā prom braucošos vācu karavīrus pakāpeniski nomaina no lieliniekiem bēgošie garīdznieki, muižnieki un godīgākie pilsoņi. Katram savi šausmu stāsti par dzirdētiem pāri nodarījumiem vai izteiktiem draudiem. Gandrīz ikviens lieliniekus sauc par bandītiem, šoreiz daudz aptrakušākiem kā pirms gada.
Tam visam pa vidu iejūk arī bēgļi, kas atgriežas no Ukrainas un Donas reģiona. Viņi atgriežas lielos vagonu sastāvos, tomēr kopā būšana nerada pietiekamu drošību. Arī ceļā viņus pavada dažādas nekārtības un ligas. Piemēram, tikko Dvinskā iebraukusi bēgļu kolonna, kas kritusi par upuri laupītājiem. Bēgļi bija izvietojuši savas mantas 8 preču vagonos, kuri, iebraucot Dvinskā, jau bija pilnībā iztukšoti. Bet nekādu taisnību vairs panākt nevar – nav neviena, kas varētu pat mēģināt laupītājus arestēt. Un šādi stāsti dzirdami ik dienas. Vien labi, ka šoreiz bez cilvēku upuriem.
*1918. gada 28. novembra ieraksts dienasgrāmatā.
