Attiecības starp Latviešu pagaidu nacionālo padomi un latviešu lieliniekiem, kuriem kopš 1917. gada novembra piederēja visa vara Latvijas neokupētajā daļā, no idejiskas opozīcijas padomes dibināšanas brīdī jau visai drīz pārauga konfrontācijā. Tas notika uz vispārējā Krievijas pilsoņkara uzliesmošanas fona, kad boļševiku centieni nostiprināt savu varu sadūrās ar aizvien aktīvāku citu politisko spēku pretestību.
Latvijā un ārpus tās bija procesi, kas tuvināja mūsu nāciju pirmajai pašnoteikšanās deklarācijai. Viens no šiem procesiem bija Krievijas impērijas tautu pašnoteikšanās centienu pieaugums pēc 1917. gada februāra revolūcijas. Arī Latvijas neokupētajā daļā 1917. gada jūlijā toreizējās Vidzemes pagaidu zemes padomes sasauktajā konferencē par autonomijas jautājumu tika pieteikta Latvijas tautas pašnoteikšanās vēlme.