#LV99plus: Liepājā panākumus gūst pučisti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils. 

Jau kopš rīta Lībavā ir neierasta rosība – pa ielām patruļās staigāja bruņotas Landesvēra vīru grupas. Māsas vīrs Volmārs māju pameta ap desmitiem no rīta. Vien pirms došanās prom stingri piekodināja, lai paliekam dzīvoklī. Tā būšot drošāk.

Viņa noslēpumainība bija mokoša, jo mums mājās palicējiem nācās paļauties uz kaimiņu baumām. Jau pēc pusdienas laika varēja dzirdēt pāris attālus šāvienus, un tas nemieru padarīja vēl nepanesamāku. Viena no kaimiņienēm teicās dzirdējusi, ka sācies karš starp latviešiem un vāciešiem. Tikmēr Hāna kungs no 3. stāva zināja teikt, ka ir sākušies strādnieku nemieri.

Tā arī klausoties šīs baisās ziņas, aizvadījām dienu līdz pat krēslai, kad beidzot mājās pārradās Volmārs. Viņš atnāca mājās līksmības pārņemts. Jautro omu bija papildinājuši pāris mēriņi stiprākas dziras.

Māsa dusmīgi jautāja, kur tad šis bijis un kas, pie velna, šodien ir noticis. Volmārs atbildēja – beidzot vara ir godavīru rokās. Ulmanis un visa viņa svīta ir patriekta. Jau pa visam drīz Landesvērs un Dzelzsdīvīzija atbrīvos Rīgu un boļševisms Kurzemē un Vidzemē būs sakauts. Mūsu satraukums un dusmas pagaisa, un turpmāko vakaru pavadījām pacilātā gaisotnē.

*1919. gada 16. aprīļa ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti