Antonija Priede
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Fakts aiz stāsta: 1919. gadā starp 15. un 25. maiju noritēja Rīgas Strādnieku Deputātu padomes vēlēšanas. Tajās varēja piedalīties tikai 2 saraksti - lielinieku un soicālrevolucionāru. Lai gan lielinieki darīja visu uzvaras nodrošināšanai, līdz 22. maijam, kad Rīgu ieņēma landesvērs un Dzelzsdivīzija, visvairāk balsis bija saņēmuši sociālrevolucionāri.
Ne tikai kaujas frontē, bet arī politiskas cīņas par varu Rīgā. Bez iepriekšēja brīdinājuma 14. maijā lielinieki izsludināja, ka starp 15. un 25. maiju Rīgā noritēs Rīgas Strādnieku Deputātu padomes vēlēšanas. Šajā laikā ik dienu norit vēlēšanas kādā no arodsavienībām. Piemēram, šodien vēlē strādnieki no ražotāju savienībām un lielajām fabrikām, bet rīt pienāks laiks tautas veselības kopējiem.
Vēlēšanās piedalās 2 saraksti – lielinieki un sociālrevolucionāri. To, ka pret pirmajiem valsts iestādes izrādīs īpašu favorītismu neviens nešaubījās, tomēr necieņa pret eseriem pārsniedz jebkuras robežas. Pirmkārt, jau pats vēlēšanu izziņošanas laiks – tikai dienu iepriekš nopublicēt Cīņā uzsaukumu. Ne pušplēsta vārdiņa kādam no eseru pārstāvjiem. Nemazāko šaubu, ka tas darīts, lai novērstu eseru iespēju aģitēt saviem vēlētājiem. Tāpat eseri ir pilnībā izstumti no jebkādas iesaistes vēlēšanu organizēšanā. Komitejās tikai un vienīgi lielinieku pārstāvji.
Kad eseri savā avīzē ‘’Uz priekšu!’’ atļāvās publicēt protestu pret absurdu, nākamajā dienā pienāca draudi – redaktoriem, ja tie turpinās izteikt ‘’melus’’, draud tiesa. Apsveicama ir redaktoru drosme, kuri šo draudu vēstuli pārpublicēja, lai visai tautai redzams. Bet tas nav viss. Pienāk ziņas, ka Vidzemes pilsētās tagad ir aizliegts izplatīt ‘’Uz priekšu!’’ Ne bez pamata daudzi domā, ka šajās dienās iznāk avīzes ‘’Uz priekšu!’’ pēdējie numuri Rīgā.
Lielinieki arī darba tautai izplata melus, sakot, ka ir tikai 2 iespējas – vai nu viņi vai kontrrevolūcijas atgriešanās. Tā nav, un to sparīgi stāsta eseri. Ir trešais ceļš – patiesa strādnieku vara. Bez buržujiem un bez lieliniekiem. To, ka Stučka ar saviem pakalpiņiem ir nodevis strādniekus šaubu vairs nav. Šādi turpinot vēl arī Rīgu zaudēs… Bet man atliek vien atkārtot eseru vēlēšanu devīzi ‘’ Visu nolemšanu un visu varu pašiem strādniekiem un visiem strādniekiem’’ un iet balsot par vienīgo pareizo izvēli šajās vēlēšanās.
*1919. gada 20. maija ieraksts dienasgrāmatā.
