#LV99plus: Niedra nosauc balto teroru par «nenovēršamu parādību»

Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Visu nedēļu pēc balto iebrukuma Rīgā neuzdrošinājos pamest vecāku dzīvokli. Neticēju viņu mierinājumiem, ka pilsētā ieviesta kārtība. Pēc tam izgāju īsās pastaigās. Vien tagad, kad esmu pilnīgi droša - baltais terors Rīgā ir norimis, uzdrošinos meklēt savus draugus un paziņas no kreisajām partijām.

Klīstot pa Grīziņkalnu, šodien satiku biedru Stibu no eseriem. Par partijas lietām viņš nemācēja neko teikt. Viņš ir piesardzīgs un pagaidām izvairās no tiešas politiskas organizācijas. Vien stāstīja, ka tā dēvētais premjerministrs Niedra beidzot esot publiski komentējis notikumus pēc Rīgas ieņemšanas. Viņam esot zināms, ka ‘’dabūjuši ciest arī nevainīgi, kam ar lieliniekiem nebijis nekā kopīga’’. Balto rīcību viņš esot nosaucis par ‘’nožēlojamu, bet nenovēršamu parādību’’. Tā lūk, ne terors, bet parādība…

*1919. gada 5. jūnija ieraksts dienasgrāmatā.

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti