Jekaterina Pavlova
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Jekaterina Pavlova ir Dvinskas cietokšņa kara hospitāļa žēlsirdīgā māsa. Dzimusi Daugavpilī 1892. gada 3. martā. Sākoties karam pieteicās kļūt par žēlsirdīgo māsu un pēdējo pusotru gadu strādā Dvinskas cietokšņa kara hospitālī. Jekaterina sarakstās ar savu māsu Antoņinu (29 gadi), kura kopā ar vīru inženierī Sergeju (33 gadi) evakuācijas līdz ar industrijas iekārtu izvešanu. Māsa ar vīru Sergeju kara laikā dzīvo Kazaņā.
Jekaterinai ir arī savs "Facebook" profils un viņa ar domubiedriem diskutē vēstures telpā "Dzīvā vēsture".
Boļševiki cenšas uzpirkt vienkāršos ļaudis ar naudu. Par dažādiem darbiem, piemēram, dzelzceļu labošanu, sola maksāt pat 25 rubļus dienā. Pasakaina peļņa, kuru nopelnīt līdz šim vienkāršs strādnieks pat sapņot neuzdrīkstējās. Padzirdējuši par šādām summām, vientiesīgie strādnieki un bezzemnieki vienā laidā slavē labos komunistus.
Arī armijā dienēt gatavajiem boļševiki ir gatavi maksāt lielas summas – 15 rubļus dienā - un vēl pabarot. Visdažādākie dzīves pabērni – agrākie karagūstekņi un bezdarbnieki -, tāpat prasti pabiras - dezertieri un marodieri - steidz pierakstīties Sarkanajā armijā. Un no kurienes nauda? Protams, no aplaupītajiem turīgākajiem pilsoņiem, kurus boļševiki šobrīd izsūc pilnībā sausus ar dažādu kontribūciju palīdzību.
Vien cik ilgi tā turpināsies un ko par šo lielo naudu nopirks? Ja vien boļševiki neievedīs vagonus pilnus ar graudiem, vairāk pārtikas, ko nopirkt, nepaliks, vien esošā sadārdzināsies. Nekas neliecina, ka boļševiki gatavotos no Krievijas ievest labību. Tā vietā sāk izskanēt runas par ‘’kulakiem’’ – turīgajiem zemniekiem, kuri ļaunprātīgi slēpjot labību.
*1918. gada 27. decembra ieraksts dienasgrāmatā.
